Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02015R0063-20221001

Consolidated text: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

Access current version (21/03/2024)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/63/2022-10-01

02015R0063 — LV — 01.10.2022 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/63

(2014. gada 21. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos

(OV L 011, 17.1.2015., 44. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1434 (2015. gada 14. decembris),

  L 233

1

30.8.2016

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/662 (2023. gada 20. janvāris),

  L 83

58

22.3.2023


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 015, 22.1.2016, lpp 71 (2015/63)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 156, 20.6.2017, lpp 38 (2015/63)



▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/63

(2014. gada 21. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos



1. IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par:

a) 

metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina un atbilstoši iestāžu riska profilam koriģē iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos;

b) 

iestāžu pienākumiem attiecībā uz iemaksu aprēķina ietvaros sniedzamo informāciju un attiecībā uz iemaksu veikšanu noregulējuma finansēšanas mehānismos;

c) 

pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka noregulējuma iestādes pārbauda to, vai iemaksas ir veiktas pareizi.

2. pants

Darbības joma

1.  
Šo regulu piemēro iestādēm, kuras ir minētas Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā un definētas 2. panta 1. punkta 23. apakšpunktā. To konsolidēti piemēro arī centrālajai iestādei un tās radniecīgajām iestādēm, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu šīs radniecīgās iestādes atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām.
2.  
Visas atsauces uz grupu ietver centrālo iestādi un visas kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, un to meitasuzņēmumus.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir piemērojamas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/49/ES ( 1 ) un Direktīvā 2014/59/ES ietvertās definīcijas. Šajā regulā ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

1) 

“iestādes” ir kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas šā panta 2. punktā, kā arī, kopā un konsolidēti, centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, ja ir izpildīti 2. panta 1. punkta nosacījumi;

2) 

“ieguldījumu brokeru sabiedrības” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas definīcija, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK ( 2 ) I pielikuma A iedaļā minēto 8. darbību, bet neveic minētās direktīvas I pielikuma A iedaļā minēto 3. vai 6. darbību;

3) 

“gada mērķapjoms” ir kopsumma, kuru veido gada iemaksas, ko noregulējuma iestāde katram iemaksu periodam noteikusi tā, lai sasniegtu Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā minēto mērķapjomu;

4) 

“finansēšanas mehānisms” ir mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt, ka noregulējuma iestāde spēj efektīvi piemērot noregulējuma instrumentus un pilnvaras, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 1. punktā;

5) 

“gada iemaksa” ir Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minētā summa, kuru noregulējuma iestāde valsts finansējuma mehānisma vajadzībām iemaksu periodā iekasē no katras no iestādēm, kas minētas šīs regulas 2. pantā;

6) 

“iemaksu periods” ir kalendārais gads;

7) 

“noregulējuma iestāde” ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā minētā iestāde vai cita attiecīga iestāde, kuru dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. panta 2. un 6. punktu;

8) 

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;

9) 

“noguldījumu garantiju sistēmas” (NGS) ir Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās sistēmas;

10) 

“segtie noguldījumi” ir Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 1. punktā minētie noguldījumi, izņemot noguldījumus ar īslaicīgi augstu segumu, kā noteikts minētās direktīvas 6. panta 2. punktā;

11) 

“pasīvu kopsumma” ir pasīvu kopsumma, kā tā definēta Padomes Direktīvas 86/635/EEK ( 3 ) 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 ( 4 ) minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

12) 

“aktīvu kopsumma” ir aktīvu kopsumma, kā tā definēta Direktīvas 86/635/EEK 3. iedaļā, vai kā tā definēta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1606/2002 minētajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

13) 

“kopējā riska darījumu vērtība” (TRE) ir kopējā riska darījumu vērtība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā;

14) 

“pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais rādītājs;

15) 

“MREL” ir minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā;

16) 

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118.apakšpunktā;

17) 

“atbilstīgās saistības” ir saistības un kapitāla instrumenti, kas definēti Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā;

18) 

“sviras rādītājs” ir sviras rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā;

19) 

“likviditātes seguma rādītājs” (LCR) ir likviditātes seguma rādītājs, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā un precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 ( 5 );

20) 

“neto stabila finansējuma rādītājs” (NSFR) ir neto stabila finansējuma rādītājs, kurš norādāms pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;

21) 

“centrālais darījumu partneris” (CCP) ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā definētā juridiska persona;

22) 

“atvasinātie instrumenti” ir atvasinātie instrumenti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumu;

23) 

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (CSD) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( 6 ) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 54. pantā definētā juridiska persona;

24) 

“norēķini” ir vērtspapīru darījuma pabeigšana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

25) 

“tīrvērte” ir Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 3. punktā definētā pozīciju noteikšana;

26) 

“finanšu tirgus infrastruktūra” šajā regulā ir šā panta 21. punktā minētais CCP vai šā panta 23. punktā minētais CSD, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu ir saņēmis atļauju kā iestāde;

27) 

►C2  “attīstību veicinoša banka” ir dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības izveidots uzņēmums vai vienība, kas piešķir attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu attiecīgās valdības vai pašvaldības mērķu sasniegšanu, ar noteikumu, ka attiecīgajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai vienības ekonomisko bāzi un visā tā darbības laikā uzturēt tā dzīvotspēju vai ka minētā valdība tieši vai netieši garantē vismaz 90 % no tā sākotnējā finansējuma vai piešķirtajiem attīstību veicinošajiem aizdevumiem; ◄

28) 

“attīstību veicinošs aizdevums” ir aizdevums, kuru piešķir attīstību veicinoša banka vai caur starpniekbanku bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanu;

29) 

“starpniekiestāde” ir kredītiestāde, kas darbojas kā starpniece attīstību veicinošu aizdevumu piešķiršanā, ja tā šos aizdevumus nepiešķir kā kredītu galīgajiem klientiem;

▼M2

30) 

“saistības, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem”, ir vai nu atsevišķas saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līguma, vai attiecīgā gadījumā saistības, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kā uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā.

▼B



2. IEDAĻA

METODIKA

4. pants

Gada iemaksu noteikšana

1.  
Gada iemaksas, kuras jāveic katrai iestādei, noregulējuma iestādes nosaka atbilstoši attiecīgās iestādes riska profilam, pamatojoties uz informāciju, ko iestāde sniegusi saskaņā ar 14. pantu, un piemērojot šajā iedaļā noteikto metodiku.
2.  
Noregulējuma iestāde 1. punktā minētās gada iemaksas nosaka, pamatojoties uz noregulējuma finansēšanas mehānisma gada mērķapjomu, kurā ņemts vērā līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzamais mērķapjoms, kas noteikts Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktā, un pamatojoties uz segto depozītu iepriekšējā gada vidējo apjomu, kas no ceturkšņa datiem aprēķināts par visām iestādēm, kurām izdota darbības atļauja attiecīgajā teritorijā.

5. pants

Gada pamata iemaksas riska korekcija

1.  

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 2. punktā minētās iemaksas aprēķina, izslēdzot šādas saistības:

a) 

grupas iekšējās saistības, kuras izriet no vienas iestādes darījumiem ar citu tās pašas grupas iestādi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i) 

katra no šīm iestādēm veic uzņēmējdarbību Savienībā;

ii) 

katra no šīm iestādēm ir pilnībā iekļauta vienā un tajā pašā konsolidētajā uzraudzībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. līdz 17. pantu, un tai ir piemērojamas pienācīgas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; un

iii) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu nekavējoties nokārtot saistības, kad iestājas to termiņš;

b) 

saistības, kuras iestāde, kas ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 8. apakšpunktā minētās IAS dalībniece un kurai kompetentā iestāde ir devusi atļauju piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu, ir radījusi, noslēdzot līgumu ar citu iestādi, kas ir tās pašas IAS dalībniece;

c) 

attiecībā uz centrālo darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura izmanto Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. panta 5. punktā paredzēto iespēju, – saistības, kuras ir saistītas ar minētās regulas 2. panta 3. punktā definētajām tīrvērtes darbībām, tostarp tās saistības, kuras izriet no centrālā darījumu partnera pasākumiem ar mērķi saskaņā ar minēto regulu izpildīt maržas prasības, izveidot saistību neizpildes fondu un uzturēt pietiekamus priekšfinansētos finanšu resursus iespējamo zaudējumu segšanai atbilstoši saistību neizpildes secības principam, kā arī ieguldīt tā finanšu resursus saskaņā ar minētās regulas 47. pantu;

d) 

attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju – saistības, kuras ir saistītas ar centrālā vērtspapīru depozitārija darbību, tostarp saistības pret centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem ar termiņu, kas ir mazāks par septiņām dienām, un kuras izriet no darbībām, kurām tas ir saņēmis atļauju sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 IV sadaļu, bet izņemot citas saistības, kuras izriet no šādām banku pakalpojumiem līdzīgām darbībām;

e) 

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām – saistības, kuras izriet no tā, ka šo sabiedrību turējumā ir klientu aktīvi vai nauda, tostarp klientu aktīvi vai nauda, kas ir to turējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 7 ) 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 8 ) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šie klienti ir aizsargāti saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem;

▼M1

f) 

attiecībā uz iestādēm, kuras nodarbojas ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, – starpniekiestādes saistības pret iniciatorbanku vai citu attīstību veicinošu banku, vai citu starpniekiestādi un attīstību veicinošās bankas saistības pret tās finansētājiem, ja attiecīgās iestādes attīstību veicinošie aizdevumi sedz minēto saistību summu.

▼B

2.  
Saistības, kuras minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, par katru darījumu vienlīdzīgi atskaita no to iestāžu pasīvu kopsummas, kuras ir 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto darījumu vai līgumu puses.

▼M2

3.  
Šīs iedaļas nolūkā gada vidējo summu, kas aprēķināta no ceturkšņa datiem, 1. punktā minētajām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, novērtē saskaņā ar šīs regulas 5.a līdz 5.e pantu.

Tomēr noteiktā vērtība tām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nedrīkst būt mazāka kā 75 % no to pašu saistību vērtības, kas iegūta, piemērojot attiecīgajai iestādei finanšu pārskatu vajadzībām piemērojamos grāmatvedības noteikumus.

Ja saskaņā ar iestādei piemērojamajiem valsts grāmatvedības standartiem atsevišķiem atvasinātajiem instrumentiem nepastāv riska darījuma uzskaites vērtības mērs, jo minētos atvasinātos instrumentus iegrāmato ārpusbilances posteņos, attiecīgā iestāde noregulējuma iestādei paziņo minēto atvasināto instrumentu patieso vērtību summu, ja summa ir negatīva, kā aizvietošanas izmaksas un minētos atvasinātos instrumentus pievieno bilances uzskaites vērtībām.

▼B

4.  
Šīs iedaļas mērķiem 1. punktā minētā pasīvu kopsumma neietver uzskaites vērtību tām saistībām, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, bet ietver attiecīgo vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3. punktu.
5.  
Pārbaudot, vai ir izpildīti visi 1. līdz 4. punktā minētie nosacījumi un prasības, noregulējuma iestāde pamatojas uz kompetento iestāžu veiktajiem attiecīgajiem novērtējumiem, kas darīti pieejami saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 90. pantu.

▼M2

5.a pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtība

1.  
Iestādes nosaka riska darījuma vērtības atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 5.b pantā noteikto tirgus vērtības metodi.

Nosakot riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar 5.d pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt ieskaitu jebkurā vienā produktu kategorijā, kas iekļauta Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums.

2.  
Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina saistību summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš minēto samazinājumu.
3.  

Šā panta 1. punkta mērķiem iestādes darījuma partnerim naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

attiecībā uz darījumiem, kuriem tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera starpniecību, kurš definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 88) apakšpunktā, saņēmējam darījumu partnerim nodotā nauda netiek nošķirta;

b) 

mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;

c) 

naudā nodotā mainīgā drošības rezerve ir tajā pašā valūtā, kurā notiek atvasināto instrumentu līguma norēķins;

d) 

mainīgā drošības rezerve, ar kuru apmainās, ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai pilnībā dzēstu atvasinātā instrumenta pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot iestādei piemērojamo robežvērtību un minimālās pārskaitījuma summas;

e) 

atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un minētā līguma darījuma partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 5.d pantu.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu līgumu attiecas atbilstīgs savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā vai atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā.

Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde no darījuma partnera naudā saņemto mainīgo drošības rezervi atzīst kā maksājamas saistības, tā var minētās saistības izslēgt no riska darījuma vērtības mēra, ja ir izpildīti pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

4.  

Šā panta 3. punkta mērķiem piemēro turpmāk minēto:

a) 

samaksātās mainīgās drošības rezerves atskaitīšana nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtības negatīvo pašreizējās aizvietošanas vērtības daļu;

b) 

iestāde neizmanto naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi, lai samazinātu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, tostarp 5.e panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta mērķiem.

5.  
Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes var izmantot 5.c pantā izklāstīto vienkāršoto riska darījuma metodi, lai noteiktu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikuma 1. un 2. punktā, ja minēto iestāžu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apjoms atbilst minētās regulas 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Iestādes, kas piemēro minēto vienkāršoto riska darījuma metodi, riska darījuma vērtības mēru nesamazina par naudā saņemtās mainīgās drošības rezerves summu.

5.b pants

Tirgus vērtības metode

1.  
To saistību pašreizējā aizvietošanas vērtība, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī ir minēto līgumu neto tirgus vērtības absolūtā vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita ietvaros, ieskaitot jebkādu turētu vai iesniegtu nodrošinājumu, ja, aprēķinot neto tirgus vērtību, ir veikts pozitīvās un negatīvās tirgus vērtības savstarpējs ieskaits. Minētajā nolūkā iestādes atsevišķu atvasināto instrumentu darījumu uzskata par savu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.
2.  

Lai noteiktu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes reizina attiecīgi nosacītās summas vai pamatā esošās vērtības ar 1. tabulā norādītajiem procentiem un saskaņā ar šādiem principiem:

a) 

atvasināto instrumentu līgumus, kas neatbilst vienai no 1. tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par precēm, kas nav dārgmetāli;

b) 

atvasināto instrumentu līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procentus reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumu;

c) 

atvasināto instrumentu līgumiem, kas paredz atlikušo riska darījumu nokārtošanu saskaņā ar noteiktiem maksājuma datumiem un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka atvasināto instrumentu līguma tirgus vērtība šajos noteiktajos datumos ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks veikta nākošā pielāgošana; procentu likmes līgumiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš pārsniedz vienu gadu, procenti nav zemāki par 0,5 %.



1. tabula

Atlikušais termiņš

Procentu likmju līgumi

Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu

Līgumi par kapitāla vērtspapīriem

Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu

Līgumi par precēm, izņemot dārgmetālus

Ne vairāk par 1 gadu

0  %

1  %

6  %

7  %

10  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 5 gadus

0,5  %

5  %

8  %

7  %

12  %

Vairāk par 5 gadiem

1,5  %

7,5  %

10  %

8  %

15  %

 

 

 

 

 

 
3.  
Riska darījuma vērtība ir pašreizējās aizvietošanas vērtības un potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības summa.

5.c pants

Vienkāršotā riska darījuma metode

1.  

Saskaņā ar vienkāršoto riska darījuma metodi iestādes nosaka riska darījuma vērtību, reizinot katra instrumenta nosacīto summu ar 2. tabulā norādītajiem procentiem.



2. tabula

Sākotnējais termiņš

Procentu likmju līgumi

Līgumi par valūtas maiņas kursiem un zeltu

Ne vairāk par 1 gadu

0,5  %

2  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus

1  %

5  %

Papildu summa par katru papildu gadu

1  %

3  %
2.  
Aprēķinot procentu likmju līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var izmantot sākotnējo vai atlikušo termiņu.

5.d pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu

Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 5.e pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja šādus savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestāde atbilst minētās regulas 297. pantā noteiktajām prasībām:

a) 

divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu neto summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas ir pusēm saistošs un aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem;

b) 

citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri.

5.e pants

Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

1.  

Iestādes līgumus par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu uztver šādi:

a) 

pārjaunojuma līgumu gadījumā iestādes var svērt atsevišķas neto summas, ko nosaka šādi līgumi, nevis attiecīgās bruto summas.

Piemērojot 5.b pantu, iestādes pārjaunojuma līgumu var ņemt vērā, nosakot:

— 
šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību,
— 
šīs regulas 5.b panta 2. punktā minētās nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības.

Piemērojot vienkāršoto riska darījuma metodi, iestādes, nosakot 5.c panta 1. punktā minēto nosacīto summu, var ņemt vērā pārjaunojuma līgumu, lai aprēķinātu nosacīto pamatsummu. Šādos gadījumos iestādes piemēro 2. tabulā norādītos procentus;

b) 

citu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu gadījumā iestādes 5.b pantu piemēro šādi:

i) 

šīs regulas 5.b panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību līgumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, aprēķina, ņemot vērā faktisko hipotētisko neto aizvietošanas vērtību, kas izriet no līguma; gadījumos, kad savstarpējo prasījumu ieskaits rada neto debitoru parādu iestādei, kas aprēķina neto aizvietošanas vērtību, pašreizējo aizvietošanas vērtību aprēķina kā “0”;

ii) 

potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības, kura minēta 5.b panta 2. punktā, rādītāju visiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā iekļautiem līgumiem samazina, izmantojot šādu formulu:

PCEred = 0,4 • PCEgross + 0,6 • NGR • PCEgross,

kur:

PCEred = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības samazinātais rādītājs visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā;

PCEgross = potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības rādītāju summa visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā norādītajiem procentiem;

NGR = neto/bruto koeficients, ko aprēķina kā dalījumu, attiecinot neto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kuri iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar konkrētu darījuma partneri (skaitītājs), pret bruto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kas iekļauti juridiski spēkā esošā savstarpējo prasījumu ieskaita divpusējā līgumā ar minēto darījuma partneri (saucējs).

2.  
Aprēķinot potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteikto formulu, pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem.

Piemērojot 5.c panta 1. punktu, iestādes pilnīgi atbilstīgus atvasināto instrumentu līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var uzskatīt par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem, un nosacītās pamatsummas reizina ar 5.c panta 2. tabulā norādītajiem procentiem.

Šā punkta mērķiem pilnīgi atbilstīgi atvasināto instrumentu līgumi ir regulētā tirgū netirgoti valūtas maiņas kursa nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmām, ja naudas plūsmu termiņš ir viens un tas pats valutēšanas datums un ja tie ir pilnīgi izteikti vienā un tajā pašā valūtā.

3.  

Visiem pārējiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, iestādes var samazināt piemērojamos procentus, kā norādīts 3. tabulā.



3. tabula

Sākotnējais termiņš

Procentu likmju līgumi

Valūtas maiņas kursa līgumi

Ne vairāk par 1 gadu

0,35  %

1,50  %

Vairāk par 1 gadu, nepārsniedzot 2 gadus

0,75  %

3,75  %

Papildu summa par katru papildu gadu

0,75  %

2,25  %
4.  
Procentu likmju līgumu gadījumā iestādes var izvēlēties sākotnējo vai atlikušo termiņu.

▼B

6. pants

Riska pīlāri un rādītāji

1.  

Noregulējuma iestāde izvērtē iestāžu riska profilu, pamatojoties uz šādiem četriem riska pīlāriem:

a) 

riska darījumi;

b) 

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība;

c) 

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē;

d) 

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde.

2.  

Pīlārs “Riska darījumi” ietver šādus riska rādītājus:

a) 

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL);

b) 

sviras rādītājs;

c) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs;

d) 

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem.

3.  

Pīlārs “Finansējuma avotu stabilitāte un dažādība” ietver šādus riska rādītājus:

a) 

neto stabila finansējuma rādītājs;

b) 

likviditātes seguma rādītājs (LCR).

4.  
Pīlārs “Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē” ietver rādītāju “Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars Eiropas Savienībā, kas atspoguļo iestādes nozīmi tās dalībvalsts ekonomikā, kurā iestāde veic uzņēmējdarbību”.
5.  

Pīlārs “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde” ietver šādus rādītājus:

a) 

tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība;

b) 

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā;

c) 

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs.

Nosakot dažādus pīlāra “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde” riska rādītājus, noregulējuma iestāde ņem vērā minēto rādītāju nozīmīgumu, pieļaujot varbūtību, ka attiecīgā iestāde varētu kļūt noregulējama un no tā izrietošo varbūtību, ka varētu tikt izmantots noregulējuma finansēšanas mehānisms, ja iestāde tiktu noregulēta.

6.  

Nosakot 5. punkta a) apakšpunktā minētos rādītājus “Tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība”, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

a) 

iestādes riska profila palielinājums, ko rada:

i) 

tirdzniecības darbību nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni, riska darījumu riska līmeni un vispārējo darījumdarbības modeli;

ii) 

ārpusbilances riska darījumu nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni un riska darījumu riska līmeni;

iii) 

atvasināto instrumentu summas nozīme attiecībā pret bilances apmēru, pašu kapitāla līmeni, riska darījumu riska līmeni un vispārējo darījumdarbības modeli;

iv) 

apmērs, kādā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES II sadaļas II nodaļu iestādes darījumdarbības modeli un organizatorisko struktūru uzskata par sarežģītu;

b) 

iestādes riska profila samazinājums, ko rada:

i) 

tādu atvasināto instrumentu relatīvā summa, kam tiek veikta tīrvērte, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP);

ii) 

apmērs, kādā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES II sadaļas II nodaļu iestāde var tikt ātri noregulēta bez juridiskiem šķēršļiem.

7.  

Nosakot 5. punkta b) apakšpunktā minēto rādītāju, noregulējuma iestāde ņem vērā šādus elementus:

a) 

vai to līdzekļu summa, kas bez kavēšanās ir pieejami gan rekapitalizācijas, gan likviditātes finansējuma vajadzībām, lai problēmu gadījumā atbalstītu iesaistīto iestādi, ir pietiekami liela, lai nodrošinātu ticamu un efektīvu minētās iestādes atbalstu;

b) 

juridiskās vai līgumiskās noteiktības līmeni saistībā ar to, ka a) punktā minētie līdzekļi tiks pilnībā izmantoti pirms publiskā sektora ārkārtas atbalsta lūgšanas.

8.  

Riska rādītājam, kas minēts 5. punkta c) apakšpunktā, ir I pielikuma trešajā pakāpē minētā maksimālā diapazona vērtība attiecībā uz:

a) 

jebkuru iestādi, kas ietilpst grupā, kurā veikta pārstrukturēšana pēc tam, kad saņemti valsts vai līdzvērtīgi līdzekļi, piemēram, no noregulējuma finansēšanas mehānisma, un kura joprojām ir pārstrukturēšanas vai likvidācijas posmā, izņemot pēdējos divus gadus kopš pārstrukturēšanas plāna īstenošanas;

b) 

jebkuru iestādi, kas tiek likvidēta līdz likvidācijas plāna beigām (ciktāl tai joprojām ir jāmaksā iemaksas).

Attiecībā uz visām pārējām iestādēm minētajam riska rādītājam ir I pielikuma trešajā pakāpē minētā minimālā diapazona vērtība.

▼M1

9.  
Piemērojot 6., 7. un 8. punktu, noregulējuma iestādes veiktā noteikšana pamatojas uz kompetento iestāžu veiktajiem novērtējumiem, ja tādi ir pieejami.

▼B

7. pants

Katra riska pīlāra un rādītāja relatīvais svērums

1.  

Novērtējot katras iestādes riska profilu, noregulējuma iestāde riska pīlāriem piemēro šādus svērumus:

a) 

riska darījumi: 50 %;

b) 

finansējuma avotu stabilitāte un dažādība: 20 %;

c) 

iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātē: 10 %;

d) 

papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde: 20 %.

2.  

To riska rādītāju relatīvais svērums, kurus noregulējuma iestādes novērtē, lai noteiktu pīlāru “Riska darījumi” ir šāds:

a) 

iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL): 25 %;

b) 

sviras rādītājs: 25 %;

c) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs: 25 %;

d) 

kopējā riska darījumu vērtība, dalīta ar kopējiem aktīviem: 25 %.

3.  
Katram riska rādītājam pīlārā “Finansējuma avotu stabilitāte un dažādība” ir vienāds svērums.
4.  

Katra tā rādītāja relatīvais svērums, ko noregulējuma iestādes novērtē, lai noteiktu pīlāru “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde”, ir šāds:

a) 

tirdzniecības darbības un ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība: 45 %;

b) 

dalība institucionālajā aizsardzības shēmā: 45 %;

c) 

iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs: 10 %.

Piemērojot b) apakšpunktā minēto rādītāju, noregulējuma iestāde ņem vērā a) apakšpunktā minēto rādītāja relatīvo svērumu.

8. pants

Riska rādītāju piemērošana konkrētos gadījumos

1.  
Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. un 21. pantu iestādei ir piešķīrusi atbrīvojumu, šīs regulas 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto rādītāju noregulējuma iestādei piemēro likviditātes apakšgrupas līmenī. Punktu skaitu, ko minētais rādītājs ieguvis likviditātes apakšgrupas līmenī, piešķir katrai likviditātes apakšgrupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītāju.
2.  
Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 1. punktu iestādi ir pilnībā atbrīvojusi no kapitāla prasību piemērošanas individuālā līmenī un arī noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 12. punktu to pašu iestādi ir pilnībā atbrīvojusi no minimuma prasību piemērošanas pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām individuālā līmenī, šīs regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto rādītāju var aprēķināt konsolidētā līmenī. Punktu skaitu, ko minētais rādītājs ieguvis konsolidētā līmenī, piešķir katrai grupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītāju.
3.  
Ja kompetentā iestāde citos Regulā (ES) Nr. 575/2013 definētos apstākļos iestādei ir piešķīrusi atbrīvojumu, attiecīgos rādītājus var aprēķināt konsolidētā līmenī. Punktu skaitu, ko minētie rādītāji ieguvuši konsolidētā līmenī, piešķir katrai grupā ietilpstošai iestādei, lai aprēķinātu minētās iestādes riska rādītājus.

9. pants

Riska korekcijas piemērošana gada pamata iemaksai

1.  
Noregulējuma iestāde katrai iestādei nosaka papildu riska korekcijas reizinātāju, kombinējot 6. pantā minētos riska rādītājus saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām formulām un procedūrām.
2.  
Neskarot 10. pantu, noregulējuma iestāde nosaka katras iestādes gada iemaksu katrā iemaksu periodā, gada pamata iemaksu reizinot ar papildu riska korekcijas reizinātāju saskaņā ar I pielikumā noteikto formula un procedūrām.
3.  
Riska korekcijas reizinātājs ir diapazonā no 0,8 līdz 1,5.

10. pants

Mazu iestāžu gada iemaksas

1.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienāda ar vai mazāka par EUR 50 000 000 un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 1 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
2.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 50 000 000 , bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 100 000 000 , un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 2 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
3.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 100 000 000 , bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 150 000 000 , un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 7 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
4.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 150 000 000 , bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 200 000 000 , un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 15 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
5.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 200 000 000 , bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 250 000 000 , un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 26 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
6.  
►C1  Iestādes, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, pārsniedz EUR 250 000 000 , bet ir vienāda ar vai mazāka par EUR 300 000 000 , un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 1 000 000 000 , samaksā noteiktas summas maksājumu EUR 50 000 apmērā kā gada iemaksu par katru iemaksas periodu. ◄
7.  
►C1  Neskarot 8. punktu, gadījumā, ja iestāde nodrošina pietiekamus pierādījumus, ka noteiktas summas maksājuma summa, kas minēta 1. līdz 6. punktā, ir lielāka par iemaksu, kura aprēķināta saskaņā ar 5. pantu, noregulējuma iestāde piemēro zemāko no summām. ◄
8.  

Neatkarīgi no 1. līdz 6. punkta noteikumiem noregulējuma iestāde var pieņemt pamatotu lēmumu, nosakot, ka iestādes riska profils ir nesamērīgs ar tās mazo izmēru, un minētajai iestādei piemērot 5., 6., 7., 8. un 9. pantu. Minētā lēmuma pamatā ir šādi kritēriji:

a) 

iestādes darījumdarbības modelis;

b) 

minētās iestādes saskaņā ar 14. pantu paziņotā informācija;

c) 

riska pīlāri un rādītāji, kas minēti 6. pantā;

d) 

kompetentās iestādes novērtējums par minētās iestādes riska profilu.

9.  
Šā panta 1. līdz 8. punktu nepiemēro tām iestādēm, kuru kopējie pasīvi, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienādi ar vai mazāki par EUR 300 000 000 pēc tam, kad izslēgtas 5. panta 1. punktā minētās saistības.
10.  
Izslēgšanas gadījumus, kas minēti 5. panta 1. punktā, neņem vērā, piemērojot 1. līdz 9. punktu iestādēm, kuru pasīvu kopsumma, atskaitot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, ir vienāda ar vai mazāka par EUR 300 000 000 pēc tam, kad izslēgtas 5. panta 1. punktā minētās saistības.

11. pants

To iestāžu gada iemaksas, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punkts

1.  
Neskarot 10. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minēto iestāžu gada iemaksas aprēķina saskaņā ar 9. pantu, izmantojot 50 % no to gada pamata iemaksas.
2.  

Ja noregulējuma finansēšanas mehānismu dalībvalstī izmanto attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minētu iestādi kādam no Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā minētajiem mērķiem, noregulējuma iestāde var pieņemt pamatotu lēmumu, kurā nosaka, ka 5., 6., 7., 8. un 9. pants attiecas uz iestādēm, kuru riska profils ir līdzvērtīgs vai augstāks par tās iestādes riska profilu, kas izmantojusi noregulējuma finansēšanas mehānismu kādam no Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā minētajiem mērķiem. Noregulējuma iestāde, nosakot riska profila līdzvērtīgumu pamatotā lēmuma vajadzībām, ņem vērā visus šādus elementus:

a) 

attiecīgās iestādes darījumdarbības modeli;

b) 

informāciju, ko attiecīgā iestāde sniegusi atbilstoši 14. pantam;

c) 

6. pantā minētos riska pīlārus un rādītājus;

d) 

kompetentās iestādes novērtējumu par attiecīgās iestādes riska profilu.

12. pants

Jaunas uzraudzītās iestādes vai statusa maiņa

▼M1

1.  
Ja kāda iestāde ir jauna uzraudzītā iestāde tikai daļā no iemaksu perioda, daļējo iemaksu nosaka, piemērojot šajā iedaļā paredzēto metodoloģiju iestādes gada iemaksas summai, kas aprēķināta nākamajā iemaksu periodā, ņemot vērā pilnu mēnešu skaitu tajā iemaksu periodā, attiecībā uz kuru iestāde tiek uzraudzīta.

▼B

2.  
Iestādes, tostarp mazas iestādes, statusa maiņa iemaksu periodā neietekmē gada iemaksu, kas jāveic attiecīgajā gadā.

13. pants

Gada iemaksu iekasēšanas procedūra

1.  
Noregulējuma iestāde katrai 2. pantā minētajai iestādei līdz, vēlākais, katra gada 1. maijam paziņo savu lēmumu, ar kuru nosaka gada iemaksas, kas jāveic katrai iestādei.
2.  

Noregulējuma iestāde paziņo lēmumu kādā no šādiem veidiem:

a) 

elektroniski vai izmantojot citus līdzīgus sakaru līdzekļus, kas ļauj apstiprināt saņemšanu;

b) 

ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu.

3.  
Lēmumā norāda gada iemaksas veikšanas nosacījumus un veidus un Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļu, ko var izmantot katra iestāde. Noregulējuma iestāde pieņem tikai tāda veida nodrošinājumu un ar tādiem nosacījumiem, kas pieļauj ātru realizējamību, tostarp gadījumā, ja noregulējuma lēmums tiek pieņemts nedēļas nogalē. Nodrošinājumam vajadzētu būt piesardzīgi novērtētam, lai atspoguļotu būtisku tirgus apstākļu pasliktināšanos.
4.  
Neskarot jebkādus citus noregulējuma iestādei pieejamos aizsardzības līdzekļus, gadījumā, ja maksājums tiek veikts daļēji, netiek veikts vai neatbilst lēmumā paredzētajām prasībām, attiecīgajai iestādei par nesamaksāto summu nosaka naudas sodu par katru kavējuma dienu.

Naudas sodam par katru kavējuma dienu piemēro procentus no maksājamās summas ar tādu procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro saviem galvenajiem refinansēšanas darījumiem, kas publicētaEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, un kas ir palielināta par astoņiem procentpunktiem, sākot no datuma, kurā bija jāveic maksājums.

5.  
Ja kāda iestāde ir jauna uzraudzītā iestāde tikai daļā no iemaksu perioda, tās daļējo gada iemaksu iekasē kopā ar to gada iemaksu, kas jāveic par nākamo iemaksu periodu.



3. IEDAĻA

ADMINISTRATĪVIE ASPEKTI UN SODI

14. pants

Iestāžu ziņošanas pienākumi

▼M1

1.  
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 9 ) 32. pantu iestādes sniedz noregulējuma iestādei jaunākos apstiprinātos gada finanšu pārskatus, kas bija pieejami, vēlākais, tā gada 31. decembrī, kurš ir pirms iemaksu perioda, kopā ar atzinumu, ko sniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums.

▼B

2.  
Iestādes sniedz noregulējuma iestādei vismaz II pielikumā minēto informāciju katras atsevišķas vienības līmenī.
3.  
II pielikumā minētā informācija, uz ko attiecas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ( 10 ) paredzētās uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības vai attiecīgā gadījumā jebkādas citas uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības, kuras piemērojamas iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir jāsniedz noregulējuma iestādei tā, kā to iestāde ziņojusi tajā jaunākajā attiecīgajā uzraudzības pārskatā par 1. punktā minētā gada finanšu pārskata bāzes gadu, kurš iesniegts kompetentajai iestādei.
4.  
Informāciju, kas minēta 1., 2. un 3. punktā, sniedz, vēlākais, līdz katra gada 31. janvārim attiecībā uz to gadu, kas beidzās iepriekšējā gada 31. decembrī, vai uz attiecīgo finanšu gadu. Ja 31. janvāris nav darba diena, informāciju sniedz nākamajā darba dienā.
5.  
Ja noregulējuma iestādēm iesniegto informāciju vai datus atjaunina vai tajos veic labojumus, šādus atjauninājumus vai labojumus bez nepamatotas kavēšanās iesniedz noregulējuma iestādēm.
6.  
Iestādes iesniedz II pielikumā minēto informāciju noregulējuma iestādes norādītajā datu formātā un noformējumā.
7.  
Uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 2. un 3. punktu, attiecas Direktīvas 2014/59/ES 84. pantā paredzētās konfidencialitātes un dienesta noslēpuma prasības.

15. pants

Noregulējuma iestāžu pienākums apmainīties ar informāciju

1.  
Lai aprēķinātu 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā riska pīlārā ietverto saucēju, noregulējuma iestādes līdz katra gada 15. februārim sniedz Eiropas Banku iestādei (EBI) no visām to teritorijā izveidotajām iestādēm saņemto I pielikumā minēto informāciju kopējā līmenī par starpbanku saistībām un noguldījumiem.
2.  
Līdz katra gada 1. martam EBI katrai noregulējuma iestādei paziņo 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā riska pīlāra saucēja vērtību.

16. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu ziņošanas pienākumi

1.  
Noguldījumu garantiju sistēmas līdz katra gada 31. janvārim sniedz noregulējuma iestādēm aprēķinu par visu tās dalībnieču kredītiestāžu segto noguldījumu iepriekšējā gada vidējo apjomu, ko aprēķina pa ceturkšņiem.
2.  
Šo informāciju sniedz gan par atsevišķām attiecīgajām kredītiestādēm, gan par tām kopumā, lai noregulējuma iestādes varētu noteikt noregulējuma finansēšanas mehānisma gada mērķapjomu saskaņā ar 4. panta 2. punktu un katras iestādes gada pamata iemaksu saskaņā ar 5. pantu.

17. pants

Izpilde

1.  
Ja iestādes neiesniedz visu 14. pantā minēto informāciju termiņā, kas paredzēts minētajā pantā, noregulējuma iestāde, lai aprēķinātu attiecīgās iestādes gada iemaksu, izmanto aplēses vai pašas pieņēmumus.
2.  
Ja informācija nav sniegta līdz katra gada 31. janvārim, noregulējuma iestāde var piešķirt attiecīgajai iestādei augstāko riska korekcijas reizinātāju, kā minēts 9. pantā.
3.  
Ja informāciju, ko iestādes iesniegušas noregulējuma iestādei, pārstrādā vai pārskata, noregulējuma iestāde atbilstoši atjauninātajai informācijai koriģē gada iemaksu pēc minētās iestādes gada iemaksas aprēķināšanas nākamajam iemaksu periodam.
4.  
Starpību starp gada iemaksu, kas aprēķināta un veikta, pamatojoties uz informāciju, kura bija jāpārstrādā vai jāpārskata, un gada iemaksu, kas būtu bijusi jāmaksā atbilstoši koriģētajai gada iemaksai, iekļauj tās gada iemaksas summā, kas jāveic par nākamo iemaksu periodu. Minēto korekciju veic, samazinot vai palielinot iemaksas nākamajam iemaksu periodam.

18. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi

Noregulējuma iestādes personām vai vienībām, kas pārkāpj šo regulu, var piemērot Direktīvas 2014/59/ES 110. pantā minētos administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus.



4. IEDAĻA

SADARBĪBAS KĀRTĪBA

19. pants

Sadarbības kārtība

1.  
Lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek faktiski izdarītas, kompetentās iestādes palīdz noregulējuma iestādēm veikt jebkādus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, ja noregulējuma iestādes to pieprasa.
2.  
Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes līdz, vēlākais, katra gada 1. aprīlim vai nākamajā darba dienā, ja 1. aprīlis nav darba diena, sniedz noregulējuma iestādēm to iestāžu kontaktinformāciju, kurām jāpaziņo 13. panta 1. punktā minētais lēmums. Šāda kontaktinformācija ietver juridiskās personas nosaukumu, juridisko personu pārstāvošās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, adresi, e-pasta adresi, tālruņa numuru, faksa numuru vai jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt iestādi.
3.  
Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm jebkādu informāciju, kas ļauj noregulējuma iestādēm aprēķināt gada iemaksas, jo īpaši jebkādu informāciju, kura saistīta ar papildu riska korekciju un jebkādu attiecīgu nepiemērošanu, ko kompetentās iestādes ir piešķīrušas iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 575/2013.



5. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Ja konkrēta rādītāja noteikšanai nepieciešamā informācija, kas minēta II pielikumā, nav iekļauta 14. pantā minētajā piemērojamajā uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībā attiecībā uz bāzes gadu, šo riska rādītāju nepiemēro līdz sāk piemērot minēto uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību. Pārējo riska rādītāju svērumu pārrēķina proporcionāli 7. pantā paredzētajam svērumam tā, lai to svērumu summa būtu 1. ►M1  Ja 2015. gadā 16. pantā prasītā informācija līdz 1. septembrim noguldījumu garantiju sistēmai nav pieejama 4. panta 2. punktā minēto gada mērķapjomu vai 5. pantā minētās katras iestādes gada pamata iemaksas aprēķināšanai, tad pēc noguldījumu garantiju sistēmas paziņojuma minēto informāciju noregulējuma iestādēm līdz minētajam datumam sniedz attiecīgās kredītiestādes. ◄ Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, attiecībā uz 2015. gadā veicamajām iemaksām noregulējuma iestādes katrai iestādei savu lēmumu, ar kuru nosaka iestāžu veicamās gada iemaksas, paziņo līdz, vēlākais, 2015. gada 30. novembrim.
2.  
Atkāpjoties no 13. panta 4. punkta un attiecībā uz 2015. gadā veicamajām iemaksām summu, kas jāmaksā saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto lēmumu, maksā līdz 2015. gada 31. decembrim.
3.  
Atkāpjoties no 14. panta 4. punkta un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz noregulējuma iestādei 2015. gadā, minētajā punktā minēto informāciju sniedz līdz, vēlākais, 2015. gada 1. septembrim.
4.  
Atkāpjoties no 16. panta 1. punkta, noguldījumu garantiju sistēmas līdz 2015. gada 1. septembrim sniedz noregulējuma iestādei informāciju par segto noguldījumu summu, kas aprēķināta uz 2015. gada 31. jūliju.
5.  
►C1   ►M1  Neskarot šīs regulas 10. pantu, sākotnējā laikposmā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, dalībvalstis var ļaut iestādēm, kuru aktīvu kopapjoms ir vienāds ar vai mazāks nekā EUR 3 000 000 000 , maksāt noteiktas summas maksājumu EUR 50 000 apmērā par pirmajiem EUR 300 000 000 no pasīvu kopsummas, no kuras atskaitīts pašu kapitāls un segtie noguldījumi. ◄ Par saistību kopsummu, no kuras atskaitīts pašu kapitāls un segtie noguldījumi un kura pārsniedz EUR 300 000 000 , minētās iestādes veic iemaksas saskaņā ar šīs regulas 4. līdz 9. pantu. ◄

▼M2

6.  
Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, 2023. gada iemaksu periodā noregulējuma iestādes līdz 2023. gada 31. maijam paziņo katrai 2. pantā minētajai iestādei savus lēmumus, ar kuriem nosaka gada iemaksu, kas jāveic katrai iestādei.
7.  
Atkāpjoties no 14. panta 4. punkta un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz noregulējuma iestādei 2023. gadā, minētajā punktā norādīto informāciju sniedz līdz, vēlākais, 2023. gada 28. februārim.

▼B

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

PROCEDŪRA IESTĀŽU GADA IEMAKSU APRĒĶINĀŠANAI

1. SOLIS

Nekoriģēto rādītāju aprēķini

Noregulējuma iestāde aprēķina turpmāk norādītos rādītājus, piemērojot turpmāk norādītos mērus.



Pīlārs

Rādītājs

Mēri

Riska darījumi

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL)

image

kur šā rādītāja nolūkā:

pašu kapitāls ir pirmā līmeņa un otrā līmeņa kapitāla summa saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā;

atbilstīgās saistības ir Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā minēto saistību summa;

kopējās saistības, kā definēts šīs regulas 3. panta 11. punktā. Atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka darījuma partnera ieskaita tiesības ir pilnībā atzītas;

MREL ir minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā.

Riska darījumi

Sviras rādītājs

Sviras rādītājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 X pielikumu.

Riska darījumi

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā un kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikumu.

Riska darījumi

Kopējā riska darījumu vērtība/Kopējie aktīvi

image

kur:

TRE ir kopējā riska darījumu vērtība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā;

kopējie aktīvi ir definēti šīs regulas 3. panta 12. punktā.

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Neto stabila finansējuma rādītājs

Neto stabila finansējuma rādītājs, kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu.

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Likviditātes seguma rādītājs

Likviditātes seguma rādītājs, kas norādāms ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu un Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei

Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars ES

image

kur:

starpbanku aizdevumus definē kā kredītiestādēm un citām finanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtību summu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III pielikuma 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4. veidnes vajadzībām;

starpbanku noguldījumus definē kā kredītiestāžu un citu finanšu sabiedrību noguldījumu uzskaites vērtību, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III pielikuma 8.1. veidnes vajadzībām;

kopējie starpbanku aizdevumi un noguldījumi ES ir iestāžu kopējo starpbanku aizdevumu un noguldījumu katrā dalībvalstī summa, kas aprēķināta saskaņā ar 15. pantu.

2. SOLIS

Rādītāju diskretizācija

1. Turpmāk norādītajā notācijā n apzīmē iestādes, i apzīmē pīlāru rādītājus un j apzīmē pīlārus.

2. Attiecībā uz katru nekoriģēto rādītāju, kas iegūts 1. solī, proti, xij , izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde aprēķina intervālu skaitu, proti, kij , ko izskata kā veselu skaitli, kas ir vistuvāk šādam rezultātam:

image

,

kur:

N ir to iestāžu skaits, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina rādītāju;

image

;

image

;

image

.

3. Attiecībā uz katru rādītāju, izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde katram intervālam piešķir vienādu iestāžu skaitu, sākot ar iestāžu, kurām ir viszemākās nekoriģēto rādītāju vērtības, piešķiršanu pirmajam intervālam. Ja iestāžu skaitu nevar bez atlikuma izdalīt ar intervālu skaitu, katram pirmajam r intervālam, sākot ar intervālu, kurā ir iestādes ar viszemākajām nekoriģēto rādītāju vērtībām, kur r ir atlikums, kas rodas, izdalot iestāžu skaitu, proti, N, ar intervālu skaitu, proti, kij , piešķir vienu papildu iestādi.

4. Attiecībā uz katru rādītāju, izņemot rādītāju “iepriekš piešķirtā ārkārtas finansiālā atbalsta apmērs”, noregulējuma iestāde visām iestādēm konkrētā intervālā piešķir intervāla kārtas vērtību, skaitot no kreisās puses uz labo, tā, lai diskretizētā rādītāja vērtība būtu noteikta kā Iij,n = 1,…, kij .

5. Šo soli attiecībā uz 6. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem rādītājiem veic tikai tad, ja noregulējuma iestāde nosaka tos kā pastāvīgos mainīgos.

3. SOLIS

Rādītāju svēruma pārrēķināšana

Noregulējuma iestāde katru rādītāju, kas iegūts 2. solī, proti, Iij , pārrēķina diapazonā 1–1 000 pēc šādas formulas:

image,

kur minimālās un maksimālās funkcijas mainīgie ir visu to iestāžu vērtības, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina rādītāju.

4. SOLIS

Piešķirtās zīmes iekļaušana

1. Noregulējuma iestāde rādītājiem piemēro šādas zīmes:



Pīlārs

Rādītājs

Zīme

Riska darījumi

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL)

–

Riska darījumi

Sviras rādītājs

–

Riska darījumi

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

–

Riska darījumi

Kopējā riska darījumu vērtība/Kopējie aktīvi

+

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Neto stabila finansējuma rādītājs

–

Finansējuma stabilitāte un dažādība

Likviditātes seguma rādītājs

–

Iestādes nozīme finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei

Starpbanku aizdevumu un noguldījumu īpatsvars ES

+

Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde

Līdzdalība IAS

–

Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde

Iepriekš piešķirtā ārkārtas finansiālā atbalsta apmērs

+

Attiecībā uz rādītājiem ar pozitīvu zīmi augstākas vērtības atbilst augstākam iestādes riska līmenim. Attiecībā uz rādītājiem ar negatīvu zīmi augstākas vērtības atbilst zemākam iestādes riska līmenim.

Noregulējuma iestāde nosaka rādītājus “tirdzniecības darbība”, “ārpusbilances riska darījumi”, “atvasinātie instrumenti”, “sarežģītība” un “noregulējamība” un attiecīgi precizē to zīmi.

2. Lai iekļautu rādītāju zīmi, noregulējuma iestāde katru pārrēķināto rādītāju, kas iegūts 3. solī, proti, RIij,n , pārveido šādi:



TRI ij,n = left accolade

RIij,n

ja zīme = “–”

1 001 – RI ij,n

ja zīme = “+”

5. SOLIS

Saliktā rādītāja aprēķins

1. Noregulējuma iestāde apkopo rādītājus i katrā pīlārā j, izmantojot svērto vidējo aritmētisko pēc šādas formulas:

image

,

kur:

wij ir rādītāja i svērums pīlārā j, kā definēts 7. pantā;
Nj ir rādītāju skaits pīlārā j.

2. Lai aprēķinātu salikto rādītāju, noregulējuma iestāde apkopo pīlārus j, izmantojot svērto vidējo ģeometrisko pēc šādas formulas:

image

,

kur:

Wj ir pīlāra j svērums, kā definēts 7. pantā;
J ir pīlāru skaits.

3. Lai galīgajā saliktajā rādītājā iestādēm ar augstāka riska profilu noteiktu augstākas vērtības, noregulējuma iestāde veic šādu pārveidošanu:

image

.

6. SOLIS

Gada iemaksu aprēķins

1. Noregulējuma iestāde galīgo salikto rādītāju, kas iegūts 5. solī, proti, FCIn , pārrēķina 9. pantā definētajās robežās pēc šādas formulas:

image,

kur minimālās un maksimālās funkcijas mainīgie ir visu to iestāžu vērtības, kas veic iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā, kuram aprēķina galīgo salikto rādītāju.

2.  ►C1  Noregulējuma iestāde katras iestādes gada iemaksu, izņemot iestādes, uz kurām attiecas 10. pants, un izņemot to iestāžu iemaksu daļu noteiktas summas maksājuma veidā, uz kurām dalībvalstis attiecina 20. panta 5. punktu, aprēķina šādi: ◄

image,

kur:

p, q apzīmē iestādes;

▼C1

Target ir gada mērķapjoms, kuru saskaņā ar 4. panta 2. punktu nosaka noregulējuma iestāde un no kura atskaitīta to iemaksu summa, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. pantu, un visu to noteiktas summas maksājumu summa, ko var maksāt saskaņā ar 20. panta 5. punktu;

▼B

Bn ir saistību summa (izņemot pašu kapitālu), no kuras atskaitīti iestādes n segtie noguldījumi un kura koriģēta saskaņā ar 5. pantu, neskarot 20. panta 5. punkta piemērošanu.



II PIELIKUMS

NOREGULĒJUMA IESTĀDĒM IESNIEDZAMIE DATI

— 
Aktīvu kopsumma, kā definēts 3. panta 12. punktā
— 
Pasīvu kopsumma, kā definēts 3. panta 11. punktā
— 
Saistības, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkta a), b), c), d), e) un f) apakšpunkts
— 
Saistības, kas rodas no atvasināto instrumentu līgumiem
— 
Saistības, kas rodas no atvasināto instrumentu līgumiem un kas novērtētas saskaņā ar 5. panta 3. punktu
— 
Segtie noguldījumi
— 
Kopējā riska darījumu vērtība
— 
Pašu kapitāls
— 
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs
— 
Atbilstīgās saistības
— 
Sviras rādītājs
— 
Likviditātes seguma rādītājs
— 
Neto stabila finansējuma rādītājs
— 
Starpbanku aizdevumi
— 
Starpbanku noguldījumi


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 3 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.)

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

( 5 ) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 10 ) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

Top
OSZAR »