32022R0996

Vietne EUR-Lex

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Īstenošanas regula - 2022/996 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32022R0996

Palīdzība

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/996 (2022. gada 14. jūnijs) par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/3740

OV L 168, 27.6.2022., 1./62. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 24/02/2025

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/996/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

27.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/996

(2022. gada 14. jūnijs)

par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (1) un jo īpaši tās 30. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva (ES) 2018/2001 paplašina brīvprātīgo shēmu lomu, tajā iekļaujot sertifikāciju par biomasas kurināmo/degvielu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aiztaupījuma kritērijiem un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu (jeb “no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro un gāzveida transporta degvielu”) un reciklēta oglekļa degvielu (jeb “pārstrādātu oglekļa kurināmo/degvielu”) atbilstību attiecīgajiem SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Turklāt brīvprātīgās shēmas var izmantot, lai sertificētu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas ar zemu netiešās zemes izmantojuma maiņas risku.

(2)

Lai noteiktu, vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie, biomasas kurināmie/degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās gāzveida un šķidrās transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām, ir būtiski, lai brīvprātīgās shēmas darbotos pareizi un saskaņoti. Tāpēc būtu jāizveido saskaņoti noteikumi, kas būtu piemērojami visā sertifikācijas sistēmā un sagādātu vajadzīgo juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmējiem un brīvprātīgajām shēmām piemērojamajiem noteikumiem.

(3)

Lai minimalizētu administratīvo slogu, īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem un nepārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka atbilstība ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem un citām prasībām tiek verificēta pienācīgā un saskaņotā veidā, kas minimalizē krāpšanas risku. Tāpēc īstenošanas noteikumi būtu jāuzskata nevis par visaptverošu standartu, bet gan par prasību minimumu. Brīvprātīgās shēmas var šos noteikumus attiecīgi papildināt.

(4)

Uzņēmēji jebkurā laikā var nolemt piedalīties citā brīvprātīgā shēmā. Tomēr, lai novērstu to, ka uzņēmējs, kurš nav izturējis revīziju vienas shēmas satvarā, nekavējoties piesakās uz sertifikāciju saskaņā ar citu shēmu, visām shēmām, kas no uzņēmēja saņem pieteikumu, būtu uzņēmējam jāprasa, vai nav tā, ka pēdējo piecu gadu laikā tas kādu revīziju nav izturējis. Tam būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad uzņēmējam ir jauna juridiskā personība, bet tas pēc būtības nemainās, lai nelielas vai tīri formālas izmaiņas, piemēram, pārvaldības struktūrā vai darbības jomā, jaunveidoto uzņēmēju neatbrīvotu no šāda noteikuma piemērojamības.

(5)

Masas bilances sistēmas mērķis ir, atļaujot jaukt izejvielas un degvielas ar dažādiem ilgtspējas raksturlielumiem un ļaujot no šāda maisījuma ņemtiem sūtījumiem ilgtspējas raksturlielumus piešķirt elastīgi, mazināt ar ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriju ievērošanas pierādīšanu saistīto administratīvo slogu. Lai nodrošinātu caurredzamību, masas bilances sistēmā samaisīšana ir iespējama, ja, piemēram, izejvielas pieder pie vienas un tās pašas produktu grupas. Produktu grupa var ietvert, piemēram, dažādu veidu celuloziskus nepārtikas materiālus ar līdzīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, siltumspēju un/vai pārrēķina koeficientiem vai to veidu lignocelulozes materiālus, uz kuriem attiecas Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A daļas q) punkts. Pie tās pašas produktu grupas var piederēt neapstrādātas augu eļļas, ko izmanto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā. Tomēr izejvielas, ko var izmantot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanā un uz ko attiecas atšķirīgi noteikumi par to devumu atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā, principā nebūtu jāuzskata par tās pašas produktu grupas daļu, jo tas varētu apdraudēt Direktīvas (ES) 2018/2001 mērķus; tā biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām piemēro diferencētu režīmu atkarībā no tā, no kādiem ievadresursiem tie ražoti. Gāzveida degvielu gadījumā ES starpsavienoto tīklu uzskata par vienu masas bilances sistēmu. Gāzveida kurināmo, ko ražo un patērē ārpus tīkla vai izolētos vietējos sadales tīklos, uzskata par atsevišķām masas bilances sistēmām. Turklāt ir vajadzīgi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējas norāžu konsekvenci gadījumos, kad degvielu eksportē uz trešām valstīm, kuras masas bilances sistēmu nepiemēro. Tālab masas bilances sistēmā būtu jāiekļauj arī informācija par degvielu daudzumiem, kam ilgtspējas raksturlielumi nav noteikti, un masas bilances sistēmā būtu jāņem vērā degvielas piegādes nesertificētiem operatoriem atbilstoši tam, kāda degviela fiziski tiek piegādāta.

(6)

Gatavojoties sākotnējai klātienes revīzijai, kā arī vēlākajās uzraudzības vai atkārtotas sertifikācijas revīzijās revidentam būtu jāveic pienācīga uzņēmēju vispārējā riska profila analīze. Balstoties uz revidenta profesionālajām zināšanām un uzņēmēja iesniegto informāciju, šajā analīzē būtu jāņem vērā ne vien konkrētā uzņēmēja, bet arī piegādes ķēdes riska līmenis (piemēram, uzņēmējiem, kas rīkojas ar Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajiem materiāliem). Revīzijas intensitāte, tās tvērums vai tie abi būtu jāpielāgo apzinātā vispārējā riska līmenim, lai nodrošinātu adekvātu uzticēšanos uzņēmēju sniegtās informācijas patiesumam, mazinot būtiski nepatiesu apgalvojumu risku.

(7)

Grupu revīzijās, kurās klātienes revīzijas tiek aizstātas ar kamerālām revīzijām, brīvprātīgajām shēmām un sertifikācijas struktūrām būtu jārūpējas, lai ar šīm revīzijām varētu panākt tādu pašu pārliecības līmeni, kāds ir klātienes revīzijām (piemēram, ar kvalitatīviem satelītattēliem, datiem par aizsargājamām teritorijām un kūdrājiem, kas satur informāciju par relevanto laika nogriezni).

(8)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/807 (2) ir atzīts, ka noteiktos apstākļos ir iespējams izvairīties no tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ietekmes uz netiešu zemes izmantojuma maiņu (ILUC), kurus uzskata par augsta ILUC riska degvielām/kurināmajiem. Lai zema ILUC riska sertifikācijas procesa īstenošanā dažādās brīvprātīgās shēmās nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir jānosaka īpašas prasības zema ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertificēšanai. Ja sertificētas zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem attiecīgajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, tās būtu jāatbrīvo no robežvērtību un pakāpeniskās samazināšanas prasības, kura noteikta augsta ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem.

(9)

Uzņēmēji, kas piesakās uz zema ILUC riska sertifikāciju, jau var kādā brīvprātīgā shēmā būt saņēmuši sertifikāciju par citiem aspektiem vai var uz zema ILUC riska sertifikāciju pieteikties vienlaikus ar pieteikšanos uz citu tādu aspektu sertifikāciju, uz kuriem var attiekties brīvprātīga shēma. Pieteikuma iesniedzējs var būt lauku saimniecība, lauksaimnieku grupa, pirmais savākšanas punkts vai grupas vadītājs, kas rīkojas lauksaimnieku grupas vārdā. Ja pasākumus piemēro daudzgadīgām kultūrām, zema ILUC riska sertifikācijas 10 gadu derīguma termiņa sākumu var atlikt sakarā ar aizkavi starp pasākuma īstenošanu un novērojamu ražības pieaugumu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas (ES) 2018/2001 34. panta 2. punktu izveidotā Komiteja biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADS

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka īstenošanas noteikumus ar mērķi nodrošināt, ka tiek efektīvi un saskaņoti verificēts, ka uzņēmēji:

a)	ievēro Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā noteiktos ilgtspējas kritērijus;

b)	sniedz precīzus datus par siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumiem Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punkta un 29. panta 10. punkta vajadzībām;

c)	ievēro zema ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertifikācijas kritērijus, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2019/807.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“brīvprātīga shēma” ir organizācija, kas sertificē uzņēmēju atbilstību kritērijiem un noteikumiem, arī (bet ne tikai) ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un Deleģētajā regulā (ES) 2019/807;

2)	“atzīta brīvprātīgā shēma” ir brīvprātīga shēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 4. punktu;

3)	“atzīta valsts shēma” ir valsts shēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 6. punktu;

4)	“sertifikāts” ir atbilstības apliecinājums, ko sertifikācijas struktūra izdevusi brīvprātīgas shēmas satvarā un kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām;

5)	“apturēts sertifikāts” ir sertifikāts, kas sertifikācijas struktūras konstatēto neatbilstību dēļ vai pēc uzņēmēja brīvprātīga pieprasījuma uz laiku atzīts par nederīgu;

6)	“atsaukts sertifikāts” ir sertifikāts, ko sertifikācijas struktūra vai brīvprātīgā shēma ir galīgi anulējusi;

7)	“izbeigts sertifikāts” ir sertifikāts, kas brīvprātīgi anulēts, kamēr tas vēl ir derīgs;

8)	“sertifikāts, kam beidzies derīguma termiņš” ir sertifikāts, kas vairs nav derīgs;

“ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma raksturlielumi” ir informācijas kopums, kas apraksta izejvielu vai degvielas sūtījumu un kas vajadzīgs, lai pierādītu minētā sūtījuma atbilstību biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem vai siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasībām, kas piemērojamas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un reciklēta oglekļa degvielām;

10)	“tālāk pārstrādājams izejvielu maisījums” ir izejvielas, kas fiziski samaisītas vienīgajā nolūkā ražot biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos vai biomasas kurināmos/degvielas;

11)

“uzņēmējs” ir izejvielu ražotājs, atkritumu un atlikumu savācējs, tādas iekārtas operators, kas izejvielas pārstrādā galīgajās degvielās vai starpproduktos, enerģiju ražojošas iekārtas (elektroenerģijas, siltumapgādes vai aukstumapgādes iekārtas) operators vai jebkāds cits operators, piemēram, uzglabāšanas kompleksa operators vai tirgotājs, kura fiziskā valdījumā ir izejvielas vai degvielas, ar noteikumu, ka tas apstrādā informāciju par minēto izejvielu vai degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma raksturlielumiem;

12)

“pirmais savākšanas punkts” ir uzglabāšanas vai pārstrādes komplekss, kuru tieši pārvalda uzņēmējs vai cits darījuma partneris saskaņā ar līgumisku vienošanos un kurā izejvielas sagādā tieši no lauksaimniecības biomasas, meža biomasas, atkritumu un atlikumu ražotājiem/radītājiem vai – nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu gadījumā – no stacijas, kas ražo šādas degvielas;

13)	“sertifikācijas revīzija” ir sākotnējā revīzija, ko pirms dalības shēmā veic ar mērķi izdot sertifikātu brīvprātīgas shēmas ietvaros;

14)

“sertifikācijas struktūra” ir neatkarīga akreditēta vai atzīta atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ar brīvprātīgu shēmu noslēdz vienošanos par izejvielu vai degvielu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu, kā ietvaros veic uzņēmēju revīzijas un izdod sertifikātus brīvprātīgo shēmu vārdā, izmantojot brīvprātīgās shēmas sertifikācijas sistēmu;

15)	“neatbilstība” ir uzņēmēja vai sertifikācijas struktūras neatbilstība tās brīvprātīgās shēmas noteikumiem un procedūrām, kuras dalībnieki tie ir vai saskaņā ar kuru tie darbojas;

16)	“uzraudzības revīzija” ir jebkāda tādu sertifikātu pēcrevīzija, kurus sertifikācijas struktūra izdevusi brīvprātīgas shēmas satvarā pēc sertifikācijas un pirms atkārtotas sertifikācijas revīzijas; to var veikt reizi ceturksnī, reizi pusgadā vai reizi gadā;

17)	“atkārtotas sertifikācijas revīzija” ir revīzija, kuras mērķis ir pagarināt sertifikātu, ko brīvprātīgas shēmas satvarā izdevusi sertifikācijas struktūra;

18)

“starpsavienota infrastruktūra” ir infrastruktūras sistēma, kura ietver cauruļvadus, LNG termināļus un uzglabāšanas kompleksus un pa kuru transportē gāzes, kas galvenokārt sastāv no metāna un ietver biogāzi un gāzi no biomasas, jo īpaši biometānu, vai citu veidu gāzi, ko tehniski un droši ir iespējams ievadīt dabasgāzes cauruļvadu sistēmā un pa to transportēt, ūdeņraža sistēmas, kā arī cauruļvadu tīkli un šķidrās degvielas pārvades vai sadales infrastruktūras;

19)	“ūdeņraža sistēma” ir infrastruktūras sistēma, kura ietver ūdeņraža tīklus, ūdeņraža krātuves un ūdeņraža termināļus un kurā ir augstas tīrības ūdeņradis;

20)	“juridiskais priekštecis” ir uzņēmējs, kas ir juridiski aizstāts ar jaunu, būtiski nemainot vai tikai virspusēji mainot tā īpašumtiesības, vadības sastāvu, darba metodes vai darbības jomu;

21)

“produktu grupa” ir izejvielas, biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie, negāzveida biomasas kurināmie/degvielas ar līdzīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un līdzīgu siltumspēju vai gāzveida biomasas kurināmie/degvielas un LNG ar līdzīgām ķīmiskajām īpašībām, uz ko attiecas tie paši noteikumi, kuri Direktīvas (ES) 2018/2001 7., 26. un 27. pantā izklāstīti attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu devumu atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā;

22)	“objekts” ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, loģistikas kompleksi, pārvades vai sadales infrastruktūra ar precīzām robežām, kuru ietvaros produktus var jaukt;

23)

“ilgtspējas apliecinājums” ir uzņēmēja deklarācija, kas sagatavota, pamatojoties uz sertifikātu, kuru brīvprātīgas shēmas satvarā izdevusi sertifikācijas struktūra un kurā sertificēta konkrēta ievadresursu vai degvielu daudzuma atbilstība Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem;

24)	“izejviela” ir jebkura viela, kas vēl nav pārstrādāta degvielās, ieskaitot starpproduktus;

25)	“degvielas” ir degvielas un kurināmie, kas ir gatavi piegādei patēriņam, arī biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie, biomasas kurināmie/degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas;

26)	“finansiālās pievilcības tests” ir kādas konkrētas investīcijas neto pašreizējās vērtības (NPV) aprēķins, kura pamatā ir papildīguma pasākumi zema ILUC riska biomasas sertifikācijas kontekstā;

27)	“nefinansiālu šķēršļu tests” ir novērtējums par citiem iespējamiem šķēršļiem, kas, paredzams, uzņēmējam liegs īstenot papildīguma pasākumus zema ILUC riska biomasas sertifikācijas kontekstā;

28)	“Savienības datubāze” ir datubāze, kas paredzēta Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. punktā;

29)	“zālāji” ir zālāji Komisijas Regulas (ES) Nr. 1307/2014 (3) 1. panta 1) punkta nozīmē.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR PĀRVALDI, IEKŠĒJO MONITORINGU, SŪDZĪBU PROCEDŪRĀM UN BRĪVPRĀTĪGO SHĒMU CAURREDZAMĪBU

3. pants

Brīvprātīgās shēmas pārvaldes struktūra

1. Lai nodrošinātu, ka shēmai ir vajadzīgās juridiskās un tehniskās spējas, objektivitāte un neatkarība pienākumu izpildē, brīvprātīgās shēmas izveido pārvaldes struktūru. Atkarībā no brīvprātīgās shēmas tvēruma tā izveido tehnisko komiteju vai līdzvērtīgu tehnisko ekspertu atbalsta sistēmu, kas īpašos gadījumos dod iespēju piesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus, kuri konsultē par tehniskiem jautājumiem.

2. Brīvprātīgās shēmās pārvaldes struktūrā un lēmumu pieņemšanā iespēju robežās iesaista plašu pārstāvju loku no dažādām relevantām ieinteresēto personu grupām, piemēram, lauksaimnieku vai mežsaimnieku apvienībām, vides nevalstiskajām organizācijām, pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko shēma varētu skart, akadēmiskajām aprindām un degvielu ražotājiem. Nevienai atsevišķai ieinteresētajai personai vai ieinteresēto personu grupai lēmumu pieņemšanas procesā nav dominējošs stāvoklis. Lēmumus pieņem tikai tad, ja ir sasniegts ieinteresēto personu vairākuma kvorums.

3. Brīvprātīgās shēmas paredz noteikumus un procedūras, ar ko lēmumu pieņemšanā novērš interešu konfliktus. Tās ievieš vismaz līdzsvara un atsvara sistēmu, kas nodrošina, ka nevienai atsevišķai personai, kas ir ieinteresēta lēmuma iznākumā, uz konkrēto lēmumu nevar būt izšķirīga ietekme.

4. Sertifikācijas struktūras pieņem integritātes noteikumus un procedūras, ar ko nodrošina pilnīgu neatkarību no uzņēmējiem, kas piedalās shēmā. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai sertifikācijas struktūras, kas darbojas shēmas vārdā, būtu akreditētas saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu 17065.

5. Sertifikācijas struktūras pārvaldes sistēmas mērķis ir, piemērojot revidentu rotācijas principus vai citas šīs jomas paraugprakses, nodrošināt to, ka revidenti spriež iespējami neatkarīgi.

6. Personas, kurām ir potenciāls interešu konflikts, no lēmumu pieņemšanas kā brīvprātīgajā shēmā, tā sertifikācijas struktūrā izslēdz. Brīvprātīgās shēmas ievieš pienācīgas procedūras un revīzijas taku, kas dod iespēju šādus gadījumus identificēt un dokumentēt, un regulāri tās izskata savas iekšējā monitoringa sistēmas ietvaros.

4. pants

Uzņēmēju neatbilstības shēmas prasībām

1. Brīvprātīgās shēmas izveido visaptverošu sistēmu, kā rīkoties, ja konstatētas uzņēmēju neatbilstības shēmas prasībām. Minētajā sistēmā iekļauj vismaz skaidru neatbilstību klasifikāciju pēc to smaguma pakāpes saskaņā ar 10. panta prasībām. Attiecībā uz katru neatbilstību veidu ir jābūt caurredzamam noteikumu un procedūru kopumam, kas nodrošina korektīvo pasākumu un sankciju, attiecīgā gadījumā arī sertifikātu apturēšanas, savlaicīgu izpildi. Šādas izpildes panākšanas procedūras atkarībā no neatbilstības smaguma un korektīvo pasākumu steidzamības sāk nekavējoties.

2. Uzņēmēji, kuru sertifikāti ir apturēti, līdz apturējuma atcelšanai sniegt ilgtspējas norādes nav tiesīgi. Operatori, kuru dalība ir apturēta, attiecīgajā laikā nevar pievienoties citai brīvprātīgai shēmai. Ja uzņēmēja vai kāda tā juridiskā priekšteča dalība brīvprātīgā shēmā ir apturēta vai izbeigta tāpēc, ka tā sertifikāts ir apturēts vai izbeigts pēc revīzijas, kurā apstiprināta izšķirīga neatbilstība, citas brīvprātīgās shēmas var minētajam uzņēmējam dalību shēmā atteikt vismaz divus gadus pēc dalības apturēšanas vai izbeigšanas.

3. Ja uzņēmējs, kura gadījumā iepriekš konstatēta izšķirīga vai būtiska neatbilstība, piesakās uz atkārtotu sertifikāciju, revidents par to informē visas brīvprātīgās shēmas, kurās uzņēmējs tobrīd piedalās vai kurās tas ir pieteicies uz atkārtotu sertifikāciju.

5. pants

Iekšējais monitorings, sūdzību procedūra un dokumentācijas pārvaldības sistēma

1. Brīvprātīgās shēmas izveido iekšējā monitoringa sistēmu, lai verificētu, ka uzņēmēji ievēro shēmas piemērotos noteikumus un procedūras, un nodrošinātu sertifikācijas struktūru revidentu darba kvalitāti. Iekšējo monitoringu veic vismaz reizi gadā, un tas atspoguļo brīvprātīgās shēmas ģeogrāfisko un izejvielu aptvērumu, kā arī uzņēmēju veikto darbību riska līmeni. Monitoringa procesa ietvaros brīvprātīgās shēmas pieprasa, lai sertifikācijas struktūras iesniegtu visus revīzijas ziņojumus un attiecīgā gadījumā siltumnīcefekta gāzu emisiju faktisko vērtību aprēķinus. Monitoringa darbības aptver pēc nejaušības principa un atkarībā no riska atlasītu katras sertifikācijas struktūras revīzijas ziņojumu izlasi.

2. Brīvprātīgās shēmas paredz noteikumus un procedūras, ar ko nodrošina rezultatīvu iekšējā monitoringa rezultātu pēcpārbaudi un vajadzības gadījumā sankciju piemērošanu. Balstoties uz iekšējā monitoringa rezultātiem, brīvprātīgās shēmas pārvaldes struktūras vai iekšējā monitoringa procesa līmenī veic korektīvus pasākumus, lai uzlabotu tās darbību nākotnē. Brīvprātīgās shēmas ikgadējo monitoringa darbību rezultātus apkopo gada darbības pārskatā, ko iesniedz Komisijai.

3. Brīvprātīgās shēmas izveido procedūras, kā iesniedzamas sūdzības pret uzņēmējiem vai sertifikācijas struktūrām. Sūdzību procedūra ir pieejama brīvprātīgās shēmas vietnē un paredz iespēju sūdzības nosūtīt elektroniski vai pa pastu. Sūdzību procedūra arī nodrošina to personu aizsardzību, kuras labticīgi ziņo par pārkāpumiem vai iesniedz sūdzības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (4). Vietnē norāda vismaz visu šo informāciju:

a)	informācija un pierādījumi, kas jāiesniedz, sniedzot sūdzību, kā arī pasta adrese vai e-pasta adrese, uz kuru tā jānosūta;

b)	norādījumi par to, kādas sūdzības procedūra aptver;

c)	pakāpenisks pārskats par to, kā sūdzības tiek izskatītas, sākot no sākotnējās sūdzības saņemšanas līdz atrisinājumam, norādot arī to, cik laika katrs solis varētu prasīt;

d)	kādā procesā tiek pieņemti lēmumi par sūdzībām un kāds ir to apstrīdēšanas process;

e)	kādas ir sekas, ja brīvprātīgā shēma sūdzības dēļ konstatē neatbilstību.

4. Brīvprātīgās shēmas uztur visu sūdzību reģistru un gada darbības pārskatā Komisijai sniedz šo sūdzību kopsavilkumu. Pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma tās iesniedz visus dokumentus, kas saistīti ar sūdzību un tās izskatīšanu.

5. Brīvprātīgās shēmas un sertifikācijas struktūras izveido dokumentācijas pārvaldības sistēmu, kurā ir visi šie elementi:

a)	vispārīgā pārvaldības sistēmas dokumentācija (piemēram, rokasgrāmatas, rīcībpolitikas, pienākumu noteikšana);

b)	dokumentu un ierakstu kontrole;

c)	pārvaldītāju īstenota pārvaldības sistēmas izskatīšana;

d)	iekšējā revīzija/iekšējais monitorings;

e)	neatbilstību konstatēšanas un pārvaldības procedūras; un

f)	preventīvu darbību procedūras iespējamo neatbilstību cēloņu novēršanai.

Dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus vai ilgāk, ja to pieprasa attiecīgā valsts iestāde.

6. pants

Informācijas publicēšana, ko veic brīvprātīgās shēmas

Brīvprātīgās shēmas kādā vietnē dara publiski un brīvi pieejamu šādu informāciju:

shēmas pārvaldības struktūra, kurā aprakstīti visu relevanto struktūru pienākumi, detalizēta informācija par īpašumtiesību struktūru, direktoru padomes, sekretariāta un tehniskās komitejas vai līdzvērtīgu struktūru sastāvu un pieredzi, kā arī – attiecīgā gadījumā – to dalībnieku saraksts, kuriem ir balsstiesības vai kuri piedalās shēmā;

to uzņēmēju saraksts, kuri piedalās shēmā, to sertifikācijas statuss, arī to sertifikātu izdošanas, apturēšanas, atsaukšanas, izbeigšanas vai derīguma termiņa beigu datums, kā arī sertifikāti vai revīzijas kopsavilkuma ziņojumi, kas sagatavoti saskaņā ar II pielikumu. Ja revīzijās konstatē izšķirīgas vai būtiskas neatbilstības, brīvprātīgās shēmas publicē agregētu šo neatbilstību sarakstu kopā ar attiecīgu rīcības plānu un neatbilstību novēršanas grafiku, par ko panākta vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmējiem. Konkrētu sertifikātos vai revīzijas kopsavilkuma ziņojumos iekļauto informāciju var aizklāt, lai izpildītu persondatu aizsardzības tiesību aktus. Uzņēmējus, kuru sertifikāti ir atsaukti, izbeigti vai ar beigušos derīguma termiņu, vietnes sarakstā norāda vismaz 24 mēnešus pēc atsaukšanas, izbeigšanas vai derīguma termiņa beigām. Uzņēmēju sertifikācijas statusa izmaiņas nekavējoties publisko;

c)	shēmas dokumentācijas jaunākā versija un revīzijas vadlīnijas. Dokumentos norāda datumu un versijas numuru un attiecīgā gadījumā rezumē jebkādas izmaiņas, kas izdarītas salīdzinājumā ar iepriekšējo dokumenta versiju;

d)	shēmas kontaktinformācija, arī tālruņa numurs, e-pasta adrese un korespondences adrese;

to sertifikācijas struktūru saraksts, kuras saskaņā ar shēmu veic neatkarīgu revīziju, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kura valsts publiskā iestāde vai struktūra to ir akreditējusi vai atzinusi un kura dalībvalsts struktūra vai publiskā iestāde to uzrauga saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 9. punkta otro daļu. Sertifikācijas struktūras, kas vairs nav tiesīgas veikt neatkarīgu revīziju saskaņā ar shēmu, sarakstā norāda vismaz 12 mēnešus pēc pēdējās revīzijas ar attiecīgu norādi;

f)	brīvprātīgās shēmas ikgadējo monitoringa darbību rezultāti, kas apkopoti gada darbības pārskatā.

7. pants

Uzņēmēja izmantotās shēmas maiņa

1. Brīvprātīgās shēmas pieprasa, lai uzņēmēji sertifikācijas pieteikumos atklātu šādu informāciju:

a)	vai uzņēmējs vai kāds tā juridiskais priekštecis tobrīd piedalās citā brīvprātīgā shēmā vai pēdējo piecu gadu laikā ir piedalījies citā brīvprātīgā shēmā;

b)	visa relevantā informācija, kas ietver masas bilances datus un revīzijas ziņojumus, un attiecīgā gadījumā lēmumus par sertifikātu apturēšanu vai atsaukšanu, kuri pieņemti pēdējo piecu gadu laikā;

c)	vai tas no shēmas izstājies pirms pirmās uzraudzības revīzijas.

2. Brīvprātīgās shēmas uzņēmējus no shēmas izslēdz šādos gadījumos:

a)	uzņēmējs neatklāj 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju;

uzņēmējs vai kāds tā juridiskais priekštecis nav izturējis citas shēmas sākotnējo revīziju, ja vien šāda sākotnējā revīzija nav notikusi vairāk nekā trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas vai ja otra shēma pa to laiku sertifikācijas darbības nav pārtraukusi, tā uzņēmējam liedzot pieteikties vēlreiz. Ja brīvprātīgā shēma uzņēmēja iesniegto pamatojumu pieņem un nolemj pieteikumu novērtēt, sākotnējās revīzijas tvērumu pielāgo tā, lai aptvertu visus relevantos aspektus, it sevišķi pievēršoties trūkumiem, kas konstatēti sākotnējā revīzijā, kura nav izturēta šīs citas shēmas ietvaros;

uzņēmējs vai kāds tā juridiskais priekštecis no citas shēmas izstājies pirms pirmās uzraudzības revīzijas – ja vien operators nevar pierādīt, ka tādai rīcībai bijis pamatots iemesls. Ja brīvprātīgā shēma uzņēmēja sniegto pamatojumu pieņem, sākotnējās revīzijas tvērumu pielāgo tā, lai aptvertu visus relevantos uzraudzības revīzijas aspektus.

8. pants

Citu brīvprātīgo shēmu atzīšana

Ja daļa no piegādes ķēdes izmanto citas brīvprātīgās shēmas, tās pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 4. punktu atzītu brīvprātīgo shēmu pierādījumus tikai tādā tvērumā, kādā tās atzītas.

9. pants

Valsts shēmu atzīšana

Attiecībā uz verifikāciju par atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem, minētās direktīvas 25. panta 2. punktā noteiktajiem SEG aiztaupījuma sliekšņiem un Deleģētajā regulā (ES) 2019/807 noteiktajiem zema ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertifikācijas kritērijiem brīvprātīgās shēmas neatsaka atzīt atzītas valsts shēmas.

III NODAĻA

REVĪZIJAS PROCESS, REVĪZIJAS TVĒRUMS, REVIDENTU KVALIFIKĀCIJAS UN REVĪZIJAS UZRAUDZĪBA

10. pants

Revīzijas process un pārliecības līmenis

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, pirms tie var piedalīties shēmā, sekmīgi nokārtotu sākotnējo revīziju. Jauna shēmas dalībnieka sākotnējā revīzija vai esoša shēmas dalībnieka atkārtota sertifikācija saskaņā ar pārskatītu regulatīvo satvaru vienmēr notiek klātienē un dod vismaz saprātīgu pārliecību par tā iekšējo procesu rezultativitāti. Atkarībā no uzņēmēja riska profila tā apgalvojumu patiesumu var pārbaudīt ierobežotas pārliecības līmenī. Balstoties uz sākotnējās revīzijas rezultātiem, tiem uzņēmējiem, kurus uzskata par zema riska uzņēmējiem, var veikt vēlākas revīzijas ierobežotas pārliecības līmenī.

2. Brīvprātīgās shēmas var atļaut sertifikācijas struktūrai viena un tā paša revīzijas procesa laikā verificēt atbilstību dažādiem sertifikācijas satvariem, ja vien sertifikācijas struktūra apliecina, ka uzņēmēji atbilst 1. pantā noteiktajām prasībām. Brīvprātīgās shēmas, kuru sertifikāta termiņš var būt ilgāks par vienu gadu, nodrošina, ka ik gadu tiek veikta visu shēmā iesaistīto uzņēmēju uzraudzības revīzija. Tomēr grupas revīziju gadījumā ikgadējā revīzija var aptvert grupas dalībnieku izlasi saskaņā ar 12. pantu. Uzraudzības revīziju biežumu palielina atkarībā no vispārējā riska līmeņa, kas saistīts ar uzņēmēja profilu, piegādes ķēdi un iepriekšējo revīziju rezultātiem. Par uzraudzības revīziju rezultātu validēšanu atbild tehniskās izskatīšanas veicējs.

Brīvprātīgās shēmas nosaka detalizētas procedūras, kā plānot un veikt revīzijas un kā sagatavot revīzijas ziņojumus. Brīvprātīgās shēmas nodrošina, ka sertifikācijas struktūras revīzijas veic saskaņā ar ISO 19011 vai līdzvērtīgu standartu. Brīvprātīgās shēmas arī nodrošina efektīvu un savlaicīgu savstarpēju revīzijas informācijas apmaiņu, lai atbalstītu revīzijas efektīvu sagatavošanu un veikšanu. Revīzija ietver vismaz šādus elementus:

a)	to uzņēmēja veikto darbību apzināšana, uz kurām attiecas shēmas kritēriji;

b)	relevanto uzņēmēja sistēmu un tā vispārējās organizācijas salīdzināšana ar shēmas kritērijiem un relevanto kontroles sistēmu rezultatīvas īstenošanas pārbaudes;

to risku analīze, kas, vadoties pēc revidenta profesionālajām zināšanām un uzņēmēja iesniegtās informācijas, varētu būt par cēloni būtiski nepatiesam apgalvojumam. Minētajā analīzē ņem vērā darbību vispārējo riska profilu atkarībā no uzņēmēja un piegādes ķēdes riska līmeņa, jo īpaši tieši blakusesošajos augšposmos un lejasposmos, piemēram, ja uzņēmējs rīkojas ar kādu no IX pielikumā norādītajiem materiāliem. Revīzijas intensitāti vai tvērumu, vai tos abus, pielāgo konstatētā vispārējā riska līmenim, balstoties arī uz stacijas ražošanas jaudas un deklarēto saražoto degvielu daudzumu ticamības pārbaudēm;

d)	verifikācijas plāns, kurš atbilst riska analīzei un uzņēmēja darbību jomai un sarežģītībai un kurā noteiktas paraugošanas metodes, kas izmantojamas attiecībā uz minētā uzņēmēja darbībām;

e)	verifikācijas plāna īstenošana, ko veic, saskaņā ar noteiktajām paraugošanas metodēm savācot pierādījumus, kā arī visus verificētāja slēdziena sagatavošanai relevantos papildu pierādījumus;

f)	pieprasījums, lai, pirms izdarīt galīgo verifikācijas slēdzienu, operators sniegtu trūkstošos revīzijas takas elementus, izskaidrotu variācijas vai norāžu vai aprēķinu pārskatīšanu;

g)	uzņēmēju vai to pārstāvju Savienības datubāzē reģistrēto datu precizitātes verifikācija.

3. Revīzijas laikā konstatētās neatbilstības saskaņā ar otro, trešo un ceturto daļu klasificē kā izšķirīgas, būtiskas un nebūtiskas.

Brīvprātīgas shēmas standartu tīšu pārkāpšanu, piemēram, krāpšanu, neatgriezenisku neatbilstību vai pārkāpumu, kas apdraud brīvprātīgās shēmas integritāti, uzskata par izšķirīgu neatbilstību. Izšķirīgas neatbilstības cita starpā ir šādas:

a)	neatbilstība kādai obligātai Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībai, piemēram, zemes pārveide, kas ir pretrunā minētās direktīvas 29. panta 3., 4. un 5. punktam;

b)	ilgtspējas apliecinājuma vai pašdeklarāciju krāpnieciska izdošana, piemēram, ilgtspējas apliecinājuma tīša dublēšana finansiāla labuma gūšanai;

apzināti nepatiess apgalvojums izejvielu aprakstā, SEG vērtību vai ievaddatu viltošana, kā arī tīša atkritumu vai atlikumu ražošana, piemēram, apzināta ražošanas procesa pārveide, lai iegūtu papildu atlikumus, vai apzināta materiāla kontaminēšana ar mērķi panākt, ka tas tiktu klasificēts kā atkritumi.

Kādas Direktīvas (ES) 2018/2001 obligātās prasības neievērošanu, ja neatbilstība ir potenciāli atgriezeniska, atkārtota un atklāj sistemātiskas problēmas vai aspektus, kas paši par sevi vai kombinācijā ar citām neatbilstībām var novest pie tā, ka sistēma nedarbojas pašos pamatos, uzskata par būtisku neatbilstību. Būtiskas neatbilstības cita starpā ir šādas:

a)	sistemātiskas problēmas ar ziņoto masas bilanci vai SEG datiem, piemēram, vairāk nekā 10 % norāžu, kas iekļautas reprezentatīvajā izlasē, ir konstatēta nepareiza dokumentācija;

b)	tas, ka uzņēmējs sertifikācijas procesā nav deklarējis savu dalību citās brīvprātīgajās shēmās;

c)	relevantas informācijas nesniegšana revidentiem, piemēram, masas bilances datu un revīzijas ziņojumu nesniegšana.

Ja neatbilstībai ir ierobežota ietekme, tā ir atsevišķs vai īslaicīgs gadījums, tā nav sistemātiska un tās nenovēršana nenoved pie tā, ka sistēma nedarbojas pašos pamatos, tā ir uzskatāma par nebūtisku neatbilstību.

4. Neatbilstību sekas uzņēmējiem ir šādas:

izšķirīgu neatbilstību gadījumā uzņēmējiem, kas piesakās uz sertifikāciju, sertifikātu neizdod. Kad beidzies noteikts laikposms, ko nosaka brīvprātīgā shēma, uzņēmējs var uz sertifikāciju pieteikties atkārtoti. Ja izšķirīgas neatbilstības tiek konstatētas uzraudzības vai atkārtotas sertifikācijas revīzijās vai brīvprātīgās shēmas iekšējā monitoringa vai sūdzību procesā, uzņēmēja sertifikātu nekavējoties atsauc;

būtisku neatbilstību gadījumā uzņēmējiem, kas piesakās uz sertifikāciju, sertifikātu neizdod. Ja būtiskas neatbilstības tiek konstatētas uzraudzības vai atkārtotas sertifikācijas revīzijās vai brīvprātīgās shēmas iekšējā monitoringa vai sūdzību procesā, uzņēmēja sertifikātu nekavējoties aptur. Ja uzņēmēji 90 dienu laikā pēc paziņošanas kādu būtisku neatbilstību neizlabo, sertifikātu atsauc;

c)	nebūtisku neatbilstību gadījumā brīvprātīgās shēmas var noteikt tādu termiņu to novēršanai, kas nepārsniedz 12 mēnešus no to paziņošanas un nākamo uzraudzības vai atkārtotas sertifikācijas revīzijas dienu.

5. Brīvprātīgās shēmas uzņēmējus sertificē tikai tad, ja tie atbilst visām šīm prasībām:

a)	tiem ir dokumentācijas pārvaldības sistēma;

b)	tiem ir revidējama sistēma, kurā glabā un izskata visus pierādījumus, kas saistīti ar norādēm, kuras tie izdara vai izmanto;

c)	tie visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs regulas un Direktīvas (ES) 2018/2001 prasības, glabā vismaz piecus gadus vai ilgāk, ja to prasa attiecīgā valsts iestāde;

d)	tie uzņemas pienākumu sagatavot visu informāciju, kas saistīta ar šādu pierādījumu revīziju.

6. Revīzijas ziņojumos un revīzijas kopsavilkuma ziņojumos vai sertifikātos, ko brīvprātīgas shēmas satvarā sagatavo vai izdod sertifikācijas struktūra, iekļauj vismaz II pielikumā izklāstītos elementus.

11. pants

Revidenta kompetence

1. Sertifikācijas struktūra, kas veic revīzijas brīvprātīgas shēmas vārdā, ir akreditēta saskaņā ar ISO 17065 un ISO 14065, ja tā veic faktisko SEG vērtību revīziju.

Sertifikācijas struktūras akreditē arī valsts akreditācijas struktūra un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 vai atzīst kompetentā iestāde, kas atzīst, ka struktūra aptver Direktīvas (ES) 2018/2001 darbības jomu vai brīvprātīgās shēmas konkrēto tvērumu. Ja šāda akreditācija vai atzīšana netiek izmantota, dalībvalstis var brīvprātīgām shēmām atļaut izmantot neatkarīgas pārraudzības sistēmu, kas aptver Direktīvas (ES) 2018/2001 darbības jomu vai brīvprātīgās shēmas konkrēto tvērumu minētās dalībvalsts teritorijā. Komisija izskata šajā punktā aprakstīto sistēmu rezultativitāti attiecībā uz to piemērotību pienācīgas uzraudzības nodrošināšanai un attiecīgā gadījumā izdod norādījumus.

Sertifikācijas struktūra saskaņā ar ISO 19011 izraugās un ieceļ revīzijas grupu, ņemot vērā kompetenci, kas vajadzīga revīzijas mērķu sasniegšanai.

2. Revīzijas grupai ir kompetence, pieredze un vispārīgās un specifiskās prasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu revīziju, ņemot vērā revīzijas tvērumu. Ja ir tikai viens revidents, revidents ir kompetents veikt arī revīzijas grupas vadītāja pienākumus, kas attiecas uz šo revīziju. Sertifikācijas struktūra nodrošina, ka sertifikācijas lēmumu pieņem tehniskais izskatītājs, kas nav bijis revīzijas grupas loceklis.

3. Revidentiem ir piemērojamas šādas prasības:

a)	tie ir neatkarīgi no revidējamās darbības, izņemot revīzijas, kas attiecas uz Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 29. panta 7. punkta a) apakšpunktu, kuru gadījumā līdz pirmajam savākšanas punktam var veikt pirmās vai otrās puses revīziju;

b)	tiem nav interešu konflikta;

tiem ir specifiskās prasmes, kas nepieciešamas, lai veiktu revīziju attiecībā uz shēmas kritērijiem, to vidū šādas:

attiecībā uz zemes izmantojuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–9. punktā, kā arī zema ILUC riska sertifikācijas metodiku, kas noteikta šīs īstenošanas regulas V nodaļā un VIII pielikumā – pieredze lauksaimniecībā, agronomijā, ekoloģijā, dabaszinātnē, mežsaimniecībā, mežkopībā vai kādā saistītā laukā, arī specifiskās tehniskās prasmes, kas vajadzīgas, lai verificētu atbilstību ļoti biodaudzveidīgu pļavu un ļoti biodaudzveidīga meža kritērijiem;

ii)

attiecībā uz SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā, vai attiecībā uz SEG emisiju noteikšanu no reciklēta oglekļa degvielām un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā izklāstīto metodiku – vismaz divu gadu pieredze degvielu aprites cikla novērtēšanā un konkrēta pieredze SEG emisiju aprēķinu revidēšanā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 V un VI pielikumā izklāstīto metodiku, kas ir relevanta tā veida revīzijām, kādas jāveic konkrētajam revidentam. Atkarībā no konkrētā revīzijas tvēruma šo pieredzi papildina pieredze lauksaimniecībā, agronomijā, ekoloģijā, mežsaimniecībā, dabaszinātnē, mežkopībā, inženierijā, energopārvaldībā vai kādā saistītā laukā. Ja revīzijas tvērumā ietilpst augsnes organiskā oglekļa satura verifikācija nolūkā piemērot emisiju aiztaupījuma kredītu par oglekļa uzkrāšanu augsnē, ir vajadzīgas arī tehniskās zināšanas par augsnes zinātni;

iii)	attiecībā uz pārraudzības ķēdes kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. līdz 2. punktā – pieredze ar masas bilances sistēmām, piegādes ķēdes loģistiku, grāmatvedību, izsekojamību un datu apstrādi vai pieredze kādā saistītā laukā;

iv)	grupas revīzijas gadījumā – pieredze grupu revīziju veikšanā.

4. Brīvprātīgās shēmas izveido revidentu apmācības kursus, kas aptver visus shēmas tvērumā relevantos aspektus. Kursi ietver eksāmenu, kas apliecina dalībnieku atbilstību apmācības prasībām tehniskajā jomā vai jomās, kurās tie darbojas. Pirms revīziju veikšanas brīvprātīgās shēmas vārdā revidenti piedalās apmācības kursos.

5. Revidenti regulāri piedalās zināšanu atsvaidzināšanas kursos. Brīvprātīgās shēmas ievieš sistēmu, kurā seko līdzi aktīvo shēmas revidentu apmācības statusam. Brīvprātīgās shēmas arī pēc vajadzības sertifikācijas struktūrām sniedz norādījumus par sertifikācijas procesā relevantiem aspektiem. Šie norādījumi var ietvert regulatīvā satvara atjauninājumus vai relevantus brīvprātīgās shēmas iekšējā monitoringa procesa konstatējumus.

12. pants

Grupu revīzijas

1. Grupas revīziju brīvprātīgās shēmas var veikt tikai šādos gadījumos:

a)	revidējot izejvielu ražotājus, it sevišķi mazos lauksaimniekus, ražotāju organizācijas un kooperatīvus, kā arī atkritumu savācējus;

b)	pārbaudot atbilstību shēmas kritērijiem, kas saistīti ar zemi, ja attiecīgās platības atrodas viena otrai tuvu un tām ir līdzīgi raksturlielumi, piemēram, klimatiskie vai augsnes apstākļi;

c)	aprēķinot SEG aiztaupījumu, ja vienībās ir līdzīgas ražošanas sistēmas un kultūraugu veidi.

Grupas revīzijā iekļautie uzņēmēji ieceļ grupas vadītāju. Kā grupas vadītāji, kas pārstāv grupas revīzijā ietvertos uzņēmējus, var darboties arī pirmie savākšanas punkti, ražotāju organizācijas vai kooperatīvi.

2. Grupas revīzijā visu attiecīgo vienību verifikāciju var veikt, pamatojoties uz vienību izlasi. Brīvprātīgās shēmas nosaka vadlīnijas par grupas revīzijas pieejas īstenošanu, tajās iekļaujot vismaz šādus elementus:

a)	grupas vadītāja loma, arī iekšējās pārvaldības sistēmas specifikācijas un grupas inspekcijas iekšējās procedūras;

b)	izlases lieluma noteikšana.

3. Tādas izlases locekļus, kurā ir tāds grupas dalībnieku skaits, kas atbilst kopējā grupas dalībnieku skaita kvadrātsaknei, vismaz reizi gadā revidē atsevišķi. Šo skaitu palielina, ja riska līmenis ir augstāks. Brīvprātīgās shēmas nosaka kritērijus, pēc kādiem nosaka vispārējo riska līmeni teritorijās un šā riska līmeņa ietekmi uz revīzijas pieeju. Izlase ir reprezentatīva visai grupai, un to atlasa, izmantojot riska izvērtēšanas un nejaušas atlases kombināciju. Pēc nejaušības principa atlasa vismaz 25 % no izlases. Revīzijai katru gadu izraugās citu izejvielu ražotāju.

4. Grupas revīziju veic klātienē, ja vien netiek uzskatīts, ka kamerālas revīzijas spēj nodrošināt tādu pašu pārliecības līmeni kā klātienes revīzija. Brīvprātīgās shēmas izklāsta, kādi pierādījumi vajadzīgi, lai varētu veikt kamerālas revīzijas. Uzņēmēju pašdeklarācijas par pietiekamiem pierādījumiem neuzskata. Grupas vadītāja revīzijas vienmēr veic klātienē.

5. Atsevišķu grupas dalībnieku izšķirīgu vai būtisku neatbilstību, kas konstatēta revīzijas laikā, risina saskaņā ar procesu, kas izklāstīts attiecīgi 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā. Ja visā sākotnējā grupas izlasē tiek konstatēta izšķirīga vai būtiska neatbilstība, revidē vēl vienu grupas dalībnieku izlasi, kas ir tikpat liela. Ja visā izlasē konstatē sistēmisku grupas dalībnieku vairākuma neatbilstību, attiecīgā gadījumā aptur vai atsauc visas grupas sertifikāciju.

13. pants

Atkritumu un atlikumu revīzija

1. Brīvprātīgās shēmas un sertifikācijas struktūras, kas darbojas to vārdā, no atkritumiem un atlikumiem ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo piegādes ķēdes verifikācijai piemēro prasības, kas noteiktas 2.–7. punktā, un biomasas kurināmo/degvielu piegādes ķēdes verifikācijai – prasības, kas noteiktas 2.–5. punktā.

2. Aptver visu piegādes ķēdi no paša sākuma, t. i., no uzņēmēja, kuram atkritumi vai atlikumi rodas.

3. Revīziju veic katram uzņēmējam atsevišķi. Tomēr piegādes ķēdes sākumā, piemēram, restorānu un atkritumu vai atlikumu radītāju revīzijai, var izmantot grupas revīzijas pieejas.

4. Revīzijas procedūras biežums un intensitāte atspoguļo vispārējo riska līmeni. Brīvprātīgās shēmas nosaka skaidrus noteikumus, kas ir samērīgi ar specifisko risku, kurš saistīts ar katra veida atlikumiem vai atkritumiem. Attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem tādos izcelsmes punktos, kas mēnesī piegādā piecas vai vairāk tonnas atkritumu vai atlikumu, kuri uzskaitīti Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A un B daļā, veic revīziju klātienē. Ja izmanto grupas revīzijas pieeju, klātienes revīziju var veikt izlasei.

5. Savākšanas punktiem pirms savākšanas punkta revīzijas ir revidentam jāiesniedz saraksts ar visiem izcelsmes punktiem, kas parakstījuši pašdeklarāciju. Pašdeklarācijā skaidri norāda mēnesī vai gadā radušos atkritumu daudzumu. Savākšanas punktā ir pieejami pierādījumi vai dokumenti par katru piegādi, un revidents tos verificē, arī atkritumu likvidēšanas līgumu, piegādes kvītis un pašdeklarācijas.

6. Revidents verificē vismaz tāda skaita izcelsmes punktu esību, kas atbilst vismaz visu sarakstā iekļauto izcelsmes punktu skaita kvadrātsaknei. Ja vien nav šaubu par izcelsmes punkta esību vai ja tas atbilst kritērijiem revīzijai klātienē saskaņā ar 4. punktu, verifikāciju var veikt attālināti. Ilgtspējīgu materiālu piegādes lejasposma saņēmējiem revidenti pārbauda, verificējot to ilgtspējas deklarāciju kopijas, ko savākšanas punkts izdevis minēto piegāžu saņēmējiem, un izmantojot pēc nejaušības principa un atkarībā no riska atlasītu izlasi.

7. Sertifikācijas struktūra 6 mēnešu laikā pēc pirmās sertifikācijas veic obligātu uzraudzības revīziju. Savākšanas punktiem un tirgotājiem, kas nodarbojas gan ar atkritumiem un atlikumiem, gan ar neapstrādātiem materiāliem, piemēram, augu eļļām, 3 mēnešus pēc pirmās sertifikācijas revīzijas veic papildu uzraudzības revīziju, kas aptver pirmo masas bilances periodu. Ja savākšanas punktā ir vairāki uzglabāšanas objekti, revidents revīzijā pārbauda katra uzglabāšanas objekta masas bilanci.

8. Ja par deklarēto atkritumu un atlikumu iedabu ir pamatotas šaubas, revidentam ir tiesības ņemt paraugus un uzdot tos analizēt neatkarīgā laboratorijā.

14. pants

Faktisko SEG emisiju aprēķinu revīzija

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji pirms plānotās revīzijas revidentiem sagādātu visu relevanto un aktuālo informāciju par faktisko SEG emisiju aprēķināšanu. Minētā informācija ietver ievaddatus un jebkādus citus relevantus pierādījumus, informāciju par emisijas faktoriem un pārrēķina koeficientiem, piemērotajām standartvērtībām un to atsauces avotiem, SEG emisiju aprēķinus un pierādījumus par SEG emisiju aiztaupījuma kredītu izmantošanu.

2. Revidents revīzijas ziņojumā reģistrē emisijas, kas rodas objektā, kurā veic revīziju. Attiecībā uz pārstrādi galīgajās biodegvielās revidents reģistrē emisijas pēc iedales un panākto aiztaupījumu. Ja emisijas būtiski atšķiras no tipiskajām vērtībām vai aprēķinātās emisiju aiztaupījuma faktiskās vērtības ir neparasti augstas, ziņojumā norāda noviržu iemeslus. Brīvprātīgās shēmas nosaka procedūras, kas paredz, ka sertifikācijas struktūrām tās par šādām novirzēm nekavējoties jāinformē.

3. Revidenti verificē, ka aplēstais emisiju aiztaupījums no CO2 uztveršanas un aizstāšanas aptver tikai emisijas, kas novērstas, uztverot CO2, kura ogleklis ir no biomasas un kuru izmanto no fosilā kurināmā iegūtā CO2 aizstāšanai. Minētajai verifikācijai ir vajadzīga piekļuve šādai informācijai:

a)	uztvertā CO2 izmantošanas nolūks;

b)	aizstātā CO2 izcelsme;

c)	uztvertā CO2 izcelsme;

d)	informācija par CO2 uztveršanas un apstrādes radītajām emisijām.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām uzņēmēji, kas izmanto uztvertu CO2, var norādīt, kā aizstātais CO2 iepriekš radies, un rakstiski deklarēt, ka aizstāšanas rezultātā novērstas emisijas, kas ir līdzvērtīgas minētajam daudzumam. Minētos pierādījumus uzskata par pietiekamiem, lai verificētu atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām un emisiju novēršanu.

4. Izdarīt norādes par faktiskajām SEG vērtībām uzņēmēji var tikai pēc tam, kad to spēja veikt faktiskās vērtības aprēķinus ir verificēta revīzijā.

5. Pēc pieprasījuma brīvprātīgās shēmas nodrošina piekļuvi faktiskajiem SEG aprēķiniem, kas sertificēti saskaņā ar konkrēto brīvprātīgo shēmu, kopā ar attiecīgajiem revīzijas ziņojumiem Komisijai un valsts iestādēm, kas atbild par sertifikācijas struktūru uzraudzību.

15. pants

Masas bilances sistēmu revīzija

Brīvprātīgās shēmas nodrošina, ka uzņēmēji pirms revīzijas revidentiem sagādā visus masas bilances datus.

Sākotnējā revīzijā, ko veic, pirms uzņēmējam atļauj piedalīties shēmā, revidents pārbauda, ka masas bilances sistēma ir ieviesta un darbojas.

Nākamo ikgadējo revīziju laikā revidents pārbauda vismaz šādus elementus:

a)	visu to objektu saraksts, kuri ietilpst sertifikācijas tvērumā. Katram objektam ir savi masas bilances ieraksti;

b)	visu katra objekta ielaižu saraksts un apstrādāto materiālu apraksts un sīka informācija par visiem piegādātājiem;

c)	visu katra objekta izlaižu saraksts un apstrādāto materiālu apraksts un sīka informācija par visiem klientiem;

d)	piemērotie pārrēķina koeficienti, it sevišķi iekārtām, kurās pārstrādā atkritumus vai atlikumus, lai nodrošinātu, ka process netiek modificēts tā, lai rastos vairāk atkritumu vai atlikumu;

e)	jebkādas nesakritības starp grāmatvedības sistēmu un ielaidi, izlaidi un bilancēm;

f)	ilgtspējas raksturlielumu iedale;

g)	ilgtspējas datu un fiziskā krājuma sakritība masas bilances perioda beigās.

16. pants

Dabisku un nedabisku ļoti biodaudzveidīgu zālāju revīzija

1. Revidenti, kas verificē, vai zeme ir ļoti biodaudzveidīgi zālāji jeb zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas minēti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 3. punkta d) apakšpunktā, verificē, vai zeme ir vai ir bijusi ļoti biodaudzveidīgi zālāji kādā brīdī kopš 2008. gada janvāra. Brīvprātīgās shēmas savos sistēmas dokumentos uzņēmējus informē par to, kādu veidu pierādījumus to sertifikācijas iestādes var pieņemt kā pierādījumu teritorijas vēsturiskajam statusam laikā kopš 2008. gada janvāra.

2. Ja zeme paliek zālājs vai bez cilvēka iejaukšanās būtu palikusi zālājs un atrodas kādā no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas norādīti Regulā (ES) Nr. 1307/2014, to uzskata par dabisku ļoti biodaudzveidīgu zālāju.

3. Attiecībā uz zemi, kas atrodas ārpus 2. punktā minētajām teritorijām, revidents novērtē, vai zālājs saglabā vai bez cilvēka iejaukšanās būtu saglabājis dabisko sugu sastāvu, kā arī ekoloģiskās īpašības un procesus. Šādā gadījumā uzskata, ka zeme ir vai ir bijusi dabisks ļoti biodaudzveidīgs zālājs. Ja zālājs jau ir pārveidots par aramzemi un, izmantojot informāciju, kas pieejama no valsts kompetentajām iestādēm, vai satelītattēlus, pašas zemes īpašības novērtēt nav iespējams, revidents uzskata, ka šāda zeme pārveidošanas brīdī nav bijusi ļoti biodaudzveidīgs zālājs.

4. Ja zeme vairs nav zālājs vai bez cilvēka iejaukšanās vairs nebūtu zālājs, tā ir sugām bagāta un nav degradēta un attiecīgā kompetentā iestāde to ir atzinusi par ļoti biodaudzveidīgu, tad zemi uzskata par nedabisku ļoti biodaudzveidīgu zālāju.

5. Jebkuru zemi, kas 2008. gada janvārī vai pēc tam ir vai ir bijusi nedabisks ļoti biodaudzveidīgs zālājs, var izmantot degvielu ražošanai ar nosacījumu, ka izejvielu ievākšana ir nepieciešama, lai zālājam saglabātu ļoti biodaudzveidīga zālāja statusu, un ka pašreizējās apsaimniekošanas prakses nerada risku, ka zālāja biodaudzveidība varētu sarukt.

Uzņēmēji sniedz pierādījumus, ka izejvielu ievākšana ir nepieciešama, lai zālājam saglabātu ļoti biodaudzveidīga zālāja statusu, un ka apsaimniekošanas prakses nerada risku, ka zālāja biodaudzveidība varētu sarukt.

Ja uzņēmēji otrajā daļā minētos pierādījumus sniegt nespēj, tie sniedz pierādījumus, ka attiecīgā kompetentā iestāde vai norīkotā aģentūra tiem ir devusi atļauju ievākt izejvielas, lai zālājam saglabātu ļoti biodaudzveidīga zālāja statusu.

Zemes tehnisko novērtējumu veic kvalificēts speciālists, kas ir ārējs un neatkarīgs no revidējamās darbības, kam nav interešu konflikta un kas var būt revīzijas grupas loceklis. Novērtējumu un tā rezultātus izskata revīzijas ietvaros.

17. pants

Dalībvalstu un Komisijas īstenotā uzraudzība

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, kas piedalās shēmā, kā arī sertifikācijas struktūras, kas veic revīzijas saskaņā ar shēmu, sadarbotos ar Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, cita starpā pēc pieprasījuma piešķirot piekļuvi uzņēmēju teritorijai, kā arī Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm darot pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001. Šajā sakarā sertifikācijas struktūrām ir arī šādi pienākumi:

a)	sniegt informāciju, kas dalībvalstīm vajadzīga, lai uzraudzītu sertifikācijas struktūru darbību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 9. punktu;

b)	sniegt informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 10. punkta prasības;

c)	verificēt Savienības datubāzē vai attiecīgajā valsts datubāzē ievadītās informācijas precizitāti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 4. punktu.

2. Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 9. punktā paredzētās uzraudzības kontekstā dalībvalstis izveido procedūras, kas sertifikācijas struktūrām dod iespēju reģistrēties uzraudzībai un uzraudzības veikšanai neatkarīgi no tā, vai to galvenais birojs atrodas dalībvalstī vai trešā valstī.

3. Dalībvalstis apmainās ar informāciju un dalās paraugpraksēs, kā uzraudzīt sertifikācijas struktūru darbību, oficiālā sadarbības satvarā. Ja sertifikācijas struktūras veic izejvielu, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas vai citu degvielu sertifikāciju vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis izveido vienotu satvaru šādu sertifikācijas struktūru uzraudzībai, cita starpā vienu dalībvalsti ieceļot par galveno revīzijas uzraudzītāju.

4. Galvenais revīzijas uzraudzītājs sadarbībā ar citām attiecīgajām dalībvalstīm ir atbildīgs par sertifikācijas struktūru uzraudzības iznākuma informācijas konsolidēšanu un kopīgošanu.

5. Dalībvalstis, ciktāl iespējams, attiecīgā gadījumā izveido satvarus sadarbībai ar trešām valstīm nolūkā uzraudzīt sertifikācijas struktūras, kas veic revīziju to teritorijā, lai nodrošinātu vienādu informācijas plūsmas līmeni un revīzijas uzraudzības standartu piemērošanu sertifikācijas struktūrām, kas darbojas trešās valstīs.

6. Ja dalībvalstij ir pamatotas šaubas par konkrētas Savienības vai trešās valsts sertifikācijas struktūras spēju veikt revīzijas darbu, tā šo informāciju kopīgo ar pārējām dalībvalstīm, Komisiju un brīvprātīgo shēmu, kuras paspārnē sertifikācijas struktūra darbojas. Attiecīgā brīvprātīgā shēma šo gadījumu nekavējoties izmeklē. Pabeidzot izmeklēšanu, brīvprātīgā shēma dalībvalstis un Komisiju informē par izmeklēšanas iznākumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, ja tādi veikti.

7. Uzņēmējus un sertifikācijas struktūras, kas neievēro vai nevēlas ievērot šā panta 1.–6. punktā noteiktās prasības, attiecīgi no piedalīšanās brīvprātīgajās shēmās un revīzijas veikšanas to satvarā izslēdz. Brīvprātīgās shēmas Komisijai iesniedz ikgadējus darbības ziņojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 5. punktu. Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 5. punktā paredzēto ikgadējo darbības ziņojumu struktūra un saturs atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajam prasību minimumam. Galvenajā ziņojumā konfidenciālu informāciju neietver, un to publicē pilnībā. Datus iesniedz atsevišķi formātā, kas jānosaka Komisijai.

8. Brīvprātīgās shēmas Komisijai nekavējoties paziņo par jebkādām tādām būtiskām izmaiņām shēmas saturā, kas varētu ietekmēt shēmas atzīšanas pamatu. Šādas izmaiņas var būt, piemēram, šādas:

a)	izmaiņas obligātajos ilgtspējas kritērijos, uz kuriem attiecas shēma;

b)	shēmas tvēruma paplašināšana tā, ka tas pārsniedz to, kas aprakstīts īstenošanas aktā, ar kuru shēma atzīta;

c)	sākotnējos shēmas dokumentos minēto ievadresursu vai biodegvielu tvēruma paplašināšana, ja atšķiras pievienoto ievadresursu riska profils, piemēram, atkritumu vai atlikumu iekļaušana, vai ja tiek piemērotas īpašas procedūras;

d)	izmaiņas masas bilances noteikumos;

e)	izmaiņas revīzijas procedūrās vai prasībās revidentiem;

f)	SEG aprēķināšanas metodikas izmaiņas vai paplašināšana;

g)	jebkādas citas izmaiņas, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē shēmas atzīšanas pamatu.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR MASAS BILANCES SISTĒMAS ĪSTENOŠANU, SAVIENĪBAS DATUBĀZI UN SEG EMISIJU UN DEGVIELU BIOLOĢISKĀS FRAKCIJAS NOTEIKŠANU

18. pants

Izsekojamība un Savienības datubāze

1. Katrs uzņēmējs ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumus un citu informāciju, kas apraksta izejvielas vai degvielu un kas vajadzīga Direktīvas (ES) 2018/2001 vajadzībām, kopā ar darījumu datiem rūpīgi dokumentē un nodod nākamajam uzņēmējam visā piegādes ķēdē. Šāda informācija ietver datus, kas nododami tālāk pa visu piegādes ķēdi, kā arī datus, kas attiecas uz atsevišķu darījumu, kā aprakstīts I pielikumā.

2. Informāciju, kas nododama tālāk pa visu piegādes ķēdi, iekļauj dokumentācijā, ko pievieno izejvielas vai degvielu fiziskajiem sūtījumiem. Attiecībā uz šķidrām un gāzveida transporta degvielām, ko ir tiesības ieskaitīt Direktīvas (ES) 2018/2001 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā skaitītājā vai ko ņem vērā minētās direktīvas 29. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta pirmajā daļā minētajām vajadzībām, minēto informāciju iekļauj arī Savienības datubāzē, tiklīdz tā sāk darboties.

3. Lai izsekotu šķidro vai gāzveida degvielu sūtījumiem starpsavienotā infrastruktūrā, uz kuriem attiecas viena un tā pati masas bilances sistēma, to ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumus un citu informāciju, kas aprakstīta 1. punktā, reģistrē Savienības datubāzē pirmajā ieejas punktā un tos reģistrē kā patērētus galapatēriņa punktā. Ja gāzveida kurināmo izņem no starpsavienotas infrastruktūras un tālāk pārveido gāzveida vai šķidrā degvielā, par galapatēriņu uzskata galīgās gāzveida vai šķidrās degvielas galapatēriņa punktu. Šādā gadījumā Savienības datubāzē jāreģistrē visi starpposmi no gāzveida degvielu izņemšanas no starpsavienotās infrastruktūras līdz galīgās gāzveida vai šķidrās degvielas galapatēriņa punktam.

19. pants

Masas bilances sistēmas īstenošana

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, kas piedalās shēmā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu izmantotu masas bilances sistēmu, kas paredz iespēju samaisīt izejvielas vai degvielas, kuras atšķiras ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumu ziņā.

2. Īstenojot masas bilances sistēmu, brīvprātīgas shēmas piemēro šādus noteikumus:

a)	izejvielas vai degvielas par maisījuma daļu uzskata tikai tad, ja tās ir samaisītas tvertnē, pārstrādes vai loģistikas kompleksā vai pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;

b)	dažādas izejvielas par maisījuma daļu uzskata tikai tad, ja tās pieder pie vienas un tās pašas produktu grupas, izņemot gadījumus, kad izejvielas tiek samaisītas tālākai pārstrādei;

izejvielas vai degvielas par maisījuma daļu uzskata tikai tad, ja tās ir fiziski samaisītas, izņemot gadījumus, kad tās ir fizikāli identiskas vai pieder pie vienas un tās pašas produktu grupas. Ja izejvielas vai degvielas ir fizikāli identiskas vai pieder pie vienas un tās pašas produktu grupas, tās jāglabā vienā un tajā pašā starpsavienotajā infrastruktūrā, pārstrādes vai loģistikas kompleksā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;

degvielas, ko ievada loģistikas kompleksā vai pārvades vai sadales infrastruktūrā, piemēram, gāzes tīklā vai šķidro degvielu cauruļvadu tīklā, un kas glabājas LNG vai citos uzglabāšanas kompleksos, par maisījuma daļu saskaņā ar c) apakšpunktu uzskata tikai tad, ja minētā infrastruktūra ir starpsavienota;

attiecībā uz izejvielām un degvielām, ko nevar uzskatīt par maisījuma daļu, uzņēmējiem ir jāuztur atsevišķas masas bilances; Nav atļauts informāciju par ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumiem un apmēriem pārnest no vienas masas bilances uz citu. Saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu izejvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanas kompleksos uzskata par maisījuma daļu. Tāpēc šādiem kompleksiem prasību turēt atsevišķas masas bilances nepiemēro un tiem var turēt vienu masas bilanci;

f)	masas bilances sistēmā iekļauj informāciju par izejvielu un degvielu ilgtspējas un SEG emisiju raksturlielumiem un daudzumiem, arī informāciju par to izejvielu un degvielu daudzumiem, kuriem ilgtspējas vai SEG raksturlielumi nav noteikti;

g)	ja izejvielas vai degvielas sūtījumu piegādā uzņēmējam, kas brīvprātīgā shēmā vai valsts shēmā nepiedalās, piegādi masas bilancē atspoguļo, no tās izņemot līdzvērtīgu izejvielas vai degvielas daudzumu. Izņemamās degvielas veids atbilst tam, kāda izejviela vai degviela fiziski tiek piegādāta;

h)	ja degvielas sūtījumu izmanto, lai izpildītu saistības, ko degvielas piegādātājam uzlikusi dalībvalsts, uzskata, kas tas no masas bilances maisījuma ir izņemts;

ja biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas tiek samaisīti ar fosilajām degvielām, informācija par maisījumam piešķirtajiem ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumiem atbilst biodegvielas, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu fiziskajai daļai maisījumā. Attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem dalībvalstis var pārbaudīt šīs informācijas patiesumu vēl papildus saskaņā ar 23. pantu;

izejvielu vai degvielu sūtījuma ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumus uzskata par kopumu. Ja sūtījumi no maisījuma tiek izņemti, tiem var piešķirt jebkuru no ilgtspējas raksturlielumu kopumiem ar nosacījumu, ka ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumu kopumi netiek sadalīti un vajadzīgajā periodā tiek sasniegta masas bilance;

k)	ja tas vajadzīgs caurredzamībai, masas bilances sistēmā iekļauj informāciju par to, vai degvielas vai degvielas prekursora ražošana ir atbalstīta, un, ja ir, kāds bijis atbalsta veids;

vajadzīgais periods masas bilances sasniegšanai ir 12 mēneši lauksaimniecības biomasas un meža biomasas ražotājiem un pirmajiem savākšanas punktiem, kas apgādājas tikai ar lauksaimniecības biomasu un meža biomasu, un 3 mēneši visiem pārējiem uzņēmējiem. Perioda sākumu un beigas saskaņo ar kalendāro gadu vai attiecīgā gadījumā ar kalendārā gada četriem ceturkšņiem. Kā alternatīvu kalendārajam gadam uzņēmēji var izmantot vai nu saimniecisko gadu, ko tie izmanto grāmatvedības vajadzībām, vai citu masas bilances perioda sākuma punktu ar noteikumu, ka izvēle ir skaidri norādīta un piemērota konsekventi. Masas bilances perioda beigās uz nākamo periodu pārnestajiem ilgtspējas datiem vajadzētu atbilst fiziskajiem krājumiem tvertnē, pārstrādes vai loģistikas kompleksā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;

brīvprātīgajās shēmās norāda minimālo ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumu kopumu (saskaņā ar I pielikumu), kas jānodod tālāk pa piegādes ķēdi, kā arī citu informāciju, kas vajadzīga sūtījumu izsekošanai. Ja šķidrā vai gāzveida degviela ir ievadīta starpsavienotā infrastruktūrā un uz to attiecas tā pati masas bilances sistēma, attiecīgos ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumus piešķir sūtījumiem, kas ienāk starpsavienotajā infrastruktūrā un to pamet. Brīvprātīgās shēmas arī nodrošina, ka uzņēmēji visu relevanto informāciju pareizi ievada Savienības datubāzē.

20. pants

Biodegvielu, biomasas kurināmo/degvielu un bioloģisko šķidro kurināmo SEG emisiju noteikšana

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, nosakot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu SEG emisijas, piemērotu Direktīvas (ES) 2018/2001 31. pantā izklāstīto metodiku.

2. Lai noteiktu 1. punktā minēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu SEG emisijas, piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	ņemot vērā ielaižu SEG emisijas, ja izmanto emisijas faktoru standartvērtības, piemēro IX pielikumā noteiktās vērtības;

b)	nosakot emisijas no izejvielu ieguves vai audzēšanas, izmanto VII pielikumā izklāstīto metodiku;

c)	nosakot emisiju aiztaupījumu no oglekļa uzkrāšanās augsnē sakarā ar uzlabotu lauksaimniecisko apsaimniekošanu (esca), izmanto V pielikumā izklāstīto metodiku.

3. ES dalībvalstis var iesniegt savas valsts elektroenerģijas struktūras emisijas faktoru atjauninātas vērtības, lai Komisija tās ņemtu vērā, atjauninot attiecīgos emisijas faktorus IX pielikumā. Pēc šo atjaunināto vērtību novērtēšanas Komisija var tās akceptēt vai attiecīgajai dalībvalstij sniegt pamatojumu, kāpēc tā to nedara. Akceptētās atjauninātās vērtības tiks darītas pieejamas Komisijas vietnes EUROPA sadaļā, kas veltīta brīvprātīgajām shēmām un sertifikācijai.

4. Emisiju aiztaupījumus no CO2 uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas (Eccs) var ņemt vērā tikai tad, ja ir derīgi pierādījumi, ka CO2 ir faktiski uztverts un droši uzglabāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (5) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu. Ja CO2 tiek uzglabāts ģeoloģiski, brīvprātīgās shēmas verificē iesniegtos pierādījumus par uzglabāšanas objekta integritāti un uzglabātā CO2 tilpumdaudzumu. Ja transportēšanu vai ģeoloģisko uzglabāšanu veic trešā puse, uzglabāšanas pierādījums var būt attiecīgie līgumi ar šo trešo pusi un tās rēķini.

21. pants

Īpaši noteikumi par atkritumiem un atlikumiem

1. Brīvprātīgās shēmas īpašos atkritumiem un atlikumiem piemērojamos noteikumus un atbrīvojumus, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001, piemēro tikai tad, ja šādas izejvielas ietilpst attiecīgo minētās direktīvas 2. panta definīciju tvērumā.

2. To, vai izejviela ir uzskatāma par atkritumiem vai atlikumiem, nosaka tajā piegādes ķēdes punktā, kurā materiāls rodas. Izejvielas neuzskata par atkritumiem vai atlikumiem, ja tās vai to ražošanas process ir apzināti modificēts tā, lai minētos materiālus varētu deklarēt kā atkritumus vai atlikumus.

3. Atkritumus un atlikumus, kas uzskaitīti IV pielikumā, par atkritumiem vai atlikumiem neuzskata, ja tie ir apzināti modificēti tā, lai tos varētu deklarēt kā atkritumus vai atlikumus.

4. Brīvprātīgās shēmas uzņēmējiem sniedz norādījumus un atbalstu, kā novērtēt, vai izejvielas uzskatāmas par atkritumiem un atlikumiem. Uzņēmēji izmantotos pierādījumus glabā un iesniedz revidentiem novērtēšanai. Brīvprātīgās shēmas nosaka īpašus noteikumus par šādu pierādījumu revīziju.

5. Lai izpildītu Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. punkta prasības, brīvprātīgās shēmās verificē, ka lauksaimniecības atkritumu un atlikumu ievākšana neatstāj negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu. Šāda verifikācija nodrošina, ka zemei tiek piemērots relevants augsnes apsaimniekošanas vai monitoringa pamatprakšu kopums, kas veicina oglekļa sekvestrēšanu augsnē un augsnes kvalitāti saskaņā ar VI pielikumu.

6. Šā panta 5. punktā minēto prakšu piemērošanu var prasīt un monitorēt vai nu nacionālā līmenī, vai uzņēmēju līmenī. Nacionālā līmenī brīvprātīgās shēmas verificē, ka izcelsmes valsts neatkarīgi no tā, vai tā ir dalībvalsts vai trešā valsts, prasa piemērot augsnes apsaimniekošanas pamatprakses, lai novērstu šādu atlikumu ievākšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekli, un ir ieviesusi mehānismus, ar kuriem monitorē šādu prakšu īstenošanu un panāk to izpildi. Uzņēmēju līmenī brīvprātīgās shēmas verificē, ka šādas apsaimniekošanas prakses tiek piemērotas rezultatīvi un monitorētas to lauku saimniecību līmenī, kuras piegādā biomasu. Ja tiek izmantota grupu revīzija, brīvprātīgās shēmas verificē, ka šīs prakses piemēro visi uzņēmēji, kurus aptver grupas revīzija.

22. pants

Īpaši noteikumi par reciklēta oglekļa degvielām un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām

Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, kas piedalās shēmā, nosakot reciklēta oglekļa degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu SEG emisijas, piemērotu Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā izklāstīto metodiku.

23. pants

Īpaši noteikumi par līdzpārstrādi

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, kas piedalās shēmā, nosakot tādas biodegvielas un transporta biogāzes īpatsvaru, kas iegūta no biomasas, kura pārstrādāta vienā procesā ar fosilajiem kurināmajiem, piemērotu metodiku, kas izklāstīta deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktu.

2. Uzņēmējiem ir pienākums rūpīgi dokumentēt procesā ievadītās biomasas daudzumus un veidus, kā arī no biomasas saražotās biodegvielas un biogāzes daudzumus. Norādītās vērtības pamato ar pierādījumiem, arī kontroles testu rezultātiem.

3. 2. punktā minēto kontroles testu veikšanas biežumu nosaka, ņemot vērā līdzpārstrādes galveno parametru sarežģītību un mainīgumu, tādā veidā, lai nodrošinātu, ka norādītā biodegvielu un biogāzes daļa katrā laikā atspoguļo to faktisko īpatsvaru.

4. Veicot revīzijas, īpaši uzmanīgi verificē to, vai starp procesā ienākošajiem biomasas daudzumiem un tiem biodegvielas un biogāzes daudzumiem, kas reģistrēti kā saražoti no biomasas, ir konsekvence. Šajā sakarā rūpīgi verificē uzņēmēju iesniegtos pierādījumus, pārbauda norādīto vērtību ticamību un tos salīdzina ar nozares standartiem. Veicot šādu novērtējumu, īpašu uzmanību pievērš uzņēmēja izmantotajai testēšanas metodei, ieviestajai papildu kontroļu sistēmai un aprēķina metodei, ko izmanto, lai visu testu rezultātus iestrādātu biodegvielu un biogāzes galīgā īpatsvara aprēķinā. Revidenti par būtisku neatbilstību uzskata visas konstatētās novirzes no testēšanas metodes vai neprecizitāti šādu testu rezultātu iestrādāšanā uzņēmēja galīgajos aprēķinos.

V NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ATBILSTĪBU ZEMA ILUC RISKA SERTIFIKĀCIJAS PRASĪBĀM

24. pants

Īpašas prasības zema ILUC riska sertifikācijai

1. Brīvprātīgās shēmas prasa, lai uzņēmēji, kas vēlas saņemt zema ILUC riska sertifikāciju, iesniegtu pieteikumu sertifikācijas struktūrai, kura ir kompetenta šādu sertifikāciju veikt. Pēc pieteikuma akcepta uzņēmējs iesniedz pārvaldības plānu, kurā ietverts VIII pielikumā noteiktais informācijas minimums. Ja piemēro vairāk nekā vienu papildīguma pasākumu, pārvaldības plānā dokumentē visus papildīguma pasākumus.

2. Sertifikācijas struktūra klātienē veic bāzlīnijas revīziju, kurā verificē pārvaldības plāna saturu, kā arī lai nosaka un dokumentē dinamisko ražības bāzlīniju.

3. Bāzlīnijas revīzijas ietvaros sertifikācijas struktūra novērtē, vai ir sagaidāms, ka papildīguma pasākums vai pasākumi palielinās ražību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/807 2. panta 5. punktu, un vai tie ir atbilstīgi Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.

4. Revidenti, kas sertifikācijas struktūras vārdā veic bāzlīnijas revīziju, bāzlīnijas revīzijas ziņojumā norāda visas ilgtspējas problēmas, kas izriet no papildīguma pasākumu īstenošanas un kas varētu būt valsts vai reģionālā tiesiskā regulējuma pārkāpums vai neatbilst vietējiem īpašajiem nosacījumiem. Visas ilgtspējas problēmas aplūko ikgadējās revīzijās.

5. Brīvprātīgās shēmas izdod zema ILUC riska sertifikātus saskaņā ar VIII pielikuma 4. punktā noteiktajām prasībām par minimālo saturu un šo sertifikātu sarakstu publicē savā vietnē.

6. Ja pieteikumi ietver papildīguma pasākumus, kas jāpiemēro pēc sertifikācijas, bāzlīnijas revīzija, papildīguma testa rezultāti un dinamiskā ražības bāzlīnija ir spēkā 10 gadus. Ja kultūras ir daudzgadīgas, uzņēmējs var izvēlēties 10 gadu derīguma termiņa sākumu atlikt par ne vairāk kā diviem gadiem operacionālu papildīguma pasākumu gadījumā vai ne vairāk kā pieciem gadiem atkārtotas apstādīšanas gadījumā.

7. Ja papildīguma pasākumi ir veikti jau pirms sertifikācijas, bāzlīnijas revīzija, papildīguma testa rezultāti un dinamiskā ražības bāzlīnija ir spēkā 10 gadus no papildīguma pasākuma ieviešanas sākuma gada. Šādā gadījumā bāzlīniju var akceptēt attiecībā uz papildīguma pasākumiem, kas veikti ne vairāk kā pirms 10 gadiem, ja vien ir pieejami pietiekami dati un dokumentāri pierādījumi, kas dod tāda paša līmeņa pārliecību kā situācijā, kad bāzlīnijas revīzija veikta pirms papildīguma pasākuma vai pasākumu īstenošanas.

8. Zema ILUC riska deklarācija ir attiecināma tikai uz papildu biomasu, kas saražota pēc zema ILUC riska sertifikācijas. Par faktisko gada papildu biomasas apjomu, ko deklarējis uzņēmējs, veic ikgadējas revīzijas.

9. Pārvaldības plāna īstenošanu pārbauda ikgadējās revīzijās, kurās verificē, ka pārvaldības plāna saturs ir īstenots pareizi un ka papildus saražotās un norādītās biomasas daudzumi zema ILUC riska sertifikācijas vajadzībām, salīdzinot ar dinamisko ražības bāzlīniju, ir pareizi.

10. Uzņēmējs gadu gaitā var ieviest vairāk nekā vienu papildīguma pasākumu. Ja vienā un tajā pašā norobežotajā zemesgabalā vienā un tajā pašā gadā kopā tiek īstenoti divi vai vairāki papildīguma pasākumi, iegūto papildu biomasu izvērtē, izmantojot to pašu dinamisko ražības bāzlīniju. Papildu biomasu var sertificēt kā zema ILUC riska biomasu ar to pašu sertifikātu.

11. Ja vienā un tajā pašā norobežotajā zemesgabalā dažādos laikos tiek īstenoti divi vai vairāki papildīguma pasākumi, uzņēmējs var izvēlēties vienu no šīm iespējām:

a)	dinamisko ražības bāzlīniju un papildīguma testu atjaunināt, lai iegūtu jaunu bāzlīniju, kas atkal derīga 10 gadus;

b)	dinamiskajai ražības bāzlīnijai un papildīguma testam saglabāt sākotnējo 10 gadu derīguma termiņu pēc sākotnējā sertifikācijas gada.

25. pants

Īpašas prasības papildīguma pierādīšanai

1. Lai biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos vai biomasas kurināmos/degvielas sertificētu kā zema ILUC riska degvielas, brīvprātīgās shēmas un sertifikācijas struktūras, kas darbojas to vārdā, verificē, ka uzņēmēji ir piemērojuši pasākumus, kas ievadresursu produkciju faktiski palielina virs apjoma, kas būtu iegūts ar ierastās darbības scenāriju. Ja šādus pasākumus piemēro pamestai vai stipri degradētai zemei vai mazajiem lauksaimniekiem, bāzlīnijas revīzijā verificē, ka uzņēmēji atbilst attiecīgajām Deleģētās regulas (ES) 2019/807 prasībām. Visās citās situācijās papildīguma pierādījumu sniedz, veicot finansiālās pievilcības vai šķēršļu analīzi.

2. Lai izpildītu Deleģētās regulas (ES) 2019/807 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz papildīguma pasākumiem, ierosinātās investīcijas vai nu iztur finansiālās pievilcības testu, vai nefinansiālu šķēršļu testu saskaņā ar VIII pielikumu.

3. Zema ILUC riska sertificēšanas vajadzībām pasākumi ir attiecināmi tikai tad, ja to finansiālās pievilcības tests ir negatīvs, t. i., investīcijai ir negatīva neto pašreizējā vērtība (NPV), neskaitot tirgus piemaksu, vai ja tie uzrāda nefinansiālus šķēršļus, kurus pārvarēt iespējams tikai tāpēc, ka no papildu ievadresursiem ražotās biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas var ieskaitīt atjaunīgās enerģijas mērķrādītājos, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001.

26. pants

Audzēšana neizmantotā, pamestā vai stipri degradētā zemē

1. Lai izpildītu prasības attiecībā uz audzēšanu neizmantotā vai pamestā zemē, kas definēta Deleģētās regulas (ES) 2019/807 2. panta 2) un 3) punktā, uzņēmēji sniedz pierādījumus, ka vismaz piecus secīgus gadus, pirms sākts audzēt ievadresursus, ko izmanto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, norobežotās platības nav izmantotas ne pārtikas un barības kultūru vai citu enerģētisko kultūru audzēšanai, ne arī būtiska ganību dzīvnieku rupjās lopbarības daudzuma audzēšanai.

2. Lai zemi varētu uzskatīt par pamestu zemi, uzņēmējs sniedz papildu pierādījumus, ka pārtikas vai barības kultūras norobežotajā platībā tika audzētas pirms 1. punktā minētā secīgā perioda. Minētie pierādījumi arī apliecina, ka ražošana ir izbeigta biofizikālu vai sociālekonomisku iemeslu dēļ.

Biofizikālās izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas un barības kultūru audzēšanu, cita starpā var būt šādi notikumi:

a)	biežāki smagi laikapstākļu notikumi, piemēram, sausums, vētras vai plūdi;

b)	sezonālo temperatūras režīmu izmaiņas, kas ietekmē augu fenoloģiju;

c)	vairāk kaitēkļu un slimību;

d)	apūdeņošanas sistēmu bojājumi;

e)	kaitējums augsnei, piemēram, smaga sasāļošanās, organiskās vielas izsīkums un erozija, kas zemi padara “stipri degradētu”.

3. Sociālekonomiskie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē audzēšanas ekonomisko realizējamību, novedot pie zemes pamešanas, cita starpā var būt šādi notikumi:

a)	tirgus cenu izmaiņas (piemēram, ielaides vai darbaspēka, vai to abu izmaksu palielināšanās vai gatavo kultūraugu cenu samazinājumi);

b)	darbaspēka nepieejamība (piemēram, migrācijas dēļ);

c)	piegādes ķēdes pārtrūkšana (piemēram, vietējā tirgus vai transporta posma slēgšana);

d)	strīdi par īpašumtiesībām (piemēram, mantojuma kontekstā);

e)	politiskā nestabilitāte (piemēram, zemes konfiskācija vai nacionalizācija).

4. Pieteikumam uz tādu ievadresursu sertifikāciju, kas audzēti stipri degradētā zemē, kura definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 9. punktā, attiecīgā gadījumā pievieno šādus augsnes testu rezultātus:

a)	sasāļošanās gadījumā – rezultāti, kas iegūti kvalificēta agronoma veiktā augsnes elektrovadītspējas testēšanā ar piesātinātās pastas metodi;

b)	zema augsnes organiskās vielas satura gadījumā – rezultāti, kas iegūti piemērota skaita norobežotā zemesgabala augsnes paraugu testēšanā, kuru veic kvalificēts agronoms, izmantojot sausās sadedzināšanas metodi;

c)	smagas erozijas gadījumā – kvalificēta agronoma atzinums, ka vismaz 25 % norobežotā zemesgabala ir bojāti, ko papildina fotoattēli.

5. Ja norobežots zemesgabals uzskatāms par neizmantotu zemi, tas, lai varētu pretendēt uz zema ILUC riska sertifikāciju, iztur VIII pielikuma 4. punktā norādīto papildīguma testu. Lai uz zema ILUC riska sertifikāciju varētu pretendēt norobežoti zemesgabali, kas uzskatāmi par pamestu vai stipri degradētu zemi, tiem papildīguma tests nav jāiztur. Ja audzēšana notiek neizmantotā, pamestā vai degradēta zemē, dinamiskā ražības bāzlīnija ir nulle, un tai nav tendences līnijas.

27. pants

Ar ražības palielināšanas pasākumiem iegūtās papildu biomasas noteikšana

1. Papildu biomasa, par kuru ir tiesības pretendēt uz zema ILUC riska sertifikāciju, ir ievadresursa papildu daudzums, kas tiešā papildīguma pasākuma iespaidā izaudzēts skaidri norobežotā platībā, salīdzinājumā ar dinamisko ražības bāzlīniju.

2. Dinamisko ražības bāzlīniju nosaka, nosakot sākuma punktu pēc norobežotā zemesgabala vēsturiskās ražības un tendences līniju pēc attiecīgā ievadresursa globālās ražības tendencēm, ko nosaka saskaņā ar VIII pielikumā izklāstītajiem principiem.

3. Faktisko norobežotā zemesgabala ražu pēc papildīguma pasākuma īstenošanas salīdzina ar 2. punktā minēto bāzlīniju. Starpība starp faktisko ražu un dinamisko ražības bāzlīniju ir tas papildu ievadresursa daudzums, ko ir tiesības norādīt kā zema ILUC riska resursu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot 18 mēnešus pēc stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/807 (2019. gada 13. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1. lpp.).

(3) Komisijas Regula (ES) Nr. 1307/2014 (2014. gada 8. decembris) par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību kritēriju un ģeogrāfisko apgabalu definēšanu, kas vajadzīga, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 17. panta 3. punkta c) apakšpunktu (OV L 351, 9.12.2014., 3. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).

I PIELIKUMS

PA VISU PIEGĀDES ĶĒDI TĀLĀKNODODAMIE DATI UN DARĪJUMU DATI

Pa visu piegādes ķēdi tālāknododamie dati:

a)	brīvprātīgās vai valsts shēmas nosaukums;

b)	ilgtspējas apliecinājuma numurs;

ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma raksturlielumi, kur cita starpā ietilpst:

i)	apliecinājums par to, vai izejviela vai degviela atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

ii)	SEG emisiju dati, kas aprēķināti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 V un VI pielikumā vai Deleģētajā regulā (ES) 2019/807 izklāstīto metodiku;

iii)	apraksts par to, kad uzsākta iekārtas ekspluatācija (tikai attiecībā uz degvielām);

d)	izejvielas nosaukums vai tās izejvielas nosaukums, no kuras degviela ražota;

e)	atkritumu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu atļaujas numurs (attiecīgā gadījumā);

f)	degvielas veids (tikai degvielām);

g)	izejvielas izcelsmes valsts;

h)	degvielas ražošanas valsts;

i)	apliecinājums par to, vai izejviela vai degviela atbilst kritērijiem, kuri noteikti biodegvielām, kas rada zemu netiešās zemes izmantojuma maiņas risku;

j)	informācija par to, vai attiecīgā sūtījuma ražošanai ir sniegts atbalsts, un – ja tā ir – atbalsta shēmas veids.

Darījumu dati:

a)	piegādātāja uzņēmuma nosaukums un adrese;

b)	pircēja uzņēmuma nosaukums un adrese;

c)	(fiziskās) iekraušanas datums;

d)	(fiziskās) iekraušanas vieta vai loģistikas komplekss, vai sadales infrastruktūras ieejas punkts;

e)	(fiziskās) piegādes vieta vai loģistikas komplekss, vai sadales infrastruktūras izejas punkts;

f)	tilpumdaudzums: attiecībā uz degvielu jānorāda arī degvielas enerģijas saturs. Lai aprēķinātu enerģijas saturu, jāizmanto Direktīvas (ES) 2018/2001 III pielikumā noteiktie pārrēķina koeficienti.

II PIELIKUMS

REVĪZIJAS ZIŅOJUMU, REVĪZIJAS KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMU VAI SERTIFIKĀTU MINIMUMĀLAIS SATURS

A. Revīzijas ziņojuma minimālais saturs

Attiecībā uz uzņēmēju:

a)	galvenā sertificētā subjekta kontaktinformācija (uzņēmuma nosaukums un adrese, izraudzītā kontaktpunkta dati);

b)	sertifikācijas tvērums;

c)	ģeogrāfiskā garuma un platuma koordinātas (attiecībā uz individuāli sertificētām lauku saimniecībām un plantācijām);

d)	sertifikācijas aptvertā platība (attiecībā uz pirmajiem savākšanas punktiem vai individuāli sertificētām lauku saimniecībām un plantācijām);

e)	aplēstais ilgtspējīga materiāla daudzums, ko varētu ievākt katru gadu (attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības piegādes ķēdēm);

f)	aplēstais ilgtspējīga materiāla daudzums, ko varētu savākt katru gadu (attiecībā uz atkritumu un atlikumu savākšanas punktiem);

g)	sertifikācijas tvērumā ietilpstošo objektu saraksts (nosaukums un adrese);

h)	ielaides/izlaides materiāli, ar kuriem (fiziski) rīkojas sertificētajos objektos; materiālu klasifikācijai jāatbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā noteiktajām prasībām;

i)	aplēstais ilgtspējīga ielaides materiāla daudzums, ko izmanto gadā (tikai galaprodukta ražotāju gadījumā);

j)	aplēstais ilgtspējīga galaprodukta daudzums, ko varētu saražot gadā (tikai galaprodukta ražotāju gadījumā).

Attiecībā uz sertifikācijas struktūru:

a)	kontaktinformācija (nosaukums un adrese) un logotips;

b)	revīzijas grupas sastāvs;

c)	akreditācijas struktūra un akreditācijas tvērums un datums.

Attiecībā uz revīzijas procesu:

a)	revīzijas datums;

b)	revīzijas programma un ilgums (attiecīgā gadījumā – objektā un attālināti pavadītā laika sadalījums);

c)	revidētie/sertificētie shēmas standarti (arī versijas numurs);

d)	revidētie objekti;

e)	revīzijas metode (riska novērtēšanas un izlases veidošanas bāze, apspriešanās ar ieinteresētajām personām);

f)	citu brīvprātīgu shēmu vai standartu sertifikācija;

g)	SEG datu tips (noklusējuma, NUTS2 vai faktiskās vērtības, tai skaitā informācija par SEG emisiju aiztaupījuma faktoru piemērošanu).

Attiecībā uz revīzijas rezultātiem:

a)	izdošanas vieta un datums;

b)	konstatēto neatbilstību saraksts.

B. Revīzijas kopsavilkuma ziņojuma vai sertifikāta minimālais saturs

Attiecībā uz uzņēmēju:

a)	galvenā sertificētā subjekta kontaktinformācija (uzņēmuma nosaukums un adrese, izraudzītā kontaktpunkta dati);

b)	sertifikācijas tvērums;

c)	ģeogrāfiskā garuma un platuma koordinātas (attiecībā uz individuāli sertificētām lauku saimniecībām un plantācijām);

d)	fakultatīvi attiecībā uz pirmajiem savākšanas punktiem, izcelsmes vietām, tirgotājiem, kas veic uzglabāšanu, – sertifikācijas tvērumā ietilpstošo objektu saraksts (nosaukums un adrese);

e)	ielaides/izlaides materiāli, ar kuriem (fiziski) rīkojas sertificētajos objektos; materiālu klasifikācijai jāatbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā noteiktajām prasībām (attiecībā uz tirgotājiem, kas veic vai neveic uzglabāšanu, – tirgoto materiālu veids).

Attiecībā uz sertifikācijas struktūru: kontaktinformācija (nosaukums un adrese) un logotips.

Attiecībā uz revīzijas procesu:

a)	revīzijas datums;

b)	revidētie/sertificētie shēmas standarti (arī versijas numurs);

c)	revidētie objekti;

d)	SEG datu tips (noklusējuma, NUTS2 vai faktiskās vērtības, tai skaitā informācija par SEG emisiju aiztaupījuma faktoru piemērošanu).

Attiecībā uz revīzijas rezultātiem:

a)	(unikālais) sertifikāta numurs vai kods;

b)	izdošanas vieta un datums;

c)	konstatēto neatbilstību saraksts;

d)	datums, no kura/līdz kuram sertifikāts derīgs (un attiecīgā gadījumā sertifikācijas datums);

e)	izdevējas puses zīmogs un/vai paraksts.

III PIELIKUMS

SARAKSTS AR INFORMĀCIJU, KAS BRĪVPRĀTĪGĀM SHĒMĀM JĀSNIEDZ KOMISIJAI GADA DARBĪBAS PĀRSKATOS

Brīvprātīgām shēmām gada darbības pārskatos Komisijai jāsniedz šāda informācija:

noteikumi par revīziju neatkarību, metodi un biežumu, kurus Komisija apstiprinājusi līdz ar brīvprātīgās shēmas akreditāciju, un visas izmaiņas, kas laika gaitā tajos izdarītas, lai ņemtu vērā Komisijas norādījumus, tiesiskā regulējuma izmaiņas, sertifikācijas struktūru revīzijas procesa iekšējā monitoringa konstatējumus un nozares paraugprakses attīstību;

b)	noteikumi un procedūras, ar ko identificē un novērš uzņēmēju un shēmas dalībnieku pieļautu neatbilstību;

c)	pierādījumi par to, ka juridiskās prasības par informācijas pārredzamību un publicēšanu ir izpildītas atbilstoši 6. pantam;

d)	ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko pirms lēmumu pieņemšanas veic shēmas izstrādes un izskatīšanas, kā arī revīziju laikā, un reakcija uz viņu viedokli;

e)	pārskats par darbībām, ko brīvprātīgā shēma sadarbībā ar sertifikācijas struktūrām veikusi, lai uzlabotu vispārējo sertifikācijas procesu un revidentu un relevanto shēmas struktūru kvalifikāciju un neatkarību;

f)	ar shēmu saistītās tirgus informācijas atjauninājumi, sertificēto ievadresursu, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo/degvielu, reciklēta oglekļa degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu apjoms sadalījumā pa izcelsmes valstīm un veidiem, dalībnieku skaits;

pārskats par to, cik rezultatīva ir īstenošanas sistēma, kuru brīvprātīgās shēmas pārvaldības struktūra ieviesusi, lai izsekotu ilgtspējas kritēriju ievērošanas apliecinājumiem, ko shēma izdod saviem dalībniekiem. Pārskatā jo īpaši parāda, cik rezultatīvi sistēma novērš krāpnieciskas darbības, nodrošinot iespējamas krāpšanas un citu pārkāpumu savlaicīgu konstatēšanu un izskatīšanu un ar tiem saistītus turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā norāda konstatēto krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaitu;

h)	sertifikācijas struktūru atzīšanas kritēriji;

i)	noteikumi par to, kā tiek īstenota iekšējā monitoringa sistēma, un par tās periodiskās izskatīšanas rezultātiem, konkrēti par sertifikācijas struktūru un to revidentu darba pārraudzību, kā arī par sistēmu, kādā izskata sūdzības pret uzņēmējiem un sertifikācijas struktūrām;

j)	iespējas sekmēt vai uzlabot paraugprakšu popularizēšanu;

k)	brīvprātīgām shēmām, kas sertificē meža biomasu, jāiekļauj informācija par veidu, kā tiek veikts Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 6. un 7. punktā prasītais riska novērtējums.

IV PIELIKUMS

NEIZSMEĻOŠS SARAKSTS AR ATKRITUMIEM UN ATLIKUMIEM, KURUS PATLABAN APTVER DIREKTĪVAS (ES) 2018/2001 IX PIELIKUMS

Šajā pielikumā uzskaitītās vielas uzskata par tādām, kas ietilpst kādā no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā noteiktajām izejvielu kategorijām, bet nav skaidri minētas. Saraksts nav visaptverošs un papildina Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā doto izejvielu sarakstu.

Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma kategorija	Ievadresursu apakškategorija/piemēri
IX pielikuma A daļas d) punkts	Dzērienu atkritumi
IX pielikuma A daļas d) punkts	Augļu un dārzeņu atlikumi un atkritumi (tikai sakņu astītes, lapas, kāti un sēnalas)
IX pielikuma A daļas d) punkts	Kakao un kafijas pupiņu čaumalas, miziņas un putekļi
IX pielikuma A daļas p) punkts	Čaumalas/sēnalas un derivāti: sojas pupu sēnalas
IX pielikuma A daļas d) punkts	Karsto dzērienu ražošanas atlikumi un atkritumi: izlietotie kafijas biezumi, izlietotās tējas lapas
IX pielikuma A daļas d) punkts	Piena pārstrādes notekūdeņu flotācijas dūņas
IX pielikuma A daļas d) punkts	Pārtikas atkritumu eļļa: eļļa, ko iegūst no rūpnieciskiem pārtikas atkritumiem
IX pielikuma A daļas d) punkts	Neēdami graudaugu atlikumi un atkritumi, kas rodas graudu malšanā un pārstrādē: kvieši, kukurūza, mieži, rīsi
IX pielikuma A daļas d) punkts	Olīveļļas ekstrakcijas atlikumi un atkritumi: olīvu kauliņi
IX pielikuma A daļas p) punkts	Lauksaimniecības ražas atliekas
IX pielikuma A daļas q) punkts	Palmu zari, palmu stumbri
IX pielikuma A daļas q) punkts	Bojāti koki
IX pielikuma A daļas p) punkts	Neizmantota barība/rupjā lopbarība no papuvēm
IX pielikuma B daļas b) punkts	Zivju eļļas atkritumi, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 klasificē 1. un 2. kategorijā
IX pielikuma A daļas d) punkts	Citi kautuvju atkritumi (dzīvnieku atliekas (izņemot taukus) 1. kat.)
IX pielikuma A daļas d) punkts	Rūpnieciskie notekūdeņi un derivāti
IX pielikuma A daļas g) punkts	Notekūdeņu flotācijas palmu eļļa
IX pielikuma A daļas d) punkts	Rūpniecisko krātuvju nosēdumi
IX pielikuma A daļas d) punkts	Nolietoto riepu biogēniskā frakcija
IX pielikuma A daļas q) punkts	Reciklēta koksne/koksnes atkritumi
IX pielikuma A daļas d) punkts	Humīni
IX pielikuma A daļas d) punkts	Nostrādāts balinātājmāls

V PIELIKUMS

METODIKA, PĒC KURAS NOSAKA EMISIJU AIZTAUPĪJUMUS NO OGLEKĻA UZKRĀŠANĀS AUGSNĒ, KO PANĀK AR UZLABOTU LAUKSAIMNIECISKO APSAIMNIEKOŠANU

Uzņēmējiem, kas vēlas norādīt emisiju aiztaupījumus no oglekļa uzkrāšanās augsnē, ko panāk ar uzlabotu lauksaimniecisko apsaimniekošanu (esca ) un izsaka g CO2 ekv./MJ, faktisko vērtību aprēķināšanai būtu jāizmanto šāda formula:

kur:

CSR	ir ar atsauces kultūraugu apsaimniekošanas praksi saistītā augsnes oglekļa uzkrājuma masa uz platības vienību, izteikta Mg C uz ha;
CSA	ir ar faktiskajām kultūraugu apsaimniekošanas praksēm saistītā aplēstā augsnes oglekļa uzkrājuma masa uz platības vienību pēc vismaz 10 prakses piekopšanas gadiem, izteikta Mg C uz ha;
3,664	ir dalījums, kas iegūts, CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) dalot ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), izteikts g CO2 ekv./g C;
n	ir attiecīgā kultūrauga audzēšanas periods (gados);
P	ir kultūrauga ražība (ko mēra biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijā (MJ) uz ha gadā);
ef	ir emisijas no pastiprinātas mēslošanas līdzekļu vai herbicīdu izmantošanas.

Pie uzlabotas lauksaimnieciskās apsaimniekošanas praksēm, kas akceptētas par tādām, ar ko panāk emisiju aiztaupījumus no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pieder pāreja uz samazinātu augsnes apstrādi vai nulles apstrādi, uzlabota augseka, sedzējaugu izmantošana, arī kultūraugu atlieku apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta, kūtsmēslu fermentācijas digestāta, bioogļu u. c.) izmantošana.

CSR un CSA faktisko vērtību aprēķina pamatā ir augsnes oglekļa uzkrājuma mērījumi. CSR lauku saimniecības līmenī mēra pirms apsaimniekošanas prakses maiņas, lai noteiktu bāzlīniju, un pēc tam CSA mēra regulāros intervālos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem.

Visai platībai, kurai aprēķina augsnes oglekļa uzkrājumus, ir līdzīgs klimata un augsnes tips, kā arī līdzīga apsaimniekošanas vēsture tādos aspektos kā augsnes apstrāde un oglekļa ielaide augsnē. Ja uzlabotās apsaimniekošanas prakses piekopj tikai daļā lauku saimniecības, SEG emisiju aiztaupījumus var norādīt tikai par platību, kurā minētās prakses piekopj. Ja vienā lauku saimniecībā piekopj dažādas uzlabotās apsaimniekošanas prakses, SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina un norāda par katru esca praksi atsevišķi.

Lai izmērīto augsnes oglekļa uzkrājumu ikgadējās svārstības un saistītās kļūdas būtu mazākas, drīkst grupēt laukus, kuriem ir vienādi augsnes un klimata raksturlielumi, līdzīga apsaimniekošanas vēsture tādos aspektos kā augsnes apstrāde un oglekļa ielaide augsnē un kuros piekops to pašu uzlabotās apsaimniekošanas praksi, arī dažādiem lauksaimniekiem piederošus laukus.

Pēc pirmā bāzlīnijas mērījuma un pirms otrā oglekļa uzkrājuma pieauguma mērījuma augsnes oglekļa pieaugumu var aplēst, balstoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem. Sākot ar otro mērījumu, mērījumi ir galīgā bāze, ko izmanto, lai noteiktu augsnes oglekļa uzkrājuma pieauguma faktiskās vērtības.

Tomēr pēc otrā mērījuma un tikai līdz nākamā mērījuma veikšanai drīkst atļaut uzņēmējiem augsnes oglekļa uzkrājumu ikgadējā pieauguma aplēšanai izmantot modelēšanu, ja izmantotie modeļi ir kalibrēti pēc faktiskām izmērītajām vērtībām. Uzņēmējiem ir pienākums izmantot tikai brīvprātīgo shēmu validētos modeļus. Brīvprātīgajām shēmām ir pienākums uzņēmējus un sertifikācijas struktūras, kas veic revīzijas shēmu vārdā, informēt par modeļiem, kurus tās validējušas šādam nolūkam.

Lai modelētu oglekļa dinamiku augsnē, izmantotajos modeļos ņem vērā augsnes, klimata un lauka apsaimniekošanas vēsturiskās atšķirības. Brīvprātīgajai shēmai ir pienākums sagatavot detalizētu ziņojumu, kurā apraksta izmantoto validēto modelēšanas metodi un tās pamatā esošos pieņēmumus. Saistītās galīgās faktiskās vērtības, kas noteiktas uz augsnes mērījumu rezultātu bāzes, izmanto, lai koriģētu uz modelēšanas pamata sniegtās ikgadējās norādes par emisiju aiztaupījumiem no oglekļa uzkrāšanās augsnē, ko panāk ar lauksaimniecisko apsaimniekošanu (esca).

Lai norādītu emisiju aiztaupījumus no oglekļa uzkrāšanās augsnē, ko panāk ar lauksaimniecisko apsaimniekošanu (esca), augsnes oglekļa uzkrājumu mērījumus veic sertificētas laboratorijas un paraugus revīzijas vajadzībām glabā vismaz piecus gadus.

Lai SEG emisiju aiztaupījumus varētu ņemt vērā, brīvprātīgas shēmas prasa lauksaimniekam vai uzņēmējam uzņemties ilgtermiņa saistības turpināt uzlabotās apsaimniekošanas praksi piekopt vismaz 10 gadus. Šādas saistības drīkst īstenot kā atjaunojamas piecgadu saistības.

Ja šis kritērijs netiks izpildīts, visas lauksaimnieka vai uzņēmēja esca kārtējā gada vērtības tiks kā emisijas pieskaitītas piegādātā enerģētiskā kultūrauga kopējām SEG emisijām, nevis atskaitītas kā SEG emisiju aiztaupījumi un tiks noteikts piecus gadus ilgs aizliegums esca vērtību iekļaut SEG aprēķinos neatkarīgi no izmantotās sertifikācijas shēmas. Ja saistības uzņēmēja vārdā ir parakstītas vairāku lauksaimnieku vārdā un ja viens no šiem lauksaimniekiem saistības priekšlaicīgi atsauc, iepriekš minētās sankcijas piemēro tikai attiecīgajam lauksaimniekam, nevis visām uzņēmēja saistībām. Brīvprātīgajai shēmai, kas sertifikātu izdevusi, ir pienākums panākt sankciju izpildi un pienācīgi informēt visas citas brīvprātīgās shēmas, kā arī publicēt šo informāciju savā tīmekļvietnē un iekļaut to gada darbības pārskatos, kas nosūtāmi Komisijai.

Turklāt, pirms var sniegt norādi, uzlabotās apsaimniekošanas praksi nepārtraukti piekopj vismaz trīs gadus.

Ja par organisko augsnes ielabotāju izmanto bioogli – vienu pašu vai kombinācijā ar citām tiesīgām esca praksēm –, maksimālā kopējā vērtība, kādu ik gadus iespējams norādīt kā emisijas aiztaupījumus no oglekļa uzkrāšanās augsnē, ko panāk ar uzlabotu lauksaimniecisko apsaimniekošanu (esca), ir 45 g CO2 ekv./MJ biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā visā esca prakšu piekopšanas periodā. Visos citos gadījumos iepriekš minētais maksimums ir 25 g CO2 ekv./MJ biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā visā esca prakšu piekopšanas periodā.

Primārie ražotāji vai uzņēmēji, kas tiesīgas esca prakses sākuši piekopt un attiecīgas esca vērtības norādījuši pirms šīs īstenošanas regulas stāšanās spēkā, pārejas periodā līdz pirmajam oglekļa uzkrājuma pieauguma mērījumam, ko veic piektajā gadā, drīkst piemērot maksimumu 45 g CO2 ekv./MJ biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā. Šādā gadījumā par maksimumu, ko piemēro nākamajā piecu gadu periodā sniedzamajās ikgadējās norādēs, kļūs piektajā gadā izmērītais oglekļa uzkrājuma pieaugums. Ja pirmais oglekļa uzkrājuma pieauguma mērījums, ko veic piektajā gadā, rāda, ka kopējais ikgadējais oglekļa uzkrājuma pieaugums salīdzinājumā ar ikgadējām norādēm ir lielāks, primārie ražotāji vai uzņēmēji ikgadējo starpību var norādīt nākamajos gados, lai kompensētu mazākus oglekļa uzkrājumu pieaugumus. Savukārt, ja pirmais oglekļa uzkrājuma pieauguma mērījums, ko veic piektajā gadā, rāda, ka kopējais ikgadējais augsnes oglekļa uzkrājuma pieaugums salīdzinājumā ar ikgadējām norādēm ir mazāks, lauksaimniekiem vai uzņēmējiem ikgadējā starpība nākamajos piecos gados no norādītajām vērtībām attiecīgi jāatskaita.

Ja tiesīgu uzlabotās lauksaimnieciskās apsaimniekošanas prakšu (esca) piekopšana ir sākusies jau iepriekš, bet esca norādes iepriekš sniegtas nav, var sniegt gada esca norādes ar atpakaļejošu spēku, taču tikai par laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem pirms esca sertifikācijas. Uzņēmējam ir pienākums sniegt atbilstošus pierādījumus par uzlabotu lauksaimniecisko prakšu piekopšanas sākumu. Šādā gadījumā CSR vērtības aplēses pamatā var būt salīdzināms mērījums, kas veikts blakusesošā vai citā laukā ar līdzīgiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, kā arī līdzīgu lauka apsaimniekošanas vēsturi. Ja dati par šādu lauku nav pieejami, aplēstā CSR vērtība var balstīties uz modelēšanu. Tādā gadījumā pirmo mērījumu veic, tiklīdz notiek saistību uzņemšanās. Nākamais oglekļa uzkrājuma pieauguma mērījums būs jāveic pēc pieciem gadiem.

Ņem vērā emisiju pieaugumu, kas rodas no pastiprinātas mēslošanas līdzekļu vai herbicīdu izmantošanas uzlabotu lauksaimniecisko prakšu piekopšanas dēļ. Tālab sniedz atbilstošus pierādījumus par mēslošanas līdzekļu vai herbicīdu vēsturisko izmantojumu, ko ieskaita kā vidējo vērtību par trim gadiem pirms jauno lauksaimniecisko prakšu piekopšanas. Aprēķinos var ņemt vērā to slāpekļa piesaistītāju augu devumu, ko izmanto, lai mazinātu vajadzību pēc papildu mēslojuma.

Paraugošanai piemēro turpinājumā izklāstītos noteikumus.

Reprezentatīvas paraugošanas metode:

a)	paraugus ņem no katra zemesgabala vai lauka;

b)	no katriem 5 ha vai no lauka, atkarībā no tā, kas ir mazāks, ņem vismaz vienu punktparaugu, ko veido 15 pienācīgi izkliedēti apakšparaugi (ņemot vērā oglekļa satura neviendabīgumu zemesgabalā);

c)	mazākus laukus ar tādiem pašiem klimatiskajiem apstākļiem, augsnes tipu, atsauces lauksaimniecisko praksi un esca praksi var grupēt;

d)	paraugus ņem pavasarī pirms augsnes kultivēšanas un mēslošanas vai rudenī ne mazāk kā divus mēnešus pēc ražas novākšanas;

e)	tiešus augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu mērījumus veic pirmajos 30 cm augsnes;

f)	sākotnējās paraugošanas punktus, kuros mēra augsnes oglekļa uzkrājuma bāzlīniju, izmanto identiskos lauka apstākļos (sevišķi augsnes mitruma ziņā);

g)	paraugošanas protokols ir labi dokumentēts.

Augsnes oglekļa satura mērījumi:

a)	augsnes paraugus žāvē, sijā un, ja vajadzīgs, smalcina;

b)	ja izmanto dedzināšanas metodi, neorganisko oglekli vērā neņem.

Sausa parauga tilpummasas noteikšana:

a)	ņem vērā tilpummasas izmaiņas laika gaitā;

b)	tilpummasa jāmēra ar cilindra iedzīšanas metodi, proti, augsnē mehāniski iedzenot cilindru, jo tādā veidā tiek būtiski samazinātas ar tilpummasas mērīšanu saistītās kļūdas;

c)	ja cilindra iedzīšanas metodi izmantot nav iespējams, īpaši tad, ja augsnes ir smilšainas, izmanto citu uzticamu metodi;

d)	paraugus pirms svēršanas žāvē žāvēšanas skapī.

Sertifikācijas struktūras pienācīgi verificē iepriekšminētās esca noteikšanas metodikas piemērošanu un faktisko SEG emisiju vērtību aprēķināšanu un dokumentē to revīzijas ziņojumos. Brīvprātīgām shēmām ir pienākums uzņēmējiem un sertifikācijas struktūrām sniegt detalizētus norādījumus par šīs metodikas piemērošanu, arī par to validētajiem augsnes modeļiem, kā arī atbalstīt to revidentus verifikācijas uzdevumu veikšanā. Brīvprātīgām shēmām turklāt ir pienākums savos gada darbības pārskatos, kas nosūtāmi Komisijai, iekļaut detalizētu statistisku informāciju un kvalitatīvu informāciju par esca metodikas īstenošanu.

Komisija esca metodikas īstenošanu pienācīgi monitorē kā daļu no brīvprātīgo shēmu aktivitāšu monitoringa, kas cita starpā:

—	aptver projektu īstenošanu; tam cita starpā būtu jādod iespēja izvērtēt modelēšanas rezultātus attiecībā pret lauka mērījumiem,

—	ietver norādīto vērtību un rezultātu salīdzināšanu ar augsnes organiskā oglekļa piesātinājuma aplēsēm; tas dod iespēju izstrādāt kritērijus, ieteikumus un iespējamās prasības par to, kā ilgtermiņā uzturēt konkrētu līdzsvaru, kas nodrošina ilgtermiņa rezultātus,

—	dod iespēju izstrādāt ieteikumus un prasības par atbilstoša modeļa izvēli un kalibrēšanu, kā arī uzticamus indikatorus, kas vajadzīgi, lai modelētu rezultātus.

Komisija šajā pielikumā aprakstīto metodisko pieeju, kā arī ikgadējām oglekļa uzkrājuma norādēm piemērojamo maksimumu var pārskatīt, pamatojoties uz šā monitoringa iznākumu vai tiecoties šo pieeju salāgot ar jaunām zināšanām vai jauniem tiesību aktiem šajā jomā (t. i., ES oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvu).

VI PIELIKUMS

NEIZSMEĻOŠI SARAKSTI AR PIEMĒRIEM, KĀDAS IR GALVENĀS APSAIMNIEKOŠANAS UN MONITORINGA PRAKSES, AR KO VEICINA UN MONITORĒ OGLEKĻA SEKVESTRĀCIJU AUGSNĒ UN AUGSNES KVALITĀTI

1. tabula

Piemēri, kādas ir galvenās augsnes apsaimniekošanas prakses, ar ko veicina oglekļa sekvestrēšanu augsnē (pieņem, ka kultūraugu atlieku nav) un augsnes kvalitāti

Prasība	Augsnes kvalitātes parametrs
Nodrošināt augseku ar vismaz trim kultūrām, kur rotācijas sistēmā tiek iekļauti pākšaugi vai zaļmēslojuma augi, turklāt tiek ņemtas vērā agronomiskās kultūru secības prasības, kas raksturīgas katrai audzētajai kultūrai un klimatiskajiem apstākļiem. Daudzsugu sedzējaugus, ko audzē komerciālo kultūru starplaikos, uzskata par vienu kultūru.	Augsnes auglības veicināšana, augsnes ogleklis, augsnes erozijas mazināšana, augsnes biodaudzveidība, patogēnu kontroles uzlabošana
Sēt sedzējaugus/uztvērējaugus/starpkultūras, izmantojot vietējiem apstākļiem piemērotu mistru, kurā ir vismaz vienas sugas pākšaugi. Kultūraugu apsaimniekošanas praksēm būtu jānodrošina minimālais augsnes segums, lai augsne visjutīgākajos periodos nepaliktu kaila.	Augsnes auglības, augsnes oglekļa aiztures spējas veicināšana, augsnes erozijas novēršana, augsnes biodaudzveidība
Nepieļaut augsnes sablīvēšanos (lauka operāciju biežums un laiks jāplāno tā, lai ierobežotu mašīnu kustību pa slapju augsni; nebūtu jāveic vai būtu lielā mērā jāsamazina mitras augsnes apstrādes operācijas; var plānot kontrolētu mašīnu kustību).	Augsnes struktūras saglabāšana, augsnes erozijas novēršana, augsnes biodaudzveidības uzturēšana
Nededzināt rugājus aramzemē, izņemot gadījumus, kad iestāde piešķīrusi atbrīvojumu augu veselības apsvērumu dēļ.	Augsnes oglekļa aiztures spēja, resursefektivitāte
Skābās augsnēs, kurās izmanto kaļķošanu, ja augsnes ir degradētas un paskābināšanās ietekmē kultūraugu ražību	Uzlabota augsnes struktūra, augsnes biodaudzveidība, augsnes ogleklis
Samazināt augsnes apstrādi/apstrādi neveikt, kontrolēt eroziju, pievienot organiskos ielabotājus (bioogle, komposts, kūtsmēsli, kultūraugu atliekas), izmantot sedzējkultūras, atjaunot hidroloģisko režīmu Veģetācijas atjaunošana: stādīšana (sugu maiņa, aizsardzība ar salmu mulču), ainavas elementi, agromežsaimniecība	Lielāks augsnes organiskā oglekļa daudzums

1. tabula

Augsnes kvalitātes un oglekļa mitigācijas ietekmes monitoringa prakšu piemēri

Monitoringa pieeja	Verificēšanas/demonstrēšanas metode
Riska novērtējums	To platību identificēšana, kurās ir augsts augsnes kvalitātes pasliktināšanās risks, palīdz novērst šos riskus un koncentrēties uz platībām, kurām ir vislielākā ietekme.
Augsnes organiskās vielas analīze	Konsekventa augsnes organiskās vielas paraugošana uzlabo monitoringu un tādā veidā palīdz organisko vielu saglabāt vai uzlabot.
Augsnes organiskā oglekļa analīze	Augsnes organiskais ogleklis tiek uzskatīts par labu augsnes vispārējās kvalitātes rādītāju.
Augsnes ielabošanas indekss, ko nosaka ar paraugošanu	Pozitīva vērtība nozīmē, ka sistēmas rezultātā augsnes organiskās vielas daudzums palielināsies.
Augsnes erozijas novērtējums	Nodrošina, ka erozija ir zemāka par pieļaujamo līmeni, piemēram, ASV Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības pētniecības dienesta “t” līmeni.
Barības vielu pārvaldības plāns	Plāns, kurā izklāstīta barības vielu stratēģija (galvenokārt koncentrējoties uz N, P, K) un mēslošanas režīmi, var novērst barības vielu nelīdzsvarotību.
Regulāra augsnes pH analīze	pH monitorings palīdz konstatēt pH nelīdzsvarotību.

VII PIELIKUMS

METODIKA, PĒC KURAS NOSAKA EMISIJAS NO IZEJVIELU IEGUVES VAI AUDZĒŠANAS

Attiecībā uz izejvielu ieguves vai audzēšanas emisiju aprēķināšanu Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 5. punktā un VI pielikuma B daļas 5. punktā teikts, ka aprēķinā ietver visas emisijas no paša ieguves vai audzēšanas procesa, emisijas no izejvielu savākšanas, žāvēšanas un uzglabāšanas, emisijas no atkritumiem un noplūdēm un emisijas no ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķimikāliju vai līdzekļu ražošanas.

Izejvielu audzēšanā uztverto CO2 no aprēķiniem izslēdz. Lai aplēstu emisijas no lauksaimniecības biomasas audzēšanas, faktisko vērtību vietā drīkst izmantot audzēšanas emisiju reģionālās vidējās vērtības, kas ietvertas Direktīvas (ES) 2018/2001 31. panta 4. punktā minētajos ziņojumos, vai šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju dezagregētajām standartvērtībām. Ja minētajos ziņojumos relevantas informācijas nav, faktisko vērtību vietā var izmantot vidējās vērtības, ko aprēķina, balstoties uz vietējām lauksaimnieciskajām praksēm, piemēram, izmantojot datus par lauku saimniecību grupu.

EMISIJAS NO PAŠA IEGUVES VAI AUDZĒŠANAS PROCESA

Emisijas no paša ieguves vai audzēšanas procesa ietver visas emisijas no i) izmantotajai lauksaimniecības tehnikai vajadzīgās degvielas nodrošināšanas, ii) augkopībai paredzētā sēklas materiāla ražošanas, iii) mēslošanas līdzekļu un pesticīdu ražošanas, iv) mēslošanas līdzekļu izraisītās paskābināšanās un kaļķošanas materiāla pielietošanas, un v) augsnes emisijas no kultūraugu audzēšanas.

1.1. Degvielas (dīzeļdegvielas, benzīna, smagās degvieleļļas, biodegvielu vai citu degvielu) izmantošana lauksaimniecības tehnikas vajadzībām

SEG emisijas no kultūraugu audzēšanas (lauka sagatavošana, sēšana, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu pielietošana, ražas novākšana, savākšana) ietver visas emisijas no degvielu (piemēram, dīzeļdegvielas, benzīna, smagās degvieleļļas, biodegvielu vai citu degvielu) izmantošanas lauksaimniecības tehnikas vajadzībām. Lauksaimniecības tehnikas vajadzībām izmantotās degvielas daudzumu pienācīgi dokumentē. Jāizmanto attiecīgie degvielas emisijas faktori saskaņā ar IX pielikumu. Ja izmanto biodegvielas, jāizmanto Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktās SEG emisiju standartvērtības.

1.2. Ķīmiskie mēslošanas līdzekļi un pesticīdi

Emisijas no ķīmisko mēslošanas līdzekļu un pesticīdu (1) izmantošanas izejvielu audzēšanā ietver visas saistītās emisijas no ķīmisko mēslošanas līdzekļu un pesticīdu ražošanas. Ķīmisko mēslošanas līdzekļu un pesticīdu daudzumu, kas atkarīgs no kultūraugiem, vietējiem apstākļiem un lauksaimnieciskajām praksēm, pienācīgi dokumentē. Lai saskaņā ar IX pielikumu ņemtu vērā emisijas no ķīmisko mēslošanas līdzekļu un pesticīdu ražošanas, jāizmanto attiecīgie emisijas faktori, t. sk. augšposma emisijas. Ja uzņēmējs zina, kurā rūpnīcā mēslošanas līdzekli ražo, un uz to attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), uzņēmējs var izmantot ETS deklarētās ražošanas emisijas, kam pieskaita augšposma emisijas no dabasgāzes utt. Ņem vērā arī mēslošanas līdzekļu transportēšanu, šim nolūkam izmantojot IX pielikumā norādītās transporta veidu emisijas. Ja uzņēmējs nezina, kura rūpnīca mēslošanas līdzekli piegādā, jāizmanto IX pielikumā noteiktās standartvērtības.

1.3. Sēklas materiāls

Audzēšanas emisijas no augkopībai paredzētā sēklas materiāla ražošanas aprēķina pēc faktiskajiem datiem par izmantoto sēklas materiālu. Lai ņemtu vērā ar sēklu ražošanu saistītās emisijas, var izmantot sēklas materiāla ražošanai un piegādei piemērojamos emisijas faktorus. Jāizmanto IX pielikumā noteiktās emisijas faktoru standartvērtības. Attiecībā uz citām sēklām jāizmanto literatūrā atrodamās vērtības, ievērojot šādu prioritāro secību:

a)	JEC-WTW ziņojuma 5. versija;

b)	datubāze ECOINVENT;

c)	oficiāli avoti, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) vai valdības;

d)	citi recenzēti datu avoti, piemēram, E3database, datubāze GEMIS;

e)	zinātniski recenzētas publikācijas;

f)	pienācīgi dokumentētas pašu aplēses.

1.4. Emisijas no mēslošanas līdzekļu izraisītās paskābināšanās un kaļķošanas materiāla pielietošanas

Emisijās no mēslošanas līdzekļu izraisītās paskābināšanās neitralizācijas un agrokaļķa pielietošanas ņem vērā CO2 emisijas, kas rodas no slāpekļa mēslošanas līdzekļu radītā skābuma neitralizēšanas vai no agrokaļķa reakcijām augsnē.

1.4.1. Emisijas no mēslošanas līdzekļu izraisītās paskābināšanās neitralizācijas

Emisijas no paskābināšanās, ko izraisa slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošana uz lauka, emisiju aprēķinā ņem vērā, par pamatu ņemot izmantoto slāpekļa mēslošanas līdzekļu daudzumu. Nitrātu mēslošanas līdzekļu gadījumā pieņem, ka emisijas no slāpekļa mēslošanas līdzekļu neitralizācijas augsnē ir 0,783 kg CO2/kg N; karbamīda mēslošanas līdzekļu gadījumā emisijas no neitralizācijas ir 0,806 kg CO2/kg N.

1.4.2. Augsnes emisijas no kaļķošanas (agrokaļķis)

Faktiski izmantoto agrokaļķa daudzumu pienācīgi dokumentē. Emisijas aprēķina, kā aprakstīts tālāk.

1.	Skābās augsnēs, kuru pH ir mazāks par 6,4, agrokaļķi izšķīdina augsnē esošās skābes; reakcijās veidojas galvenokārt CO2, nevis bikarbonāts, un atbrīvojas gandrīz viss agrokaļķī esošais CO2 (0,44 kg CO2/kg CaCO3 ekvivalenta agrokaļķa).

2.	Ja augsnes pH ir lielāks vai vienāds ar 6,4, papildus emisijām, ko rada mēslošanas līdzekļa izraisītās paskābināšanās neitralizācija, aprēķinos ņem vērā emisijas faktoru 0,98/12,44 = 0,079 kg CO2/(kg CaCO3 ekvivalenta) agrokaļķa.

Kaļķošanas emisijas, ko aprēķina no faktiski izmantotā kaļķa daudzuma un saskaņā ar 1. un 2. punktu, var būt lielākas nekā 1.4.1. punktā aprēķinātās emisijas no mēslošanas līdzekļa neitralizācijas, ja uznestais kaļķis ir neitralizējis mēslošanas līdzekļa izraisīto paskābināšanos. Šādā gadījumā emisijas no mēslošanas līdzekļa neitralizācijas (1.4.1. punkts) drīkst atņemt no aprēķinātajām kaļķošanas emisijām, lai šādas emisijas netiktu uzskaitītas divreiz.

Emisijas no mēslošanas līdzekļa izraisītās paskābināšanās var pārsniegt emisijas, kas attiecinātas uz kaļķošanu. Šādā gadījumā atņemšanas rezultātā tiktu iegūtas šķietami negatīvas neto emisijas no kaļķošanas, jo ne visu mēslošanas līdzekļu skābumu neitralizē agrokaļķis – daļēji to neitralizē arī dabiski sastopamie karbonāti. Šādā gadījumā kaļķošanas neto emisijas ieskaita nulles apmērā, bet mēslošanas līdzekļa izraisītās paskābināšanās emisijas, kas rodas jebkurā gadījumā, ir tādas, kā noteikts saskaņā ar 1.4.1. punktu.

Ja dati par faktiski izmantoto agrokaļķa daudzumu nav pieejami, pieņem, ka agrokaļķis tiek lietots Lauksaimnieciskās kaļķošanas apvienības ieteiktajā daudzumā. Tā ir kultūraugu veida, izmērītā augsnes pH, augsnes tipa un kaļķošanas materiāla veida funkcija. Saistītās CO2 emisijas aprēķina, vadoties pēc iepriekšminētās procedūras 1. un 2. punkta. Tomēr 3. punktā minēto atņemšanu šajā gadījumā neveic, jo ieteicamais agrokaļķa izmantojums neietver agrokaļķi, kas tajā pašā gadā izmantots mēslošanas līdzekļu neitralizācijai, tāpēc emisijas no mēslošanas līdzekļu neitralizācijas divreiz ieskaitīt nav iespējams.

1.5. Augsnes (slāpekļa oksīda N2O) emisijas no kultūraugu audzēšanas

N2O emisijas no apsaimniekotām augsnēm aprēķina saskaņā ar IPCC metodiku. Lai aprēķinātu N2O emisijas no kultūraugu audzēšanas, izmanto dezagregētus kultūrai specifiskus emisijas faktorus, kas piemērojami dažādiem vides apstākļiem (atbilstoši IPCC 2. pakāpes metodikai). Jāņem vērā dažādiem vides apstākļiem, augsnes apstākļiem un dažādām kultūrām specifiskie emisijas faktori. Lai minētos emisijas faktorus aprēķinātu, uzņēmēji var izmantot validētus modeļus ar nosacījumu, ka šie aspekti modeļos ir ņemti vērā. Saskaņā ar IPCC vadlīnijām (2) ņem vērā gan tiešās, gan netiešās N2O emisijas. Izmanto rīku GNOC, kura pamatā ir tālāk dotās formulas, kurās ievēroti IPCC (2006) vadlīnijās pieņemtie apzīmējumi:

N2Ototal – N = N2Odirect – N + N2Oindirect – N

kur:

Attiecībā uz minerālaugsnēm: N2ODirect – N = [(FSN + FON) • EF1ij] + [FCR • EF1]

Attiecībā uz organiskām augsnēm: N 2 ODirect – N = [(FSN + FON) • EF1] + [FCR • EF1] + [(FOS,CG,Temp • EF2CG, Temp] + [FCROS,CG,Trop • E2CG,Trop]

Attiecībā uz minerālaugsnēm un organiskām augsnēm: N 2 ODirect – N = [((FSN • FracGASF) + (FON • EracGASM) • EF4] + [(FSN +FON + FCR) • FracLeach-(H) • EF5]

1.5.1. N ielaide no kultūraugu atliekām

Tā jāaprēķina attiecībā uz:

a)	cukurbietēm, cukurniedrēm – saskaņā ar IPCC (2006) 4. sēj. 11. nodaļas 11.6. vienādojumu, neņemot vērā pazemes atliekas un cukurniedru gadījumā pieskaitot N ielaidi no vināzes un filtrēšanas nogulsnēm; FCR = Yield • DRY • (1-FracBurnt • Cf) • [RAG • NAG • (1 – FracRemove)] + FVF

b)	kokosriekstu un eļļas palmu plantācijām – piemērojot fiksētu N ielaidi, kas ņemta no literatūras, jo IPCC (2006) nav noteikta noklusējuma metode standarta emisijas faktoru aprēķināšanai atbilstīgi IX pielikumam;

visiem citiem kultūraugiem – saskaņā ar IPCC (2006) 4. sēj. 11. nodaļas 11.7.a, 11.11., 11.12. vienādojuma pēc šādas formulas:

FCR = (1-FracBurnt • Cf) • AGDM • NAG • (1-FracRemove) + (AGDM + Yield • DRY) • RBG-BIO • NBG

kur:

N2Ototal – N	=	ikgadējās tiešās un netiešās N2O–N emisijas no apsaimniekotām augsnēm; kg N2O–N ha-1 a-1
N2Odirect – N	=	ikgadējās tiešās N2O–N emisijas no apsaimniekotām augsnēm; kg N2O–N ha-1 a-1
N2Oindirect – N	=	ikgadējās netiešās N2O–N emisijas (t. i., N2O–N ikgadējais daudzums, kas rodas no apsaimniekotas augsnes izgarojušā N atmosfērisko nosēdumu veidā, un N2O–N ikgadējais daudzums, kas rodas no apsaimniekotajās augsnēs pievienotā N izskalošanās un noteces reģionos, kuros notiek izskalošanās/notece); kg N2O–N ha-1 a-1
FSN	=	ikgadējā sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaide; kg N ha-1 a-1
FON	=	ikgadējais N daudzums no dzīvnieku kūtsmēsliem, kas izmantoti par mēslošanas līdzekli; kg N ha-1 a-1
FCR	=	ikgadējais N daudzums kultūraugu atliekās (virszemes un pazemes); kg N ha-1 a-1
FOS,CG,Temp	=	ikgadējā apsaimniekotu/nosusinātu organisko augšņu platība aramzemē mērenajā klimatā; ha-1 a-1
FOS,CG,Trop	=	ikgadējā apsaimniekotu/nosusinātu organisko augšņu platība aramzemē tropu klimatā; ha-1
FracGASF	=	0,10 (kg N NH3–N + NOx–N) (kg uznestā N)-1. Izgarošana no sintētiskiem mēslošanas līdzekļiem
FracGASM	=	0,20 (kg N NH3–N + NOx–N) (kg uznestā N)-1. Izgarošana no visiem izmantotajiem organiskajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem
FracLeach-(H)	=	0,30 kg N (kg pievienotā N) -1. N zudumi no izskalošanās/noteces reģionos, kuros notiek izskalošanās/notece
EF1ij	=	kultūraugam un objektam specifiskie emisijas faktori, ko piemēro N2O emisijām no sintētisko mēslošanas līdzekļu un organiskā N uznešanas minerālaugsnēm (kg N2O–N (kg N ielaide)-1);
EF1	=	0,01 [kg N2O–N (kg N ielaide) -1]
EF2CG,Temp	=	8 kg N ha-1 a-1 attiecībā uz organiskām aramzemes un zālāju augsnēm mērenajā klimatā
EF2CG,Trop	=	16 kg N ha-1 a-1 attiecībā uz organiskām aramzemes un zālāju augsnēm tropu klimatā
EF4	=	0,01 [kg N2O–N (kg N NH3–N + NOx–N izgarojušais) -1]
EF5	=	0,0075 [kg N2O–N (kg N izskalošanās/notece) -1]
Yield	=	kultūrauga ikgadējā raža svaigā veidā (kg ha-1)
DRY	=	ievāktā produkta sausnas frakcija [kg sausnas (kg svaigas masas)-1] (sk. 1. tabulu)
FracBurnt	=	gadā nodegušās kultūraugu platības daļa [ha (ha)-1],
Cf	=	sadegšanas koeficients [bezdimensionāls lielums] (sk. 1. tabulu)
RAG	=	kultūraugu virszemes atlieku sausnas attiecība pret ievākto sausnu [kg sausnas (kg sausnas)-1] (sk. 3. tabulu)
NAG	=	kultūraugu virszemes atlieku N saturs [kg N (kg sausnas)-1] (sk. 1. tabulu)
FracRemove	=	no lauka aizvākto virszemes atlieku frakcija [kg sausnas (kg virszemes sausnas)-1]
FVF	=	ikgadējais N daudzums cukurniedru vināzē un filtrēšanas nogulsnēs, kas nonāk atpakaļ uz lauka [kg N ha-1], aprēķināts kā raža × 0,000508.
AG	=	virszemes atlieku sausna [kg sausnas uz ha-1]

1.5.2. Kultūraugam un objektam specifiskie emisijas faktori, kas piemērojami N2O emisijām no sintētisko mēslošanas līdzekļu un organiskā N pielietošanas

N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotajām augsnēm dažādos lauksaimniecības laukos, kas atrodas dažādos vides apstākļos un ietilpst dažādās lauksaimniecības zemes izmantojuma klasēs, var noteikt saskaņā ar Štēfestas un Bauvmana (2006) statistisko modeli (turpmāk “Š&B modelis”):

kur:

E	=	N2O emisijas (izteiktas N2O-N kg uz ha-1 a-1),
ev	=	dažādu ietekmes faktoru efekta vērtība (sk. 2. tabulu).

EF1ij biodegvielas kultūraugam i atrašanās vietā j aprēķina (Š&B modelis) šādi:

EF1ij = (Efert,ij – Eunfert,ij)/Nappl,ij

IPCC (2006) faktoru (EF1), ko piemēro tiešajām N2O emisijām no mēslošanas līdzekļa ielaides un kas balstīts uz globālu vidējo vērtību, aizstāj ar kultūrai un objektam specifisku EF1ij, ko piemēro tiešajām emisijām no minerālmēslu un kūtsmēslu N ielaides un kas balstīts uz kultūraugam un objektam specifisko EF1ij, aprēķinātu saskaņā ar Š&B modeli:

kur:

Efert,ij	=	N2O emisijas (N2O-N kg uz ha-1 a-1) pēc Š&B modeļa, kur mēslošanas līdzekļa ielaide ir faktiskā N (minerālmēslu un kūtsmēslu) lietošanas norma kultūraugam i atrašanās vietā j;
Eunfert,ij	=	N2O emisijas no kultūrauga i atrašanās vietā j (N2O-N kg uz ha-1 a-1) pēc Š&B modeļa. N lietošanas norma ir 0, visi citi parametri ir tādi paši;
Nappl,ij	=	N ielaide ar minerālmēsliem un kūtsmēsliem (N kg uz ha-1 a-1) kultūraugam i atrašanās vietā j.

1. tabula

Kultūraugam specifiskie parametri, pēc kuriem aprēķina N ielaidi no kultūraugu atliekām (3)

2. tabula

Konstantes un efekta vērtības, kas izmantojamas, lai aprēķinātu N2O emisijas no lauksaimniecības laukiem pēc Š&B modeļa

EMISIJAS NO IZEJVIELU SAVĀKŠANAS, ŽĀVĒŠANAS UN UZGLABĀŠANAS

Emisijas no izejvielu savākšanas, žāvēšanas un uzglabāšanas ietver visas emisijas, kas saistītas ar izejvielu savākšanā, žāvēšanā un uzglabāšanā izmantoto degvielu.

Emisijas no savākšanas

Emisijas no izejvielu savākšanas ietver visas emisijas, kas rodas no izejvielu savākšanas un transportēšanas uz uzglabāšanas vietu. Emisijas aprēķina, izmantojot emisijas faktorus, kas atkarīgi no izmantotā degvielas veida (dīzeļdegviela, benzīns, smagā degvieleļļa, biodegvielas vai citas degvielas).

Biomasas žāvēšana

Audzēšanas emisijas ietver emisijas no žāvēšanas, ko veic pirms uzglabāšanas, kā arī no biomasas ievadresursu uzglabāšanas un rīkošanās ar tiem. Dati par enerģijas patēriņu žāvēšanai, ko veic pirms uzglabāšanas, ietver faktiskos datus par žāvēšanas procesu, kas izmantots, lai izpildītu uzglabāšanas prasības, un ir atkarīgs no biomasas veida, daļiņu lieluma, mitruma satura, laikapstākļiem utt. Lai ņemtu vērā emisijas, ko rada degvielas izmantošana, lai saražotu žāvēšanā izmantoto siltumu vai elektroenerģiju, izmanto attiecīgos emisijas faktorus un ņem vērā arī augšposma emisijas. Emisijas no žāvēšanas ietver tikai emisijas, kas rodas žāvēšanas procesā, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu izejvielu pienācīgu uzglabāšanu, un neietver izejvielu žāvēšanu pārstrādes laikā.

LAUKSAIMNIECĪBAS OPERĀCIJĀS IZMANTOTĀS ELEKTROENERĢIJAS EMISIJU UZSKAITE

Kad aprēķina ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka saražotās un sadalei nodotās elektroenerģijas SEG emisiju intensitāte ir vienāda ar saražotās un sadalei nodotās elektroenerģijas emisiju vidējo intensitāti noteiktā reģionā, kas var būt NUTS2 (4) reģiona vai valsts līmenī. Ja izmanto valsts emisijas koeficientus, kas noteikti elektroenerģijai, izmanto IX pielikumā norādītās vērtības. Atkāpjoties no šā noteikuma, ražotāji attiecībā uz atsevišķu elektrostaciju drīkst izmantot minētās stacijas saražotās elektroenerģijas vidējo vērtību, ja šī stacija nav pieslēgta elektrotīklam un pieejamā informācija ir pietiekama, lai noteiktu emisijas faktoru.

(1) “Pesticīdi” ir visi augu aizsardzības līdzekļi, tai skaitā herbicīdi, insekticīdi, fungicīdi utt.

(2) IPCC (2006), 4. sēj., 11. nodaļa N2O emissions from managed soils, and CO2 emissions from lime and urea application (“N2O emisijas no apsaimniekotām augsnēm un CO2 emisijas no kaļķa un karbamīda pielietošanas”).

(3) Datu avots: JRC ziņojums Definition of input data to assess GHG default emissions from biofuels in EU legislation, JRC 2019 (EUR 28349 EN). https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/7d6dd4ba-720a-11e9-9f05-01aa75ed71a1.

(4) Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra.

VIII PIELIKUMS

ZEMA NETIEŠĀS ZEMES IZMANTOJUMA MAIŅAS (ILUC) RISKA BIOMASAS SERTIFICĒŠANAS PROCESAM UN METODEI NOTEIKTO PRASĪBU MINIMUMS

A. Zema ILUC riska sertificēšanas process

Lai sāktu sertificēšanas procesu, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums sertifikācijas struktūrai, ko brīvprātīga shēma atzinusi zema ILUC riska biomasas sertifikācijas vajadzībām. Pieteikuma iesniedzējs var būt lauku saimniecība, pirmais savākšanas punkts vai grupas vadītājs, kas rīkojas lauksaimnieku grupas vārdā.

Zema ILUC riska sertifikācijas pieteikums satur vismaz šādu informāciju:

a)	pieteikuma iesniedzēja vai iesniedzēju vārds/nosaukums un kontaktinformācija, grupas sertifikācijas (1) gadījumā – informācija par grupas locekļiem;

paredzēto zema ILUC riska biomasas papildīguma pasākumu apraksts, kas ietver šādas ziņas:

i)	ziņas par norobežoto zemesgabalu, kurā papildīguma pasākums tiks īstenots, tai skaitā pašreizējais zemes izmantojums, pašreizējās apsaimniekošanas prakses, dati par pašreizējo zemesgabala ražību un attiecīgā gadījumā apliecinājums par to, vai zeme ir neizmantota, pamesta vai stipri degradēta;

ii)	papildīguma pasākumu apraksts un aplēse par papildu biomasu, kas tiks saražota pēc to piemērošanas (to rezultātā vai nu palielināsies ražība, vai arī ražošana notiks neizmantotā, pamestā vai stipri degradētā zemē);

c)	informācija par jebkādu esošu Komisijas atzītu brīvprātīgu sertifikācijas shēmu (brīvprātīgās shēmas nosaukums, sertifikāta numurs, statuss un derīguma termiņš).

Ja pieteikumu iesniedz pēc papildīguma pasākumu īstenošanas, kā zema ILUC riska biomasu drīkst norādīt tikai papildu biomasu, kas saražota pēc zema ILUC riska sertificēšanas dienas.

1. Pārvaldības plāna saturs

Kad zema ILUC riska sertifikācijas pieteikums ir pieņemts, uzņēmējs izstrādā pārvaldības plānu un iesniedz to sertifikācijas struktūrai. Pārvaldības plāna pamatā ir sertifikācijas pieteikumā sniegtā informācija, un tas satur šādu informāciju:

a)	norobežotā zemesgabala definīcija;

b)	papildīguma pasākumu apraksts;

c)	papildīguma pasākuma ilgtspējas pārbaude, kurā vadās pēc Direktīvas (ES) 2018/2001 prasībām;

d)	attiecīgā gadījumā – pierādījums, ka veikts papildīguma novērtējums (finansiālās pievilcības vai nefinansiālu šķēršļu tests);

dinamiskā ražības bāzlīnija, kuras noteikšanā ņemti vērā

i)	attiecībā uz ražības palielināšanas pasākumiem – vismaz trīs gadu vēsturiskās kultūraugu ražības dati, kas saistīti ar norobežoto zemesgabalu;

ii)	attiecībā uz audzēšanu neizmantotā, pamestā vai stipri degradētā zemē – zemes stāvokļa pierādījums (attiecībā uz audzēšanu neizmantotā, pamestā vai stipri degradētā zemē pieņem, ka bāzlīnijas ražība ir nulle);

f)	biomasas ikgadējās papildu ražas aplēses, kurās atsaucas uz norobežotā zemesgabala dinamisko ražības bāzlīniju.

Pārvaldības plānam jādod iespēja salīdzināt norobežotā zemesgabala izmantojumu pirms un pēc papildīguma pasākuma īstenošanas.

2. Neizsmeļošs papildīguma pasākumu saraksts

1. tabula

Neizsmeļošs ražības palielināšanai domātu papildīguma pasākumu saraksts

Papildīguma kategorija	Papildīguma pasākums	Piemērs
Mehanizācija	Tehnika	Ievieš tehniku, kas samazina/papildina esošo darbaspēka ielaidi, lai palielinātu izlaidi vai samazinātu zudumus. Tās var būt sējmašīnas, precīzās lauksaimniecības tehnika, ražas novākšanas tehnika vai tehnika, kas samazina pēcnovākšanas zudumus.
Vairāku kultūru audzēšana	Augmaiņa	Tajā pašā zemē tajā pašā gadā audzē otru kultūru.
Apsaimniekošana	Augsnes apsaimniekošana	Uzaršanu aizstāj ar mulčēšanu, veic seklu augsnes apstrādi.
	Mēslošana	Optimizē mēslošanas režīmu, izmanto precīzo lauksaimniecību.
	Augu aizsardzība	Ievieš izmaiņas nezāļu, kaitīgo organismu un slimību apkarošanā.
	Apputeksnēšana	Ievieš prakses, kas uzlabo apputeksnēšanu.
	Citi	Brīva vieta inovācijai, pasākumu kombinēšanai un neparedzētām norisēm.
Atkārtota apstādīšana (daudzgadīgu kultūru gadījumā) (2)	Kultūraugu šķirņu izvēle	Izvēlas ražīgākas šķirnes, kas labāk pielāgojas ekofizioloģiskajiem vai klimatiskajiem apstākļiem.

Papildīguma pasākumi ir pasākumi, kas sniedzas tālāk par parastajām lauksaimnieciskajām praksēm. 1. tabulā dots neizsmeļošs saraksts ar ražības palielināšanai domātiem papildīguma pasākumiem, kurus uzņēmēji var īstenot. Pasākumi vai pasākumu kombinācijas palielina izlaidi, neapdraudot ilgtspēju. Papildīguma pasākums neapdraud gaidāmo izaugsmes potenciālu, proti, īstermiņa izlaides pieaugums netiek panākts uz augsnes, ūdens un gaisa kvalitātes un apputeksnētāju populāciju vidēja termiņa/ilgtermiņa pasliktināšanās rēķina. Papildīguma pasākumu rezultātā nenotiek lauksaimnieciskās ainavas vienveidošanās, proti, nezūd tādi ainavas elementi un dzīvotnes kā atsevišķi augoši koki, dzīvžogi, krūmi, laukmales vai ziedaugu joslas.

Kā zema ILUC riska ražu drīkst norādīt tikai papildu ražu, kas pārsniedz dinamisko ražības bāzlīniju. Turklāt papildīguma pasākumu drīkst sertificēt tikai tad, ja tā mērķis ir lauksaimnieciskās prakses uzlabošanas rezultātā iegūt papildu ražas. Ja piemēro pasākumu, kura vienīgais mērķis ir uzlabot zemesgabala ilgtspēju, neuzlabojot ražību, to par papildīguma pasākumu neuzskata. Tas neattiecas uz audzēšanu neizmantotā, pamestā vai stipri degradētā zemē, jo tādā gadījumā papildīguma pasākums ir pati audzēšana.

Uzņēmējam, atsaucoties, piemēram, uz zinātnisko literatūru, lauka izmēģinājumos gūto pieredzi, agronomijas uzņēmumu, sēklas materiālu/mēslošanas līdzekļu izstrādātāju informāciju vai vienkāršiem aprēķiniem, būs jāpierāda, ka pārvaldības plānā izteiktās ražības pieauguma prognozes ir pamatotas. Lai projekts tiktu sertificēts, vajadzīgi pietiekami pierādījumi, kas pamato īstenotā papildīguma pasākuma rezultātā gaidāmo ražības pieaugumu.

Lauksaimniecisku uzlabojumu gadījumā pārvaldības plānā sīki dokumentē piekoptās lauksaimnieciskās prakses, izmantoto tehniku un līdzekļus pirms un pēc papildīguma pasākuma īstenošanas. Tas ļauj veikt salīdzinājumu, lai i) noteiktu, vai papildīguma pasākums ir īstenots, ii) izvērtētu, vai šo papildīguma pasākumu var uzskatīt par tādu, kas dod papildinājumu salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju.

B. Papildīguma novērtējums: finansiālās pievilcības tests vai šķēršļu analīze

1. Finansiālās pievilcības tests

Finansiālās pievilcības tests parāda, ka papildīguma pasākumam vajadzīgā investīcija finansiāli pievilcīga kļūst tikai tad, ja iegūtā papildu raža tiek sertificēta kā zema ILUC riska raža. Analīze ir vienkārša finansiāla analīze, kurā analizē zema ILUC riska nolūkā veicamajam papildīguma pasākumam paredzētās investīcijas.

Tests aptver tikai tās izmaksas un ražas, kas ir tieši saistītas ar investīciju papildīguma pasākumā. Tāpēc visas lauku saimniecības parastās darbības izmaksas analīzē neiekļauj. Testā iekļauj izmaksas un ieņēmumus, kas saistīti ar papildīguma pasākuma sagatavošanu, īstenošanu, uzturēšanu un izbeigšanu un kas citādi nebūtu radušies.

Finansiālā pievilcība izriet no ekonomiskā pamatojuma, kurā investīcijas neto pašreizējā vērtība (“NPV”) (3) ir pozitīva, jo tas nozīmē, ka investīciju varētu veikt pats uzņēmējs. Tātad tikai tie pasākumi, kuru ekonomiskā pamatojuma analīzes rezultāts ir negatīvs (neiekļaujot piemaksu), iztur finansiālās pievilcības testu un kļūst tiesīgi uz zema ILUC riska sertifikāciju. Tiesīgs var būt arī analīzes iznākums, kas ir lielāks par nulli (pozitīva NPV), taču tikai tad, ja tas iztur nefinansiālu šķēršļu testu.

Investīcijas NPV aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

P	=	gaidāmie ienākumi no papildu biomasas (aplēstā papildu biomasa x ievadresursu pārdošanas cena bez zema ILUC riska piemaksas),
L	=	papildīguma pasākuma izmaksas (CAPEX un OPEX),
i	=	diskonta likme,
t	=	laiks.

NPV aprēķinā izmantotie parametri atbilst pārvaldības plānā iekļautajiem datiem.

NPV aprēķinā iekļauj šādus parametrus:

a)	papildu biomasas apjoma aplēse;

ievadresursu pārdošanas cena (valūta/t):

i)	ievadresursu pārdošanas cena var būt viens skaitlis, ko ekstrapolē uz visu papildu ražas iegūšanai plānotās investīcijas darbības laiku;

ii)	šis viens skaitlis var balstīties uz ievadresursu vidējo faktisko vēsturisko pārdošanas vērtību, ko sasniedzis uzņēmējs. Vidējo vērtību nosaka, pamatojoties uz datiem par tiem pašiem trim gadiem, kas izmantoti, lai noteiktu dinamisko ražības bāzlīniju;

iii)	ja ievieš jaunu kultūraugu, par kura faktiskajām cenām uzņēmējam nav datu, šo vērtību drīkst noteikt pēc FAOSTAT (4) cenu datiem;

c)	izmantojamā diskonta likme valstīs ar augstu ienākumu līmeni (5) ir 3,5 % un visās citās valstīs 5,5 %;

investīcijas darbības laiks:

i)	izmanto darbības laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem un atbilst zema ILUC riska sertifikācijas darbības laikam (bāzlīnijas derīguma termiņš);

ii)	dažos gadījumos maksimālais investīcijas darbības laiks var būt 25 gadi sakarā ar daudzgadīgo kultūru parasto aprites ciklu (t. i., uz eļļas palmu aprites ciklu eļļas palmu atkārtotas stādīšanas gadījumā);

e)	ar papildīguma pasākumu saistītās investīcijas izmaksas (CAPEX + OPEX).

2. Nefinansiālu šķēršļu tests

Nefinansiālu šķēršļu analīze aptver tikai nefinansiālus projekta šķēršļus, kas liedz papildīguma pasākumu īstenot, ja nav zema ILUC riska sertifikācijas. Visus šķēršļus, kuru izmaksas var aplēst, ietver finansiālās pievilcības analīzē, nevis nefinansiālo šķēršļu analīzē.

Nefinansiālu šķēršļu pastāvēšanu pamato uzņēmējs, kas plāno papildīguma pasākumu. Pamatojumā iekļauj skaidru un verificējamu aprakstu par situāciju, kuras dēļ īstenot papildīguma pasākumu nav iespējams. Uzņēmējs iesniedz visus verificējamos pierādījumus, kas vajadzīgi, lai norādītās vērtības pamatotu un pierādītu, kā zema ILUC riska sertifikācija palīdzētu pārvarēt nefinansiālos šķēršļus.

Uzņēmēja norādes derīgumu novērtē un validē bāzlīnijas revīzijā, ko veic pirms zema ILUC riska sertifikāta izdošanas.

C. Dinamiskās ražības bāzlīnijas noteikšana un zema ILUC riska biomasas faktiskā apjoma aprēķināšana

Dinamisko ražības bāzlīniju nosaka katram norobežotajam zemesgabalam atsevišķi atkarībā no kultūraugu un īstenoto papildīguma pasākumu veida vai kombinācijas. Lai aprēķinātu dinamiskās ražības bāzlīnijas sākumpunktu, izmanto vēsturiskos datus par kultūraugu ražību konkrētajā zemesgabalā vismaz pēdējos trīs gados pirms papildīguma pasākuma īstenošanas. Tos kombinē ar konkrētā kultūrauga globālās tendences līniju, pēc kuras ražību prognozē, balstoties uz vēsturiskajiem datiem par faktiskajām ražām pēdējā desmitgadē vai ilgākā laikā, ja tādi dati ir pieejami. Daudzgadīgu kultūru gadījumā dinamiskajā ražības bāzlīnijā ņem vērā arī ražības līkni visā kultūras aprites ciklā.

1. Viengadīgo kultūru dinamiskās ražības bāzlīnijas noteikšana

Ja lauku saimniecība dažādos laukos audzētos kultūraugus maina un kultūraugs, kura ražība tiks palielināta (“mērķkultūra”), iepriekšējos gados tajā pašā lauku saimniecībā ir audzēts dažādos laukos, ir paredzēti divi vēsturisko ražības datu apkopošanas varianti, kā aprēķināt dinamisko ražības bāzlīniju.

1. variants. Uzņēmējs aprēķina vidējo ražību nesenākajos trīs gados, kuros mērķkultūra audzēta konkrētajā norobežotajā zemesgabalā pirms papildīguma pasākuma īstenošanas. Tā kā kultūras audzē augsekā, var nākties izmantot datus, kas vecāki par pieciem gadiem.

2. variants. Uzņēmējs aprēķina vidējo svērto ražību nesenākajos trīs gados, kuros mērķkultūra audzēta lauku saimniecībā pirms papildīguma pasākuma īstenošanas, pat ja minētā ražība tajā pašā lauku saimniecībā iegūta dažādos atšķirīgu lielumu zemesgabalos.

Ja vēsturiskie dati par nesenākajiem trim ražas gadiem nav pieejami – neatkarīgi no tā, vai tiem nevar piekļūt vai tie revidenta ieskatā nav reprezentatīvi, – vai ja kultūrauga ražības dati nav pietiekami kvalitatīvi, drīkst izmantot papildu datus par agrākiem gadiem vai datus no blakusesoša lauka, kurā audzē to pašu kultūraugu saskaņā ar to pašu pārvaldības plānu. Ja vēsturiskie dati liecina, ka vienā no trim gadiem raža bijusi ārkārtīgi laba vai slikta (piemēram, atšķirība salīdzinājumā ar citiem atsauces gadiem ir 30 % vai vairāk), tad, lai izvairītos no trīs gadu vidējās vērtības sagrozīšanas, kultūrauga ražības izlecošo vērtību aprēķinā neiekļauj (6).

Par izlecošās vērtības noteikšanu atbild revidents, kurš balstās uz savu eksperta slēdzienu, uz vietas gūto pieredzi un zināšanām par ilgtermiņā piekoptajām uzņēmēja praksēm. Turklāt revidentam ir pienākums izvērtēt, vai kultūrauga ražības datu kvalitāte ir nepietiekami laba, lai tos varētu iekļaut bāzlīnijā un ikgadējās revīzijās, un pēc tam izlemt, vai kultūrauga ražība ir jāizslēdz vai nav.

Pieņem, ka dinamiskās ražības bāzlīnijas virziena koeficients ir tādas taisnas tendences līnijas virziena koeficients, kas pielāgota mērķkultūras ražības attīstībai iepriekšējos 10 gados vai ilgākā periodā, ja dati pieejami. To balsta uz globāliem datiem un atvasina no FAOSTAT World+ datiem par attiecīgo kultūraugu. To dara sertifikācijas perioda sākumā, un virziena koeficients ir derīgs visā zemas ILUC riska sertifikācijas bāzlīnijas derīguma periodā, kas ir 10 gadi.

2. tabulā dots par biodegvielas ievadresursiem visbiežāk izmantoto kultūraugu dinamiskās ražības bāzlīnijas virziena koeficients. Šīs vērtības iegūtas, novelkot no FAOSTAT iegūto globālo kultūraugu ražības datu 20 gadu tendences līniju.

2. tabula

No FAOSTAT World+ kultūraugu ražības datiem iegūtās tendences līnijas virziena koeficients. Vidējais ikgadējais ražības pieaugums (t/ha gadā)

Kultūraugs	Mieži	Kukurūza	Eļļas palmu augļi	Rapšu sēklas	Sojas pupas	Cukurbietes	Cukurniedres	Saulespuķu sēklas	Kvieši
Virziena koeficients-20	0,035	0,074	0,200	0,036	0,028	1,276	0,379	0,035	0,04
Virziena koeficients-20 balstīts uz 2008.–2017. gada datiem.

Ikviena tabulā minētā kultūrauga dinamisko ražības bāzlīniju nosaka, sākumpunktam (trīs gadu vidējā vēsturiskā ražība pirms papildīguma pasākuma īstenošanas) pieskaitot globālās tendences līnijas virziena koeficientu no 2. tabulas. No gada, kurā papildīguma pasākumu sāk īstenot, izmanto šādu formulu:

DYBx=(DYB sākumpunkts)+(virziena koeficients20)x

kur:

DYBx	=	dinamiskā ražības bāzlīnija gadā x pēc papildīguma pasākuma īstenošanas,
x	=	gadi pēc papildīguma pasākuma īstenošanas.

Ja papildīguma pasākuma mērķis ir norobežotā zemesgabalā esošo kultūraugu aizstāt ar citu (augstražīgāku) kultūraugu, hipotētiskā situācija ir esošā kultūrauga audzēšana. Dinamisko ražības bāzlīniju nosaka pēc datiem par esošā kultūrauga vēsturisko ražību un tendences līniju.

Bāzlīnijas sākumpunkts ir mazražīgākā esošā kultūrauga trīs gadu vidējā ražība. Tendences līnija balstās uz FAOSTAT globālās tendences līknes datiem par esošo kultūraugu (sk. 2. tabulu). Šo pieeju izmanto tikai tad, ja var pierādīt, ka biodegvielas tirgus izmaiņu dēļ varētu ieviest ražīgāko kultūraugu, kā apliecina papildīguma novērtējums.

2. Daudzgadīgu kultūru dinamiskās ražības bāzlīnijas noteikšana

Atkarībā no ražības variācijām, kas konstatētas dažādu veidu daudzgadīgo kultūru aprites ciklā, var izmantot dažādas metodiskās pieejas.

Kad eļļas palmu plantāciju operatori nosaka eļļas palmu plantāciju dinamisko ražības bāzlīniju, var izmantot šādus datus:

a)	vēsturiskā kultūraugu ražība, kas iegūta pirms papildīguma pasākuma īstenošanas;

b)	gads, kad palmas iestādītas norobežotajā zemesgabalā, un/vai to vecuma profils;

c)	attiecīgā gadījumā – norobežotajā zemesgabalā augošo palmu kultivāri;

d)	attiecīgā gadījumā – zemes platība, kas plantācijā katru gadu apstādīta atkārtoti.

Lai noteiktu dinamisko ražības bāzlīniju, minētos datus kombinē ar pieauguma līkni. Galvenais pieauguma līknes raksturlielums ir forma, nevis ražības lielums.

Pieauguma līkne nosaka formu, un, lai dinamiskās ražības bāzlīnijas lielumu pielāgotu konkrētajam zemesgabalam, pieauguma līkne jākombinē ar a) un b) apakšpunktā minētajiem vēsturiskās ražības datiem un palmu vecumu.

Ir trīs varianti, kā noteikt palmu ražības dinamisko bāzlīniju.

Lai noteiktu dinamisko ražības bāzlīniju, katrā variantā vajadzīgi šādi dati:

1.a variants: standarta pieauguma līkne

i)	norobežotajā zemesgabalā audzēto palmu vēsturiskā ražība nesenākajos trīs gados;

ii)	palmu vecums norobežotajā zemesgabalā/stādīšanas gads;

1.b variants: pieauguma līkni nodrošina uzņēmējs (7)

i)	norobežotajā zemesgabalā audzēto palmu vēsturiskā ražība nesenākajos trīs gados;

ii)	palmu vecums norobežotajā zemesgabalā/stādīšanas gads;

iii)	palmu kultivāri norobežotajā zemesgabalā;

iv)	atsauces pieauguma līkne, ko nodrošina uzņēmējs;

2. variants: grupas sertifikācijas pieeja

i)	nesenāko trīs gadu kopējā platība hektāros un kopējā raža, izteikta svaigos augļķekaros (FFB), attiecībā uz palmām, kas audzētas norobežotajā zemesgabalā/plantācijā, kurā palmas tiek audzētas grupas ietvaros.

1.a un 1.b variantu piemēro, ja papildīguma pasākumu īsteno vienādvecuma koku audzē vai ja koku vecuma profils norobežotajā zemesgabalā ir zināms un nav gadu no gada nemainīgs.

2. variantu var piemērot, ja koku vecuma profils norobežotajos zemesgabalos ir nevienāds un gadu no gada saglabājas relatīvi nemainīgs, t. i., ja izmanto grupas sertifikācijas pieeju, vai ja katru gadu tiek atkārtoti apstādīta noteikta plantācijas platības procentuālā daļa un tā rezultātā koku vecuma profils saglabājas nemainīgs.

2. variantu neizmanto, ja vairāk nekā 20 % grupas saražotā apjoma nāk no tās pašas plantācijas vai ja tajā pašā gadā ir atkārtoti apstādīti vairāk nekā 5 % grupā ietilpstošās kopplatības. Tādā gadījumā bāzlīnijas noteikšanai izmanto 1.a vai 1.b variantu.

1.a variants: standarta pieauguma līkne

Lai noteiktu norobežotā zemesgabala dinamisko ražības bāzlīniju, 1. variantā izmanto (uz zinātnisko pierādījumu bāzes) iepriekšnoteiktu standarta pieauguma līknes formu. Standarta līkne ir normalizēta, un tā redzama 1. attēlā un 3. tabulā.

Dinamisko ražības bāzlīniju nosaka, izmantojot vēsturiskos datus par nesenāko trīs gadu ražību konkrētajā zemesgabalā un palmu vecumu, kādā šī ražība konstatēta, un izmantojot ikgadējās procentuālās ražas novirzes no standartlīknes, lai iegūtu ierastās darbības ražības līkni, kas relevanta konkrētajam zemesgabalam.

1. attēls

Normalizētā palmu ražības standarta pieauguma līkne

3. tabula

Normalizētās palmu ražības standarta pieauguma līknes dati

Gadi pēc stādīšanas	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13
Normalizētā ražība	0	0	0,147	0,336	0,641	0,833	0,916	0,968	0,996	1	0,999	0,980	0,965
Gadi pēc stādīšanas	14	15	16	17	18	19	20	21	22	23	24	25	≥ 26 (*1)
Normalizētā ražība	0,945	0,926	0,910	0,906	0,888	0,870	0,858	0,842	0,836	0,815	0,806	0,793	0,793

1.a variantā veic šādus metodiskos soļus:

1)	lai noteiktu vidējo vēsturisko kultūrauga ražību, savāc vēsturiskos datus par kultūrauga ražību nesenākajos trīs gados, kāda norobežotajā zemesgabalā konstatēta pirms papildīguma pasākuma īstenošanas, kā arī attiecīgo koku vecumu, kādā minētā ražība konstatēta;

2)	aprēķina kultūrauga trīs gadu vēsturiskās ražības vidējo (aritmētisko) vērtību;

3)	balstoties uz koku vecumu, par kādu vēsturiskie ražības dati iegūti, nosaka, kur šī kultūrauga vidējā vēsturiskā ražība atrodas uz standarta pieauguma līknes (piemēram, ja ražības dati ir iegūti par kokiem, kuru vecums ir 7, 8 un 9 gadi, par vidējo vēsturisko ražību būtu jāuzskata ražība 8. gadā);

lai noteiktu dinamiskās ražības bāzlīnijas nākamo punktu, kultūrauga vidējo vēsturisko ražību, kas iegūta 2. solī, reizina ar atbilstošajām aprēķinātajām ikgadējām procentuālajām izmaiņām, kas atvasinātas no standarta pieauguma līknes (4. tabula). Lai attēlotu dinamisko ražības bāzlīniju, šo soli atkārto attiecībā uz katru nākamo punktu.

4. tabula

Ražības ikgadējās procentuālās izmaiņas, kas atvasinātas no standarta pieauguma līknes

Gadi pēc stādīšanas	1 –3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14
Ikgadējās procentuālās izmaiņas	-	128,0 %	90,6 %	30,0 %	10,0 %	5,6 %	2,9 %	0,4 %	-0,1 %	-1,9 %	-1,6 %	-2,0 %
Gadi pēc stādīšanas	15	16	17	18	19	20	21	22	23	24	25	≥ 26 (*2)
Ikgadējās procentuālās izmaiņas	-2,1 %	-1,7 %	-0,5 %	-1,9 %	-2,0 %	-1,4 %	-1,8 %	-0,8 %	-2,5 %	-1,1 %	-1,6 %	0 %

lai globālo ražības tendenci integrētu dinamiskajā ražības bāzlīnijā, katram dinamiskās ražības bāzlīnijas punktam piemēro no FAOSTAT World+ ražības datiem (sk. 5. tabulu) aprēķināto salikto gada pieauguma rādītāju (CAGR), lai iegūtu ar CAGR koriģētu dinamisko ražības bāzlīniju.

5. tabula

Palmu ražības saliktais gada pieauguma rādītājs (20 gadi)

Ikgadējais snieguma pieaugums (palmas) – ierastās darbības scenārijs	1,37 %
Pamatojoties uz FAOSTAT World+ 2008.–2017. gada datiem.

1.b variants: pieauguma līkni nodrošina uzņēmējs

Šo variantu var izmantot izņēmuma kārtā, ja uzņēmējs var pierādīt, ka 1.a variants viņa konkrētajam gadījumam nav piemērots. Tādā gadījumā, ja uzņēmēja rīcībā ir gaidāmā pieauguma līkne, kas noteikta pēc pieejamajiem datiem par palmu sējeņiem (kas attiecas uz ierastās darbības scenāriju), par dinamiskās ražības bāzlīnijas pamatu drīkst izmantot šo līkni, nevis standarta pieauguma līkni. Izpilda visus 1.a variantā aprakstītos soļus, bet standarta pieauguma līkni aizstāj ar uzņēmēja nodrošināto līkni. Šajā nolūkā uzņēmējs aprēķina ikgadējās procentuālās izmaiņas.

Konkrētā zemesgabala pieauguma līkni vēl koriģē, lai ņemtu vērā globālo ražības attīstību, izmantojot pēc FAOSTAT World+ ražības datiem aprēķināto CAGR (5. tabula).

2. variants. grupas sertifikācijas pieeja

Grupas sertifikācijas gadījumā vai tad, ja sertifikācijas vienība ir pirmais savākšanas punkts vai eļļas spiestuve, dinamisko ražības bāzlīniju drīkst noteikt, izmantojot līdzīgu taisnas dinamiskās ražības bāzlīnijas pieeju, ko izmanto viengadīgu kultūru gadījumā. Šo pieeju drīkst izmantot, ja grupas vadītājs, pirmais savākšanas punkts vai eļļas spiestuve vēlas iegūt tādas grupas sertifikāciju, kura izmanto to pašu papildīguma pasākumu, un ja plantācijā vai platībā, kas apgādā eļļas spiestuvi, ir nevienāds koku vecums, tātad ikgadējā raža, ko piegādā eļļas spiestuvei, ir saglabājusies relatīvi konstanta.

Lai noteiktu dinamisko ražības bāzlīniju, grupas vadītājam jāreģistrē plantācijas kopplatība (ha), no kuras tiek apgādāta eļļas spiestuve, un kopējā raža (svaigi augļķekari), kas atbilst šai platībai katrā no pēdējiem trim gadiem. To izmanto, lai noteiktu ikgadējo ražu no hektāra katrā no pēdējiem trim gadiem (t/ha). Pēc tam aprēķina šo datu punktu vidējo vērtību, ko izmanto par dinamiskās ražības bāzlīnijas sākumpunktu. Lai noteiktu dinamisko ražības bāzlīniju, sākumpunktu kombinē ar FAOSTAT World+ eļļas palmu globālās tendences līnijas virziena koeficientu (2. tabula).

Dinamiskās ražības bāzlīnijas noteikšanā cukurniedres uzskata par viengadīgu kultūru.

3. Dinamiskās ražības bāzlīnijas noteikšana augmaiņas gadījumā

Ja izmanto vairāku kultūru audzēšanas prakses, piemēram, augmaiņu, uzņēmēju rīcībā ir trīs varianti, kā aprēķināt papildu biomasu:

1)	pierādīt, ka otrais kultūraugs galvenā kultūrauga ražību nepazemina;

ja otrais kultūraugs pazemina galvenā kultūrauga ražību:

a)	noteikt dinamisko ražības bāzlīniju sistēmai, kurā katru gadu ir viens un tas pats galvenais kultūraugs;

b)	noteikt kompensācijas koeficientu, kas piemērojams sistēmai, kurā katru gadu ir cita galvenā kultūra.

1. variants: pierādīt, ka otrais kultūraugs galvenā kultūrauga ražību nepazemina

Ja uzņēmējs var pierādīt, ka otrā kultūrauga ieviešana galvenā kultūrauga ražību nepazemina, visu otrā kultūrauga ražu var norādīt kā papildu biomasu.

To var pierādīt, piemēram, salīdzinot konstatēto galvenā kultūrauga (trīs gadu vēsturisko vidējo) ražību pirms un pēc otrā kultūrauga ieviešanas.

2.a variants: noteikt dinamisko ražības bāzlīniju, ko piemēro sistēmai, kurā katru gadu ir viens un tas pats galvenais kultūraugs

Dinamiskās ražības bāzlīnijas pamatā ir ierastās darbības scenārijs norobežotajā zemesgabalā. Ja galvenais kultūraugs katru gadu ir viens un tas pats, bāzlīniju nosaka pēc vismaz trīs gadu vidējās vēsturiskās galvenā kultūrauga ražības minētajā zemesgabalā, un to kombinē ar galvenā kultūrauga globālās tendences līkni, kā tiek darīts viengadīgu kultūru gadījumā.

Šo pieeju var izmantot arī tad, ja augseka atbilst skaidri noteiktam modelim, ko var konstatēt uz vēsturisko datu bāzes, tātad ierastās darbības scenārijs ir skaidri nosakāms. Lai šādā gadījumā noteiktu galvenā kultūrauga vidējo vēsturisko ražību, var nākties izmantot datus, kas vecāki par trim gadiem.

Pēc augmaiņas ieviešanas papildu neto biomasu aprēķina kā norobežotajā zemesgabalā iegūtās kopējās gada ražības (t. i., galvenā kultūrauga ražības un otrā kultūrauga ražības summas) un galvenā kultūrauga dinamiskās ražības bāzlīnijas starpību.

Ja galvenais un otrais kultūraugs ir dažādi ievadresursi, kas rada dažādu kultūraugu komponentu kombināciju (piemēram, eļļa, proteīna milti, ciete, šķiedras), tad, saskaitot galvenā kultūrauga un otrā kultūrauga ražību, izmanto mērvienības, kas ir piemērotas, lai varētu aprēķināt vienu reprezentatīvu skaitli, kurš izsaka saražoto papildu neto biomasu. Proti, metodikai jāļauj faktiski kompensēt galvenās kultūras biomasas zudumu. Piemēram, aprēķinu var veikt vienkārši pēc masas (tonnās) vai pēc enerģijas satura (piemēram, ja visu otro kultūru izmanto enerģētiskiem nolūkiem, piemēram, biogāzes ieguvei). Uzņēmējs metodikas izvēli pamato, un revidents to validē.

2.b variants: noteikt kompensācijas koeficientu, ko piemēro sistēmai, kurā katru gadu ir cita galvenā kultūra

Ja galvenais kultūraugs augsekā katru gadu ir cits un regulārs modelis netiek ievērots, uzņēmējam visi galvenā kultūrauga ražības zudumi, kas radušies otrā kultūrauga dēļ, ir jānovērtē un jāņem vērā norādītajā papildu biomasas apjomā.

Galvenā kultūrauga ražība, kas konstatēta pēc otrā kultūrauga ieviešanas, uzņēmējam jāsalīdzina ar tā paša (galvenā) kultūrauga vēsturisko ražību. Minēto salīdzinājumu var veikt pēc blakusesošajos laukos konstatētās ražības (piemēram, ja viena un tā pati lauku saimniecība augsekā audzē vienus un tos pašus kultūraugus, bet dažādos laukos) vai pamatojoties uz pamatotu zinātnisko literatūru, kurā aprakstīta augmaiņas ietekme uz šiem kultūraugiem minētajā reģionā.

Ietekmi uz galvenā kultūrauga ražību izsaka ar kompensācijas koeficientu, ko papildu biomasas aprēķināšanas vajadzībām atskaita no otrā kultūrauga apjoma. 2.a variantā koeficients var balstīties uz masu vai enerģijas saturu, un tas ļauj faktiski kompensēt galvenās kultūras biomasas zudumu. Uzņēmējs metodikas izvēli pamato, un revidents to validē.

4. Biomasas papildu apjoma aprēķināšana

Pēc papildīguma pasākuma īstenošanas uzņēmējs norādāmo zema ILUC riska biomasas apjomu nosaka, norobežotajā zemesgabalā iegūto faktisko kultūrauga ražību salīdzinot ar dinamisko ražības bāzlīniju. Revidentam ikgadējā revīzijā jāverificē, vai sasniegtais papildu biomasas apjoms atbilst pārvaldības plāna prognozēm, un, ja atšķirība salīdzinājumā ar pārvaldības plānā iekļautajām aplēsēm ir lielāka par 20 %, jācenšas rast izskaidrojumu.

Ja vēlas sertificēt tādu papildīguma pasākumu, kas īstenots jau iepriekš, papildu biomasas ražu var aprēķināt un reģistrēt pārvaldības plānā. Lai gan tas ļauj precīzi aprēķināt zema ILUC riska biomasas faktisko apjomu, zema ILUC riska biomasu drīkst norādīt tikai pēc tam, kad saņemta zema ILUC riska sertifikācija. Norādes ar atpakaļejošu spēku par iepriekš piegādātu biomasu iesniegt nevar.

Lai aprēķinātu papildu biomasas apjomu, uzņēmējam visa norobežotajā zemesgabalā novāktā kultūrauga raža jāreģistrē par katru gadu no papildīguma pasākuma īstenošanas sākuma. Uzņēmējam jāpierāda saikne starp konkrēto norobežoto zemesgabalu un sasniegto kultūrauga ražību (t/ha).

Ja ievākto apjomu mēra (nosver) tikai pirmajā savākšanas punktā, kurā tiek ievesti produkti no vairākām lauku saimniecībām vai zemesgabaliem, dokumentāciju no pirmā savākšanas punkta var izmantot, lai pierādītu ievākto apjomu (ražību) attiecīgajās lauku saimniecībās un zemesgabalos.

Par pierādījumu var izmantot darījumu starp uzņēmēju un pirmo savākšanas punktu, ja ir iespējams pierādīt saikni ar konkrēto norobežoto zemesgabalu. Tādā gadījumā par kultūrauga ražības datu vākšanu un reģistrēšanu atbild pirmais savākšanas punkts. Tas, pamatojoties uz brīvprātīgās shēmas izdotu veidni, reģistrē biomasas ražas, kas savāktas katrā lauku saimniecībā (un, ja vajadzīgs, konkrētā norobežotā lauku saimniecības zemesgabalā).

Ja veic grupas revīziju un pirmais savākšanas punkts pilda grupas līdera funkciju, tas atbild par visu norobežoto zemesgabalu ražības datu reģistrēšanu.

Lai aprēķinātu papildu biomasas apjomu, attiecīgajā gadā iegūtos kultūrauga ražības datus salīdzina ar dinamisko ražības bāzlīniju. Papildu biomasas raža ir vienāda ar tajā pašā gadā konstatētās kultūrauga ražības un dinamiskās ražības bāzlīnijas prognozētās ražas starpību, kas reizināta ar attiecīgā norobežotā zemesgabala laukumu A (ha). Pēc tam šo papildu apjomu var norādīt kā zema ILUC riska biomasu.

Papildu biomasa = (Yx – DYBx) x A

kur:

Yx	=	x gadā konstatētā ražība (t/ha gadā),
DYBx	=	x gada dinamiskā ražības bāzlīnija (t/ha gadā),
A	=	norobežotā zemesgabala laukums (ha).

D. Zema ILUC riska sertifikāta minimālais saturs

Zema ILUC riska sertifikātos jāiekļauj visa tālāk uzskaitītā informācija:

a)	galvenā sertificētā subjekta kontaktinformācija (uzņēmuma nosaukums un adrese, izraudzītā kontaktpunkta dati);

b)	sertifikācijas tvērums (papildīguma pasākuma veids un piemērotais papildīguma tests, kā arī uzņēmēja veids (ja tie ir mazie lauksaimnieki));

c)	ģeogrāfiskā garuma un platuma koordinātas (attiecībā uz individuāli sertificētām lauku saimniecībām un plantācijām);

d)	sertifikācijas tvērumā ietilpstošo objektu saraksts (nosaukums un adrese);

e)	biomasas kopējais apjoms, kas sertificēts kā tāds, kas rada zemu ILUC risku;

f)	sertifikācijas struktūras kontaktinformācija (nosaukums un adrese) un logotips;

g)	(unikāls) sertifikāta numurs vai kods;

h)	izdošanas vieta un datums;

i)	datums, no kura / līdz kuram sertifikāts derīgs (un attiecīgā gadījumā sertifikācijas datums);

j)	izdevējas puses zīmogs un/vai paraksts.

(1) Ja piesakās uz grupas sertifikāciju, pieteikumā jānorāda grupas vadītāja vārds un kontaktinformācija un grupā ietilpstošo lauku saimniecību/plantāciju nosaukums, kontaktinformācija un atrašanās vieta.

(2) Daudzgadīgu kultūru gadījumā vienmēr ir vajadzīga atkārtota apstādīšana, ko veic aprites cikla beigās. Lai atkārtotu apstādīšanu varētu uzskatīt par papildīguma pasākumu, uzņēmējam jāpierāda, ka atkārtota apstādīšana sniedzas tālāk par ierasto darbību.

(3) NPV ir starpība starp ienākošo naudas plūsmu pašreizējo vērtību un izejošo naudas plūsmu pašreizējo vērtību noteiktā periodā. Kapitāla budžeta plānošanā un investīciju plānošanā NPV izmanto, lai analizētu nākotnes investīcijas vai projekta ienesīgumu. Avots: https://www.investopedia.com/terms/n/npv.asp.

(4) FAOSTAT ražotāju cenas. Avots: http://www.fao.org/faostat/en/#data/PP.

(5) ESAO valstis.

(6) Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/807 2. panta 7. punktu ražas svārstības būtu jāizslēdz.

(7) Lai izmantotu šo iespēju, uzņēmējiem jāparāda, ka korelācija starp standarta pieauguma līkni un to bāzlīnijas pieauguma līkni ir mazāka par 0,8.

(*1) Pēc 25 gadiem ražība, visticamāk, turpinās samazināties. Taču eļļas palmu parastais aprites cikls ir aptuveni 25 gadi, tāpēc datu, kas pamatotu samazinājuma lielumu pēc 25 gadiem, trūkst. Tālab tiek izmantota konservatīva pieeja, proti, pieņem, ka ražības līkne paliek 25. gada ražības līmenī.

(*2) Pēc 25 gadiem ražība, visticamāk, turpinās samazināties. Taču eļļas palmu parastais aprites cikls ir aptuveni 25 gadi, tāpēc datu, kas pamatotu samazinājuma lielumu pēc 25 gadiem, trūkst. Tālab tiek izmantota konservatīva pieeja, proti, pieņem, ka ražības līkne paliek 25. gada ražības līmenī.

IX PIELIKUMS

EMISIJAS FAKTORU STANDARTVĒRTĪBAS

	Parametrs:		SEG emisijas koeficients				Fosilās enerģijas ielaide
	Mērvienība:	g CO2 ekv./g	g CO2/g	g CH4/g	g N2O/kg	g CO2 ekv./kg	MJfossil/kg

Globālās sasilšanas potenciāls
	CO2	1
	CH4	28
	N2O	265

Agroresursu ielaide:
Slāpekļa mēslošanas līdzeklis (kg N)
	Amonija nitrāts (AN)		2 671	6,9	2,1	3 469
	Amonija sulfāts (AS)		2 560	6,5	0,0	2 724
	Amonija nitrāts/sulfāts (ANS)		2 561	8,9	1,3	3 162
	Bezūdens amonjaks		2 662	6,8	0,0	2 832
	Kalcija amonija nitrāts (CAN)		2 863	7,3	2,1	3 670
	Kalcija nitrāts (KN)		2 653	7,0	5,1	4 348
	Karbamīds		1 703	9,3	0,0	1 935
	Karbamīds un amonija nitrāts (UAN)		2 182	7,5	1,1	2 693
P2O5 mēslošanas līdzeklis (kg P2O5)
	Trīskāršais superfosfāts (TSP)		517	0,9	0,0	544
	Iežu fosfāts 21 %P2O5, 23 % SO3		95	0,0	0,0	95
	Monoamonija fosfāts (MAP) 11 % N, 52 % P2O5		967	2,5	0,0	1 029
	Diamonija fosfāts (DAP) 18 % N, 46 % P2O5		1 459	3,7	0,0	1 552
K2O mēslošanas līdzeklis (kg K2O)
	Kālija hlorīds (MOP) 60 % K2O		409	0,17	0,0	413
Citi mēslošanas līdzekļi
	NPK 15-15-15		4 261	10,0	1,7	5 013
	MgO (kg MgO)		769	0,0	0,0	769
	Nātrija (Na) mēslošanas līdzeklis (kg Na)		1 620	0,0	0,0	1 620

	Sēklas materiāls – mieži		189,5	0,08	0,4001	310,6	3,23
	Sēklas materiāls – eikaliptu spraudeņi		0,0	0,00	0,0000	0,0
	Sēklas materiāls – kukurūza		189,5	0,08	0,4001	310,6	3,23
	Sēklas materiāls – papeļu spraudeņi		0,0	0,00	0,0000	0,0
	Sēklas materiāls – rapsis		451,0	0,27	1,0024	756,5	8,33
	Sēklas materiāls – rudzi		191,0	0,08	0,4001	312,1	3,23
	Sēklas materiāls – sojas pupas		0,0	0,00	0,0000	0,0
	Sēklas materiāls – cukurbietes		2 363,0	1,37	4,2096	3 651,7	38,44
	Sēklas materiāls – cukurniedres		4,97	0,00	0,0000	5,0	0,06
	Sēklas materiāls – saulespuķes		451,0	0,27	1,0024	756,5	8,33
	Sēklas materiāls – tritikāle		180,0	0,04	0,4000	300,2	3,00
	Sēklas materiāls – kvieši		163,7	0,04	0,4000	283,9	2,76

	Parametrs:		SEG emisijas koeficients				Fosilās enerģijas ielaide
	Mērvienība:	g CO2 ekv./g	g CO2/g	g CH4/g	g N2O/kg	g CO2 ekv./kg	MJfossil/kg
Atlikumi (ievadresursi vai ielaide)
	Biogāzes digestāts		0,0	0,00	0,0000	0,0	0,00
	Tukšu augļķekaru (EFB) komposts (palmu eļļa)		0,0	0,00	0,0000	0,0	0,00
	Filtrēšanas nogulsnes		0,0	0,00	0,0000	0,0	0,00

	Parametrs:	SEG emisijas koeficients				Fosilās enerģijas ielaide		Blīvums	ZSS (zemākā siltumspēja) MJ/kg
	Mērvienība:	g CO2/MJ	g CH4/MJ	g N2O/MJ	g CO2 ekv./MJ	MJfossil/kg	MJfossil/MJ	kg/m3	(sausnā)
Degvielas – gāzes
	Dabasgāze (ES maisījums)	66,00	0,0000	—	66,00		1,2000		49,2
	Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)	66,30	0,0000	0,0000	66,31		1,2000		46,0
	Metāns								50,0
Degvielas – šķidrumi (arī pārveides ielaide)
	Dīzeļdegviela	95,1	—	—	95,10		1,2300	832	43,1
	Benzīns	93,3	—	—	93,30		1,2000	745	43,2
	Smagā degvieleļļa	94,2	—	—	94,20		1,1600	970	40,5
	Etanols							794	26,81
	Metanols	97,08	0,0001	0,0000	97,09		1,7639	793	19,95
	Dimetilēteris (DME)							670	28,4
	Taukskābju metilesteris (FAME)							890	37,2
	Hidroapstrādāta augu eļļa (HVO)								44,0
	PVO							920	37,0
	Sintētiskā dīzeļdegviela (BtL)							780	44,0
	Palmu eļļa							920	37,0
	Rapšu eļļa							920	37,0
	Sojas pupu eļļa							920	37,0
	Saulespuķu eļļa							920	37,0

	Parametrs:	SEG emisijas koeficients				Fosilās enerģijas ielaide	Blīvums	ZSS MJ/kg
	Mērvienība:	g CO2/MJ	g CH4/MJ	g N2O/MJ	g CO2 ekv./MJ	MJfossil/MJ	kg/m3	(sausnā)
Degvielas – cietais kurināmais (arī pārveides ielaide)
	Akmeņogles	102,62	0,3854	0,0003	112,32	1,0909		26,5
	Lignīts	116,68	0,0014	0,0001	116,73	1,0149		9,2
	Koksnes šķeldas						155	19,0
	Koksnes granulas					0,0080	650	19,0

	Parametrs:	Blīvums	ZSS MJ/kg
	Mērvienība:	kg/m3	(sausnā)
Degvielas/ievadresursi/blakusprodukti/atlikumi/atkritumi
	Lauksaimniecības atlieku ķīpas		18,0
	Dzīvnieku tauki (tallow)		38,8
	Cukurniedru izspaidas		17,0
	Cukurniedru izspaidas no rūpnīcas (sausā stāvoklī)	120	17,0
	Cukurniedru izspaidu ķīpas (sausā stāvoklī)	165	17,0
	Cukurniedru izspaidu granulas (sausā stāvoklī)	650	17,0
	Mieži		17,0
	Biobenzīns		44,0
	Bioatkritumi		20,7
	DDGS (mieži)		17,8
	DDGS (kukurūza)		19,2
	DDGS (rudzi)		17,8
	DDGS (tritikāle)		18,0
	DDGS (kvieši)		18,1
	Eikalipti (īscirtmeta atvasāji)		19,0
	Taukskābes		37,0
	Svaigi augļķekari (FFB)		24,0
	Mežsaimniecības atliekas		19,0
	Glicerīns		16,0
	Rūpniecības atlikumi (koksne)		19,0
	Kūtsmēsli		12,0
	Kukurūza (tikai graudi)		17,3
	Kukurūza (viss augs)		16,9
	Palmu kodolu milti	570	18,5
	Palmu kodolu eļļa		37,0
	Papeles (īscirtmeta atvasāji)		19,0
	Rapšu sēklas		27,0
	Rapšu rauši		18,4
	Rudzi		17,1
	Zāģskaidas		19,0
	Sojas pupas		23,0
	Sojas pupu rauši		19,1
	Stumbra koksne (priedes)		19,0
	Salmi		17,2
	Salmu ķīpas	125	17,2
	Sasmalcināti salmi	50	17,2
	Salmu granulas	600	17,2
	Cukurbietes		16,3
	Cukurbiešu mīkstums		16,1
	Cukurniedres		19,6
	Saulespuķu sēklas		27,2
	Saulespuķu rauši		18,2
	Tritikāle		16,9
	Vināze		14,0
	Nostrādāta cepamā eļļa		37,0
	Kvieši		17,0
	Kviešu salmi		17,2

Parametrs:		SEG emisijas koeficients								Fosilās enerģijas ielaide		ZSS MJ/kg
Mērvienība:		g CO2/g	g CH4/g	(pie 0 % ūdens)	g CO2 ekv./kg	g CO2/MJ	g CH4/MJ	g N2O/MJ	g CO2 ekv./MJ	MJfossil/kg	MJfossil/MJ	(sausnā)
Pārveides ielaide
	Amonjaks	2 350,6	0,00	0,0022	2 351,3					42,50
	Amonija sulfāts ((NH4)2SO4)	420,9	1,29	0,0002	453,2					7,56
	Putu slāpētājs (pieņem, ka tas ir propilēnglikols)	3 119,5	4,96	0,105	3 274,8					34,97
	Alfa-amilāze	1 000,0	0,00	0,0000	1 000,0					15,00
	Gliko-amilāze	7 500,0	0,00	0,0000	7 500,0					97,00
	Kalcija hlorīds (CaCl2)	38,6	0,002	0,001	38,8					0,50
	Cikloheksāns	723,0	0,00	0,0000	723,0					9,90
	Diamonija fosfāts (DAP)	653,2	0,81	0,004	674,4					10,23
	Attīrošie māli	197,0	0,04	0,0063	199,8					2,54
	n-heksāns					80,08	0,0146	0,0003	80,53		0,3204	45,1
	Sālsskābe (HCl)	977,1	2,91	0,0376	1 061,1					14,84
	Ziežvielas	947,0	0,00	0,0000	947,0					53,28
	Magnija sulfāts (MgSO4)	191,4	0,04	–0,002	191,8					–3,24
	Monokālija fosfāts (KH2PO4)	238,7	0,91	0,012	264,9					4,43
	Slāpeklis	52,6	0,12	0,0024	56,4					1,08
	Fosforskābe (H3PO4)	2 808,9	11,36	0,1067	3 124,7					28,61
	Kālija hidroksīds (KOH)	403,0	0,40	0,0208	419,1					11,47
	Tīrs CaO tehnoloģiskajiem procesiem	1 188,5	0,10	0,0080	1 193,2					7,87
	Nātrija karbonāts (Na2CO3)	1 133,5	4,39	0,0060	1 245,1					14,92
	Nātrija hlorīds (NaCl)	12,7	0,02	0,001	13,3					0,23
	Nātrija hidroksīds (NaOH)	485,5	1,45	0,0271	529,7					10,16
	Nātrija metoksīds (Na(CH3O))	2 207,7	7,56	0,0965	2 425,5					45,64
	SO2	52,0	0,03	0,001	53,3					0,78
	Sērskābe (H2SO4)	210,2	0,24	0,0046	217,5					4,02
	Karbamīds	1 790,9	1,92	0,027	1 846,6					31,71

Parametrs:		Degvielas patēriņa efektivitāte	Transporta izplūdes gāzu emisijas
Mērvienība:		MJ/tkm	g CH4/tkm	g N2O/tkm
Transporta efektivitāte – kravas automobiļi
	Kravas automobilis (40 t) sauskravu pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	0,81	0,003	0,0015
	Kravas automobilis (40 t) šķeldu (un līdzīga izmēra produktu sauskravu) pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	0,84	0,004	0,0016
	Kravas automobilis (40 t) šķidrumu un granulu pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	0,87	0,004	0,0016
	Kravas automobilis (40 t) kūtsmēslu pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	0,88	0,004	0,0016
	Kravas automobilis (40 t) bioatkritumu pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	0,84	0,004	0,0016
	Kravas automobilis (40 t) cukurniedru pārvadāšanai	1,37	0,001	0,0039
	Kravas automobilis (12 t) FFB pārvadāšanai (dīzeļdegviela)	2,24	0,002	0,0015
	Pašizgāzējs MB2213 filtrēšanas nogulšņu pārvadāšanai	3,60	0,000	0,0000
	Autocisterna MB2318 vināzes pārvadāšanai	2,16	0,000	0,0000
	Autocisterna MB2318 cukurniedru sēklas materiāla pārvadāšanai	2,61	0,000	0,0000
	Autocisterna ar ūdensmetējiem vināzes pārvadāšanai	0,94
Transporta efektivitāte – kuģi
	“Handymax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – graudi	0,10
	“Handysize” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – koksnes šķeldas ar tilpummasu 221 kg/m3	0,26
	“Supramax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – koksnes šķeldas ar tilpummasu 221 kg/m3	0,16
	“Handysize” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – granulas ar tilpummasu 650 kg/m3	0,10
	“Supramax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – granulas ar tilpummasu 650 kg/m3	0,07
	“Handysize” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – lauksaimniecības atliekas ar mazu tilpummasu (125 kg/m3)	0,43
	“Supramax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – lauksaimniecības atliekas ar mazu tilpummasu (125 kg/m3)	0,27
	“Handysize” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – lauksaimniecības atliekas ar lielu tilpummasu (300 kg/m3)	0,20
	“Supramax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – lauksaimniecības atliekas ar lielu tilpummasu (300 kg/m3)	0,13
	“Handysize” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – PKM	0,13
	“Supramax” klases beramkravu kuģis (degvieleļļa) – PKM	0,07
	Ķimikāliju/produktu tankkuģis, 12,617 kt (degvieleļļa)	0,12
	Ķimikāliju/produktu tankkuģis, 15 kt (degvieleļļa), etanola pārvadāšanai	0,17
	Ķimikāliju/produktu tankkuģis, 15 kt (degvieleļļa), FAME un HVO pārvadāšanai	0,16
	Ķimikāliju/produktu tankkuģis, 22,56 kt (degvieleļļa)	0,10
	Iekšzemes beramkravu kuģis, 8,8 kt (dīzeļdegviela)	0,32	0,093	0,0004
	Iekšzemes naftas transportkuģis, 1,2 kt (dīzeļdegviela)	0,50	0,030
Transporta efektivitāte – cauruļvadi un dzelzceļš
	Vietējais (10 km) cauruļvads	0,00	0,000	0,0000
	ASV kravas vilciens (dīzeļdegviela)	0,25	0,005	0,0010
	Dzelzceļš (elektrovilciens, vidēja sprieguma)	0,21

2019. gadā ES saražotās un patērētās elektroenerģijas oglekļietilpīgums (OI)(g CO2 ekv./kWh)

Ar augšposma emisijām, bez būvniecības emisijām

	Neto saražotās elektroenerģijas OI	Izmantotās (augstsprieguma) elektroenerģijas OI	Izmantotās (vidēja sprieguma) elektroenerģijas OI	Izmantotās (zemsprieguma) elektroenerģijas OI
Austrija	153	238	240	245
Beļģija	204	214	215	219
Bulgārija	493	504	510	532
Kipra	757	768	772	787
Čehija	518	526	531	549
Vācija	389	386	388	398
Dānija	100	135	136	139
Igaunija	654	468	471	485
Grieķija	577	585	590	610
Spānija	245	248	251	263
Somija	105	127	128	130
Francija	74	81	82	86
Horvātija	208	329	333	349
Ungārija	277	307	310	322
Īrija	349	357	360	374
Itālija	352	331	333	343
Latvija	203	312	315	325
Lietuva	79	291	294	305
Luksemburga	93	311	312	316
Malta	455	437	441	454
Nīderlande	430	415	417	426
Polija	742	715	720	741
Portugāle	268	282	285	299
Rumānija	388	421	427	454
Slovākija	168	316	319	329
Slovēnija	269	281	283	291
Zviedrija	20	25	25	26
ES27	288	295	298	308
Islande	7	7	7	7
Norvēģija	12	20	20	21
Šveice	32	107	108	112
Apvienotā Karaliste	271	277	280	292
Albānija	0	302	308	332
Bosnija un Hercegovina	799	766	776	818
Kosova	1 099	1 067	1 097	1 224
Moldova	246	446	453	476
Melnkalne	472	588	599	646
Ziemeļmaķedonija	794	760	774	831
Serbija	807	819	833	892
Turcija	487	508	516	546
Baltkrievija	449	458	462	479
Krievija	459	474	479	496
Ukraina	407	419	423	439

	Parametrs:	SEG emisijas koeficients
	Mērvienība:	g CH4/MJ	g N2O/MJ	g CO2 ekv./MJ
Emisijas no mašīnu operācijām, ieskaitot šķeldošanu ( uz MJ dīzeļdegvielas)
	CH4 un N2O emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas (transports)	0,0008	0,0032	0,97
	CH4 un N2O emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas (mežsaimniecība)	0,0008	0,0032	0,97
	CH4 un N2O emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas (lauksaimniecība)	0,0013	0,0032	0,97
Emisijas no katla vai koģenerācijas sistēmas ( uz MJ ievadresursu)
	CH4 un N2O emisijas no katla, kurā izmanto lauksaimniecības atliekas	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no koģenerācijas sistēmas, kurā izmanto lauksaimniecības atliekas	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no cukurniedru izspaidu katla	0,0025	0,0012	0,43
	CH4 un N2O emisijas no izmanto cukurniedru izspaidu koģenerācijas sistēmas	0,0025	0,0012	0,43
	CH4 un N2O emisijas no biogāzes koģenerācijas sistēmas gāzes dzinēja	0,3400	0,0014	8,92
	CH4 un N2O emisijas no biogāzes katla	0,0025	0,0010	0,36
	CH4 un N2O emisijas no akmeņogļu koģenerācijas sistēmas	0,0018	0,0050	1,53
	CH4 un N2O emisijas no lignīta koģenerācijas sistēmas	0,0007	0,0028	0,86
	CH4 un N2O emisijas no dabasgāzes katla	0,0025	0,0010	0,36
	CH4 un N2O emisijas no dabasgāzes koģenerācijas sistēmas	0,0042	0,0008	0,36
	CH4 un N2O emisijas no gāzes dzinēja, ko darbina ar dabasgāzi	0,0030	0,0001	0,10
	CH4 un N2O emisijas no palmu čaulu un šķiedru katla	0,0030	0,0040	1,27
	CH4 un N2O emisijas no palmu čaulu un šķiedru koģenerācijas sistēmas	0,0030	0,0040	1,27
	CH4 un N2O emisijas no PKM katla	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no PKM koģenerācijas sistēmas	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no zāģskaidu katla	0,0049	0,0010	0,41
	CH4 un N2O emisijas no salmu granulu katla	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no salmu granulu koģenerācijas sistēmas	0,0017	0,0007	0,24
	CH4 un N2O emisijas no koksnes šķeldu katla	0,0049	0,0010	0,41
	CH4 un N2O emisijas no koksnes šķeldu koģenerācijas sistēmas	0,0049	0,0010	0,41
	CH4 un N2O emisijas no koksnes granulu katla	0,0030	0,0006	0,25
	CH4 un N2O emisijas no koksnes granulu koģenerācijas sistēmas	0,0030	0,0006	0,25
	CH4 un N2O emisijas no šķidrā kurināmā katla	0,0009	0,0004	0,14
	CH4 un N2O emisijas no koksnes granulu līdzsadedzināšanas (verdošā slāņa ogļu elektrostacija)	0,0010	0,0610	18,20
	CH4 un N2O emisijas no koksnes granulu līdzsadedzināšanas (pulverizētu ogļu elektrostacija)	0,0009	0,0014	0,44

Emisijas no digestāta krātuves ( uz MJ biogāzes)
	CH4 un N2O emisijas no vaļējas bioatkritumu digestāta krātuves	0,4930	0,0319	21,82
	CH4 un N2O emisijas no vaļējas kukurūzas digestāta krātuves	0,4422	0,0082	13,51
	CH4 un N2O emisijas no vaļējas kūtsmēslu digestāta krātuves	1,9917	0,0663	69,56

		SEG emisijas koeficients
		g CO2/kg	g CH4/kg	g N2O/kg	g CO2 ekv./kg	g CO2/MJ	g CH4/MJ	g N2O/MJ	g CO2 ekv./MJ
Kūtsmēslu metāna emisijas kredītvienības ( uz MJ biogāzes)
	Kūtsmēslu CH4 un N2O emisijas kredītvienības						1,4700	0,0279	45,05

	Emisiju nav	0,0	0,00	0,0000	0,0	0,00	0,0000	0,0000	0,00

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!