1.   Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde (“kompetentā iestāde”) aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentam iesniedz sava lēmuma projektu par pašu kapitāla palielināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 35. panta 3. punktu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā emitenta paustos viedokļus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā projektā sniedz šādu informāciju:

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitents 25 darbdienu laikā pēc projekta saņemšanas pauž savu viedokli par jebkuru no 2. punktā minētajiem elementiem.

4.   Kompetentā iestāde paziņo aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentam savu galīgo lēmumu, kurā ietverti 2. punktā uzskaitītie elementi.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitents 25 darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas iesniedz kompetentajai iestādei detalizētu plānu par to, kā kompetentās iestādes noteiktajā termiņā tiks palielināts tā pašu kapitāls. Plānā iekļauj šādu informāciju:

6.   Ja 3. pantā minētais termiņš pašu kapitāla palielināšanas pabeigšanai ir ilgāks par trim mēnešiem, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitents katru mēnesi informē kompetentās iestādes par plāna īstenošanas virzību.

7.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitents nekavējoties informē kompetento iestādi, ja nav iespējams izpildīt kādu soli vai procedūru 3. pantā noteiktajām prasībām atbilstošā termiņā.

8.   Kompetentā iestāde cieši uzrauga plāna īstenošanu.

9.   Ja ir izveidota Regulas (ES) 2023/1114 119. panta 1. punktā minētā kolēģija, kompetentā iestāde pastāvīgi informē Eiropas Banku iestādi par visu 2.–8. punktā minēto, tostarp par lēmuma projektu un galīgo lēmumu, plānu un visiem attiecīgajiem atjauninājumiem.

1.   Neskarot 2. punktu, kompetentā iestāde, pamatojoties uz Regulas (ES) 2023/1114 35. panta 3. punktā minēto kompetentās iestādes novērtējumu, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentam nosaka termiņu, kurā jāveic korekcijas, pielāgojoties augstākām pašu kapitāla prasībām, un kurš nevar pārsniegt sešus mēnešus no 2. panta 4. punktā minētā galīgā lēmuma paziņošanas.

2.   Kad kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentam jāveic korekcijas, pielāgojoties augstākām pašu kapitāla prasībām, tā ņem vērā jebkādu potenciāli augstāku riska pakāpi, kas var būtiski ietekmēt plašākās finanšu sistēmas vai emitenta finanšu stabilitāti, un visus iespējamos trūkumus attiecīgā emitenta pārvaldībā vai darījumdarbības modelī.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka to stresa testēšanas programma ir dzīvotspējīga un reālistiska un ka stresa testu rezultātā visos vadības līmeņos tiek pieņemti uz informāciju balstīti lēmumi par visiem esošajiem un potenciālajiem riskiem, kam ir būtiska ietekme uz emitenta finanšu stāvokli.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti regulāri pārskata un novērtē savu stresa testēšanas programmu, lai noteiktu tās efektivitāti, stabilitāti un piemērotību gan attiecībā uz paša attiecīgā emitenta, gan attiecīgo emitēto žetonu riska iezīmēm, un pastāvīgi to atjaunina. Šo novērtējumu veic katru gadu, un tajā pilnībā atspoguļo ārējos un iekšējos apstākļus.

3.   Izstrādājot stresa testēšanas programmu, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti ņem vērā visus turpmāk norādītos elementus:

4.   Stresa testēšanas programmu pienācīgi dokumentē attiecībā uz visu veidu veiktajiem stresa testiem.

5.   Stresa testēšanas programmu izvērtē visā organizācijā; to dara, piemēram, riska komiteja un iekšējie revidenti. Šā procesa novērtēšanā piedalās arī struktūrvienības, kas nav atbildīgas par programmas izstrādi un piemērošanu, vai ārējie eksperti, ņemot vērā attiecīgās speciālās zināšanas konkrētās jomās.

6.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti gan stresa testēšanas programmas sākotnējai izstrādei, gan novērtēšanai nodrošina, ka notiek efektīvs dialogs, iesaistot ekspertus no visām emitenta darījumdarbības jomām, un ka programmu un tās atjauninājumus ir pienācīgi pārskatījusi emitenta augstākā vadība un vadības struktūra, kas ir arī atbildīga par tās izpildes un pārraudzības uzraudzību.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti veic maksātspējas stresa testu un likviditātes stresa testu.

2.   Maksātspējas stresa tests aptver konkrētu norišu, tostarp makroekonomikas vai mikroekonomikas scenāriju, ietekmi uz aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenta kopējo kapitāla pozīciju, tostarp uz tā minimālajām vai papildu pašu kapitāla prasībām, prognozējot emitentu kapitāla resursus un prasības, izceļot emitenta ievainojamību un novērtējot tā spēju absorbēt zaudējumus un ietekmi uz tā maksātspējas pozīcijām.

3.   Likviditātes stresa tests aptver konkrētu norišu, tostarp makroekonomikas vai mikroekonomikas scenāriju, ietekmi – no finansējuma un tirgus riska perspektīvas – un satricinājumu ietekmi uz aktīvu rezerves likviditāti un aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenta vispārējo likviditātes pozīciju, tostarp uz tā minimālajām vai papildu likviditātes prasībām.

4.   Stresa testu metodiku konkrētais plānojums, sarežģītība un detalizācijas līmenis ir atbilstošs aktīviem piesaistītu žetona vai e-naudas žetona būtībai, tostarp izpirkšanas tiesību būtībai, mērogam un apjomam, kā arī tā rezerves aktīvu sarežģītībai, koncentrācijai un sastāvam.

1.   Maksātspējas stresa testa biežums nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem ir vismaz reizi ceturksnī un tādu aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, kuri nav nozīmīgi, emitentiem – reizi pusgadā.

2.   Likviditātes stresa testa biežums visiem aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem ir vismaz reizi mēnesī.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenta stresa testēšanas programmu pieņem tā vadības struktūra, kas ir atbildīga par tās īstenošanu saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2023/1114.

2.   Stresa testēšanas programmā iekļauj novērtējumu par to, vai vadības struktūras locekļiem kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai veiktu visus turpmāk minētos uzdevumus:

3.   Stresa testēšanas programmu izstrādā tā, lai stresa testus varētu veikt saskaņā ar emitenta attiecīgo iekšējo rīcībpolitiku un procedūrām.

4.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka visi stresa testēšanas programmas elementi, tostarp tās novērtējums, tiek pienācīgi dokumentēti un attiecīgā gadījumā regulāri atjaunināti iekšējā rīcībpolitikā un procedūrās.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka stresa testēšanas programmas plānojums paredz efektīvu saziņu starp darbības jomām un vadības līmeņiem, lai palielinātu informētību, uzlabotu riska kultūru un rosinātu diskusijas par esošajiem un potenciālajiem riskiem, kā arī par iespējamām pārvaldības darbībām.

6.   Stresa testēšanas programmu izstrādā kā emitenta riska pārvaldības sistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Stresa testus izstrādā tā, lai atbalstītu dažādus darījumdarbības lēmumus un procesus, kā arī stratēģisko plānošanu. Stratēģiskajos lēmumos ņem vērā stresa testos konstatētos trūkumus, ierobežojumus un vājās vietas.

7.   Stresa testu rezultātus izmanto kā ievaddatus, nosakot emitenta vēlmi uzņemties risku un ierobežojumus, un tie kalpo kā plānošanas instruments, lai noteiktu jauno un esošo darījumdarbības stratēģiju efektivitāti un novērtētu iespējamo ietekmi uz pašu kapitālu un likviditāti.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka stresa testēšanas programmu atbalsta atbilstīga un pārredzama datu infrastruktūra.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka to datu infrastruktūra spēj aptvert emitentu stresa testēšanas programmas plašās datu vajadzības un ka tiem ir mehānismi, lai nodrošinātu nepārtrauktu un konsekventu spēju veikt stresa testus, kā plānots saskaņā ar programmu.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka datu infrastruktūra pieļauj gan elastību, gan pienācīgu kvalitātes un kontroles līmeni.

4.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nodrošina, ka to datu infrastruktūra ir samērīga ar to lielumu, sarežģītību, riska un darījumdarbības profilu un ļauj veikt stresa testus, kas aptver visus būtiskos riskus, kuriem iestāde ir pakļauta.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti atvēl pietiekamus cilvēkresursus, finanšu un materiālos resursus, lai garantētu savas datu infrastruktūras, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmu, efektīvu izstrādi un uzturēšanu.

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti identificē šādas risku kategorijas:

2.   Lai novērtētu 1. punktā minētos riskus, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti identificē specifisko risku scenārijus, izmantojot vēsturiskos scenārijus un/vai hipotētiskos scenārijus saistībā ar dažādām 1. punktā minētajām riska kategorijām.

3.   Specifisko risku scenāriji, kas minēti 2. punktā, ir skaidri definēti, un to iespējamā ietekme ir izmērāma.

4.   Identificējot specifiskos riskus, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti nosaka trīs gadu laikposmu riska notikumiem, kas saistīti ar maksātspējas stresa testu, un līdz vienam gadam notikumiem, kas saistīti ar likviditātes stresa testu, nosaka riskam pakļauto aktīvu un sniedz riska scenārija precīzu aprakstu.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti kvantificē vai tiem ir aptuvenas aplēses par identificēto stresa scenāriju nopietnību un ticamību, kā arī par iespējamiem zaudējumiem, kas izriet no minētajiem scenārijiem.