(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (5) izveido prudenciālo tiesisko regulējumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (iestādes), kas darbojas Savienībā. Minētais prudenciālās uzraudzības tiesiskais regulējums, kas tika pieņemts pēc finanšu krīzes, kura sākās 2007.–2008. gadā, un lielā mērā bija balstīts uz starptautiskajiem standartiem, par kuriem 2010. gadā vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS), ir pazīstams kā “Bāzele III” regulējums, un tas ir palīdzējis uzlabot to iestāžu noturību, kuras darbojas Savienībā, un padarīt tās labāk sagatavotas potenciālu grūtību – tostarp no iespējamām turpmākām krīzēm izrietošu grūtību – risināšanai.

(2)

Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 stāšanās spēkā tā ir vairākkārt grozīta, lai novērstu atlikušās nepilnības prudenciālajā tiesiskajā regulējumā un īstenotu dažus atlikušos globālās finanšu pakalpojumu reformas elementus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu iestāžu noturību. Minētās izmaiņas ietvēra pārejas kārtību, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2395 (6), lai mazinātu ietekmi, ko uz pašu kapitālu rada 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta (9. SFPS) “Finanšu instrumenti” ieviešana. Regulā (ES) Nr. 575/2013 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/630 (7) tika ieviesta prasība par zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem, proti, tā sauktais prudenciālais atbalsta mehānisms.

(3)

Turklāt Regulā (ES) Nr. 575/2013 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (8) tika ieviesti daži no “Bāzele III” regulējuma galīgajiem elementiem. Minētie elementi ietver cita starpā jauna sviras rādītāja un sviras rādītāja rezerves definīciju, kas abi neļauj iestādēm pārmērīgi palielināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, kā arī noteikumus par labvēlīgāku prudenciālo režīmu noteiktiem programmatūras aktīviem un labvēlīgāku režīmu noteiktiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar pensijām vai algām, pārskatītu atbalsta faktoru aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (MVU atbalsta faktors) un jaunu korekciju pašu kapitāla prasībās attiecībā uz kredītrisku riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu (infrastruktūras atbalsta faktors).

(4)

Smagajam ekonomikas satricinājumam, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ārkārtas ierobežošanas pasākumi, ir bijusi tālejoša ietekme uz ekonomiku. Uzņēmumi saskaras ar piegādes ķēžu traucējumiem, pagaidu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanos, savukārt mājsaimniecības ir skāris bezdarbs un ienākumu samazināšanās. Publiskās iestādes Savienības un dalībvalstu līmenī ir izlēmīgi rīkojušās, lai palīdzētu mājsaimniecībām un maksātspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt šo nopietno, bet pagaidu saimnieciskās darbības palēnināšanos, un tās izraisīto likviditātes trūkumu.

(5)

Iestādēm būs nozīmīga loma atveseļošanas veicināšanā. Tajā pašā laikā tās, visticamāk, ietekmēs ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (9), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10), un kompetentās iestādes ir nodrošinājušas iestādēm pagaidu kapitālu, likviditāti un darbības atvieglojumus, lai parūpētos par to, ka institūcijas var turpināt pildīt savu uzdevumu finansēt reālo ekonomiku, neraugoties uz sarežģītāku vidi. It īpaši Komisija, Eiropas Centrālā banka un EBI ir sniegušas skaidrību attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 575/2013 jau iestrādātās elastības piemērošanu, sniedzot interpretācijas un norādījumus par prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu saistībā ar Covid-19. Šādi norādījumi ietver Komisijas 2020. gada 28. aprīļa skaidrojošo paziņojumu “Par grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu nolūkā atvieglot ES banku aizdevumu izsniegšanu (atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām Covid-19 laikā)”. Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, BCBS ir arī nodrošinājusi zināmu elastību starptautisko standartu piemērošanā.

(6)

Ir svarīgi, lai iestādes izmantotu savu kapitālu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams; Savienības tiesiskais regulējums iestādēm to atvieglo, vienlaikus nodrošinot, ka iestādes rīkojas piesardzīgi. Papildus elastībai, kas jau paredzēta spēkā esošajos noteikumos, mērķtiecīgas izmaiņas Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 nodrošinātu, ka minētais prudenciālās uzraudzības tiesiskais regulējums netraucēti mijiedarbojas ar dažādajiem pasākumiem, ar kuriem tiek risināta Covid-19 pandēmija.

(7)

Covid-19 pandēmijas radītie ārkārtējie apstākļi un nepieredzētais problēmu apjoms liek nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka iestādes spēj efektīvi novirzīt līdzekļus uzņēmumiem un mājsaimniecībām un mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu.

(8)

Garantijas, ko saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir sniegušas valstu valdības vai citas publiskās struktūras, kuras tiek uzskatītas par vienlīdz kredītspējīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešajā daļā izklāstīto standartizēto pieeju kredītriskam, attiecībā uz to riska mazināšanas ietekmi ir salīdzināmas ar garantijām, ko sniedz oficiālas eksporta kredīta aģentūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.c pantā. Tāpēc ir pamatoti minimālā seguma prasības attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kas gūst labumu no valstu valdību vai citu publisku struktūru piešķirtām garantijām, saskaņot ar tām prasībām, kas attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kuri gūst labumu no oficiālu eksporta kredīta aģentūru piešķirtām garantijām.

(9)

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju gūtie pierādījumi liecina, ka iespēja uz laiku izslēgt konkrētus centrālo banku riska darījumus no iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina, kā noteikts 429.a pantā Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, varētu būt īpaši būtiska krīzes situācijas laikā. Tomēr rīcības brīvība izslēgt šādus riska darījumus kļūs piemērojama tikai 2021. gada 28. jūnijā. Tāpēc pirms minētā datuma kompetentās iestādes nevarētu izmantot minēto instrumentu, lai risinātu centrālo banku riska darījumu pieaugumus, kuri varētu rasties to monetārās politikas pasākumu rezultātā, kas tiek piemēroti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas. Turklāt minētā instrumenta efektivitāti, šķiet, kavē tas, ka ar šādiem pagaidu izņēmumiem saistītā kompensēšanas mehānisma ietekmē ir samazinājusies elastība, un tas ierobežotu iestāžu spēju krīzes situācijā palielināt centrālo banku riska darījumus. Tas galu galā varētu likt iestādei samazināt tās aizdevumu apjomu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tādējādi, lai izvairītos no nevēlamām sekām saistībā ar kompensācijas mehānismu un nodrošinātu minētās izslēgšanas efektivitāti iespējamu nākotnes satricinājumu un krīžu gadījumā, kompensācijas mehānisms būtu jāgroza. Turklāt, lai nodrošinātu, ka minētā rīcības brīvība var tik izmantota pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā, iespējai uz laiku izslēgt konkrētus centrālo banku riska darījumus būtu jābūt pieejamai jau pirms 2021. gada 28. jūnijā kļūs piemērojama Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītā sviras rādītāja prasība. Kamēr ar Regulu (ES) 2019/876 ieviestie grozītie noteikumi par sviras rādītāja aprēķināšanu vēl nav piemēroti, 429.a pants būtu jāturpina piemērot ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/62 (11) ieviestajā formulējumā.

(10)

2017. gadā BCBS pārskatīja to regulāro pirkšanas un pārdošanas darījumu sviras rādītāja riska darījuma vērtības aprēķinu, par kuriem tiek gaidīts norēķins, lai nodrošinātu, ka režīms pareizi atspoguļo minētajiem darījumiem piemītošo sviras efektu un ka iespējamās grāmatvedības uzskaites atšķirības neietekmē aprēķinus starp iestādēm, kas ir salīdzināmās pozīcijās. Savienībā pārskatīšana tika ieviesta ar Regulu (ES) 2019/876. Tomēr minētais labvēlīgākais režīms kļūs piemērojams tikai 2021. gada 28. jūnijā. Tādēļ, ņemot vērā to, ka ar pārskatīto aprēķinu reālais darījuma sviras efekts tiktu atspoguļots pienācīgāk un tajā pašā laikā tiktu palielināta iestādes spēja izsniegt aizdevumus un absorbēt zaudējumus Covid-19 pandēmijas laikā, iestādēm jau vajadzētu būt iespējai uz laiku piemērot pārskatīto aprēķinu, pirms ar Regulu (ES) 2019/876 ieviestais noteikums kļūst piemērojams visām iestādēm Savienībā.

(11)

Daudzām iestādēm, kas darbojas Savienībā, kopš 2018. gada 1. janvāra piemēro 9. SFPS. Atbilstoši BCBS pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem ar Regulu (ES) 2017/2395 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviesta pārejas kārtība, lai mazinātu iespējamu nozīmīgu negatīvu ietekmi uz iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite saskaņā ar 9. SFPS.

(12)

9. SFPS piemērošana Covid-19 pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes laikā varētu izraisīt to, ka pēkšņi nozīmīgi pieaug paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, jo daudziem riska darījumiem visā to darbības laikā varētu būt jāaprēķina paredzamie zaudējumi. BCBS, EBI un EVTI precizēja – no institūcijām tiek sagaidīts, ka tās nevis mehāniski piemēros to pašreizējo paredzamo kredītzaudējumu pieeju ārkārtējās situācijās, kāda ir Covid-19 pandēmija, bet gan izmantos 9. SFPS piemītošo elastīgumu, piemēram, lai pienācīgi ņemtu vērā ilgtermiņa ekonomikas tendences. BCBS2020. gada 3. aprīlī piekrita atļaut lielāku elastību, īstenojot pārejas kārtību, kas pakāpeniski ievieš 9. SFPS ietekmi. Lai ierobežotu regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla iespējamo svārstīgumu, kas varētu rasties, ja Covid-19 pandēmijas rezultātā ievērojami pieaugtu uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, pārejas kārtība ir jāietver arī Savienības tiesību aktos.

(13)

Lai mazinātu iespējamo ietekmi, kādu pēkšņs paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugums varētu atstāt uz iestāžu spēju izsniegt klientiem aizdevumus laikā, kad tas ir visvairāk nepieciešams, pārejas kārtība būtu jāpagarina par diviem gadiem un iestādēm būtu jāļauj pilnībā pieskaitīt atpakaļ to pirmā līmeņa pamata kapitālam jebkādu jaunu paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugumu, ko tās atzīst 2020. un 2021. gadā attiecībā uz to finanšu aktīviem, kuriem nav samazināta kredītvērtība. Minētās izmaiņas palīdzētu atvieglot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iestāžu uzkrājumu vajadzību iespējamo pieaugumu saskaņā ar 9. SFPS, vienlaikus saglabājot pārejas kārtību attiecībā uz paredzamo kredītzaudējumu summām, kas bija noteiktas pirms Covid-19 pandēmijas.

(14)

Iestādēm, kas iepriekš ir izlēmušas izmantot vai neizmantot pārejas kārtību, būtu jāvar jebkurā brīdī jaunajā pārejas periodā atcelt šo lēmumu, pirms tam saņemot to kompetentās iestādes atļauju. Kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šāda lēmumu atcelšana nav pamatota ar regulējuma arbitrāžas apsvērumiem. Pēc tam un ja saņemta uzraudzības iestādes atļauja, iestādēm vajadzētu būt iespējai izlemt beigt izmantot pārejas kārtību.

(15)

Covid-19 pandēmijas ārkārtējā ietekme ir vērojama arī saistībā ar krasu svārstīguma līmeni finanšu tirgos, kas kopā ar nenoteiktību rada lielāku ienesīgumu no valsts parāda, un tas savukārt rada nerealizētus zaudējumus iestāžu valsts parāda turējumos. Lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu centrālās valdības parāda tirgu svārstīguma ievērojamo negatīvo ietekmi uz iestāžu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un tādējādi uz iestāžu spēju izsniegt aizdevumus klientiem, būtu jāatjauno pagaidu prudenciālais filtrs, kas neitralizētu minēto ietekmi, lai mazinātu novērotās pārmērīga svārstīguma sekas.

(16)

Iestādēm tiek prasīts katru dienu veikt savu iekšējo modeļu atpakaļejošu pārbaudi, lai novērtētu, vai minētie modeļi rada pietiekamas kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa zaudējumu absorbēšanai. Ja kļūdas atpakaļejošas pārbaudes prasībā, kas zināmas arī kā pārsniegumi, pārsniedz konkrētu skaitu gadā, pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, ko aprēķina, izmantojot iekšējos modeļus, tiktu piemērots papildu kvantitatīvais multiplikators. Atpakaļejošas pārbaudes prasība ir ļoti procikliska krasa svārstīguma periodā, kāds ir arī Covid-19 pandēmijas izraisītais periods. Krīzes rezultātā ir ievērojami palielinājies kvantitatīvais tirgus riska multiplikators, ko piemēro iekšējiem modeļiem. Lai gan Bāzeles III regulējums attiecībā uz tirgus risku ļauj kompetentajām iestādēm izlīdzināt šādus ārkārtējus notikumus tirgus riska iekšējos modeļos, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 šāda uzraudzības rīcības brīvība nav pilnībā pieejama. Tādēļ, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas laikā novēroto tirgus krasa svārstīguma negatīvo ietekmi, būtu jāievieš papildu elastība kompetentajām iestādēm nolūkā izslēgt pārsniegumus, kas radās laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim un kas nav iekšējo modeļu trūkumu rezultāts. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no Covid-19 pandēmijas, Komisijai būtu jāizvērtē, vai šāda elastība būtu jādara pieejama arī turpmākos tirgus krasa svārstīguma gadījumos.

(17)

2020. gada martā Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa pārskatīja Bāzeles sistēmas III galīgo elementu īstenošanas grafiku. Lai gan lielākā daļa galīgo elementu vēl ir jāīsteno Savienības tiesību aktos, sviras rādītāja rezervju prasība globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm jau ir īstenota ar grozījumiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2019/876. Tādēļ un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un darbojas arī ārpus Savienības, sviras rādītāja rezerves prasības piemērošanas diena, kas noteikta minētajā Regulā, būtu jāatliek par vienu gadu līdz 2023. gada 1. janvārim. Atliekot sviras rādītāja rezervju prasības piemērošanu, atlikšanas periodā nebūtu nekādu seku, kas izriet no minētās prasības neizpildes, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 141.c pantā, un attiecībā uz peļņas sadali nebūtu nekādu saistītu ierobežojumu, kā noteikts minētās direktīvas 141.b pantā.

(18)

Attiecībā uz aizdevumiem, kurus kredītiestādes piešķir pensionāriem vai darbiniekiem ar pastāvīgu līgumu pret aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījumu pārskaitīšanu minētajai kredītiestādei, Regulas (ES) Nr. 575/2013 123. pants tika grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, lai šādiem aizdevumiem varētu piemērot labvēlīgāku režīmu. Šāda režīma piemērošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju stimulētu iestādes palielināt aizdevumu izsniegšanu darba ņēmējiem un pensionāriem. Tādēļ ir jānosaka agrāka minētā noteikuma piemērošanas diena, lai iestādes to varētu izmantot jau Covid-19 pandēmijas laikā.

(19)

Tā kā MVU atbalsta faktors un infrastruktūras atbalsta faktors ļauj piemērot labvēlīgāku režīmu konkrētiem riska darījumiem ar MVU un infrastruktūru, to piemērošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju stimulētu iestādes palielināt tik ļoti nepieciešamo aizdevumu apjomu. Tādēļ ir nepieciešams noteikt agrāku abu atbalsta faktoru piemērošanas dienu, lai iestādes tos varētu izmantot jau Covid-19 pandēmijas laikā.

(20)

Prudenciālās uzraudzības režīms attiecībā uz noteiktiem programmatūras aktīviem tika grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, lai turpinātu atbalstīt pāreju uz digitalizētāku banku nozari. Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas novēršanai ieviesto publisko pasākumu rezultātā digitālie pakalpojumi tiek ieviesti paātrināti, būtu jānosaka agrāka diena, no kuras piemēro minētās izmaiņas.

(21)

Publiskā finansēšana ar tādu valsts obligāciju emitēšanu, kas ir denominētas citas dalībvalsts nacionālajā valūtā, var būt nepieciešama, lai atbalstītu pasākumus Covid-19 pandēmijas seku novēršanai. Lai izvairītos no nevajadzīgiem ierobežojumiem iestādēm, kas investē šādās obligācijās, ir lietderīgi no jauna ieviest pārejas kārtību attiecībā uz tiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas ir denominēti citas dalībvalsts nacionālajā valūtā, attiecībā uz šādiem riska darījumiem piemēroto kredītriska regulējumu un pagarināt pārejas kārtību attiecībā uz šādiem riska darījumiem piemēroto režīmu saskaņā ar lielo riska darījumu limitiem.

(22)

Ārkārtas apstākļos, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, no ieinteresētajām personām tiek sagaidīts, ka tās sniegs savu ieguldījumu atveseļošanas centienos. EBI, Eiropas Centrālā banka un citas kompetentās iestādes ir nākušas klajā ar ieteikumiem iestādēm Covid-19 pandēmijas laikā apturēt dividenžu maksājumus un savu akciju atpirkšanu. Lai nodrošinātu šādu ieteikumu konsekventu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu pilnībā jāizmanto savas uzraudzības pilnvaras, tostarp pilnvaras noteikt iestādēm saistošus ierobežojumus attiecībā uz sadali vai attiecīgā gadījumā ierobežojumus attiecībā uz mainīgo atalgojumu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, Komisijai būtu jāizvērtē, vai būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm papildu saistošas pilnvaras noteikt ierobežojumus attiecībā uz sadali ārkārtas apstākļos.

(23)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, maksimāli palielināt iestāžu spēju izsniegt aizdevumus un segt ar Covid-19 pandēmiju saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot šādu institūciju ilgstošu noturību, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet tā mēroga un ietekmes dēļ to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Lai ārkārtas atbalsta pasākumi, kas pieņemti, lai atvieglotu Covid-19 pandēmijas ietekmi, būtu pilnībā efektīvi nolūkā saglabāt lielāku noturību banku nozarē un sniegt stimulu iestādēm turpināt aizdevumu izsniegšanu, ir nepieciešams, lai šo pasākumu atvieglojošā ietekme tiktu nekavējoties atspoguļota tajā, kā tiek noteiktas regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla prasības. Ņemot vērā to, ka minētie pielāgojumi prudenciālajā tiesiskajā regulējumā ir steidzami, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(25)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Covid-19 pandēmijas izraisītie ārkārtas apstākļi, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(26)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 47.c panta 4. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

2)

regulas 114. panta 6. punktu svītro;

3)

regulas 150. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 429.a pantu, kas grozīts ar Regulu (ES) 2019/876, groza šādi:

5)

regulas 467. pantu svītro;

6)

regulas 468. pantu aizstāj ar šādu:

“468. Pants

Pagaidu režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības un atspoguļoti pārējos apvienotajos ienākumos, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju

1.   Atkāpjoties no 35. panta, periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (pagaidu režīma periods) iestādes var no savu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķiniem izslēgt summu A, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

kur:

a	=	kopš 2019. gada 31. decembra uzkrātās nerealizētās peļņas un zaudējumu summa, kura uzskaitīta bilances postenī “patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas, izmantojot citus ienākumus, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības un atspoguļoti pārējos apvienotajos ienākumos, un kas atbilst riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikuma (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”) A papildinājumā; un
f	=	piemērojamais koeficients katrā pagaidu režīma pārskata gadā saskaņā ar 2. punktu.

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā minēto summu A, iestādes piemēro šādus koeficientus f:

a)	1 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

b)	0,7 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;

c)	0,4 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

3.   Ja iestāde izlemj piemērot 1. punktā norādīto pagaidu režīmu, tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu vismaz 45 dienas pirms nosūtīšanas datuma tās informācijas paziņošanai, kas balstīta uz minēto režīmu. Ja saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestāde var pagaidu režīma periodā vienreiz atcelt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko informāciju par to, vai tās piemēro minēto režīmu.

4.   Ja iestāde izslēdz nerealizēto zaudējumu summu no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas tiek aprēķinātas, izmantojot jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem:

a)	atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;

b)	specifisko kredītriska korekciju summa.

Pārrēķinot attiecīgo prasību, iestāde neņem vērā ietekmi, ko uz minētajiem posteņiem atstāj paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, kas saistīti ar riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā.

5.   Šā panta 2. punktā minētajos periodos papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šā panta 1. punktā noteikto pagaidu režīmu, atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, kopējo kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu minēto režīmu.”;

7)

regulas 473.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi: i) pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “1.   Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. un 6.a punktā noteikto pārejas periodu beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:”; ii) otro daļu aizstāj ar šādu: “Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu: a) riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, summu (ABSA) aprēķina saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu; A4,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu; = 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2020. gada 1. janvārī; = 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk; f1 = 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; f2 = 6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; t1 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,SA nodokļu atskaitījums; t2 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,SA nodokļu atskaitījums; t 3 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums; b) riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summu (ABIRB) aprēķina saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu; A4,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu; = 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu, 2020. gada 1. janvārī. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; = 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk –, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; f1 = 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; f2 = 6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; t1 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,IRB nodokļu atskaitījums; t2 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,IRB nodokļu atskaitījums; t 3 = pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums.”;

h)

panta 9. punktu groza šādi: i) pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām: “9.   Iestāde nolemj, vai piemērot šajā pantā izklāstīto kārtību pārejas periodā, un līdz 2018. gada 1. februārim informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā atcelt savu lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu. Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. “Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A4,SA, A4,IRB, , , t2 un t3 nosaka kā vienādus ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā atcelt savu lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.”; ii) pievieno šādas daļas: “Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 2. punktu, un tādā gadījumā tā nekavējoties informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A2,SA, A2,IRB un t1 nosaka kā vienādus ar nulli. Pārejas periodā iestāde var atcelt savu lēmumu, ja tā ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo pantu.”;

8)

regulas 495. panta 2. punktu svītro;

9)

iekļauj šādus pantus:

10)

iekļauj šādu pantu:

1)

iekļauj šādu punktu:

2)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

3)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu: