EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.6.2023
COM(2023) 294 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI PAR PĀRSKATĪTO MAZĀKĀ MAKSĀJUMA NOTEIKUMU ANTIDEMPINGA UN ANTISUBSIDĒŠANAS IZMEKLĒŠANĀS EIROPAS SAVIENĪBĀ
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2016. gada 8. jūnija REGULAS (ES) 2016/1036 7. panta 2.a punkta, 8. panta 1. punkta un 9. panta 4. punkta un EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2016. gada 8. jūnija REGULAS (ES) 2016/1037 12. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas, 13. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas un 15. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas piemērošanas pārskats un izvērtējums
Pārskats un izvērtējums par mazākā maksājuma noteikuma piemērošanu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās
1.Ievads
2018. gada 8. jūnijā stājās spēkā jauni antidempinga un antisubsidēšanas noteikumi, lai modernizētu un stiprinātu ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Viena no galvenajām izmaiņām tajos attiecas uz to, kā ES piemēro mazākā maksājuma noteikumu. Antidempinga pamatregulas jaunais 23. panta 4. punkts un Antisubsidēšanas pamatregulas 32.a panta 2. punkts paredz Komisijai pienākumu līdz 2023. gada 9. jūnijam iesniegt pārskatu un izvērtējumu par to, kā piemēro jauno mazākā maksājuma noteikumu, un, ja nepieciešams, pievienot tam tiesību akta priekšlikumu. Šis pārskats attiecas uz lietām, kas ierosinātas no 2018. gada 9. jūnija un pabeigtas līdz 2023. gada marta beigām. Tajā ir izklāstīts, kā ir piemēroti jaunie noteikumi un kāda ir to ietekme uz pasākumu līmeni, ja tāda ir.
Konteksts
Saskaņā ar PTO noteikumiem antidempinga vai antisubsidēšanas maksājuma līmenis nevar būt augstāks par dempinga vai subsidēšanas apjomu, taču maksājumam ir vēlams būt mazākam, ja ar šo līmeni pietiktu, lai novērstu kaitējumu iekšzemes nozarei. Šo likmi aprēķina, salīdzinot importa cenas ar ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām un saprātīgu peļņas procentu (“cenu samazinājuma starpība”).
Līdz 2018. gada jūnijam antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās ES vienmēr piemēroja mazākā maksājuma noteikumu. Tomēr, lai stiprinātu tirdzniecības aizsardzības instrumentus, likumdevēji uzskatīja, ka dažu veidu kropļojumi nodara īpaši lielu kaitējumu un ka tādējādi mazākā maksājuma noteikuma disciplīnām atbilstošs maksājums vairs nevar aptvert visu radīto kaitējuma apmēru. Tas attiecas gan uz subsidēšanas praksi, gan uz noteiktiem pasākumu veidiem, kas izraisa jebkādu izejvielu (gan apstrādātu, gan neapstrādātu izejvielu, tostarp enerģijas) cenu kropļojumus, kuru rezultātā uzņēmumiem attiecīgās valsts tirgū tiek radītas nepamatotas priekšrocības.
Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem antisubsidēšanas izmeklēšanu jomā vairs nav iespējams piemērot mazākā maksājuma noteikumu. Kompensācijas maksājuma summu nosaka ieviesto kompensējamo subsīdiju līmenī. Mazākā maksājuma noteikumu piemēro tikai tad, ja var skaidri secināt, ka Savienības interesēs nav noteikt pasākumus, pamatojoties uz subsīdijas summu. Tas nozīmē, ka antisubsidēšanas pasākumi pēc noklusējuma pilnībā kompensēs eksportētāju saņemtās subsīdijas, tādējādi ļaujot ES ar stingrākām metodēm novērst subsidētā importa kropļojošo un kaitīgo ietekmi.
Izmaiņas mazākā maksājuma noteikuma piemērošanā ir skārušas arī antidempinga izmeklēšanas. Lai gan šādos gadījumos joprojām piemēro mazākā maksājuma noteikumu, dažos konkrētos gadījumos (t. i., ja pastāv nozīmīgi kropļojumi izejvielu tirgū) Komisija var noteikt pasākumus atbilstīgi pilnas dempinga starpības līmenim, nevis potenciāli zemākas cenu samazinājuma starpības līmenim, jo to uzskata par nepieciešamu pasākumu, lai novērstu papildu kaitējumu, ko nozarei nodara kropļojumi izejvielu tirgū. Attiecīgie kumulatīvie nosacījumi ir šādi:
ojāpastāv nozīmīgiem kropļojumiem izejvielu tirgū. Tie ir šādi: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve, ja izejvielas cena ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos. Šo sarakstu var grozīt, ja ESAO “Rūpniecisko izejvielu eksporta ierobežojumu inventarizācijā” vai citā ESAO datubāzē, ar kuru aizstāj šo sarakstu, tiek norādīti citi pasākumu veidi,
ominētajiem kropļojumiem ir jāattiecas uz vismaz vienu izejvielu, kas atsevišķi veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām eksportētājvalstī,
oizkropļotajai izejvielas cenai jābūt ievērojami zemākai par cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos,
oKomisijai ir jāpārliecinās, vai augstāka līmeņa pasākumi atbilst Savienības interesēm, proti, jāpārbauda visa attiecīgā informācija, piemēram, neizmantotās jaudas eksportētājvalstī, konkurence izejvielu jomā un ietekme uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm.
2.Mazākā maksājuma noteikums antidempinga izmeklēšanās — Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.a punkts
2.1.Procedūra
Lai Komisija varētu pārbaudīt, kā mazākā maksājuma noteikums būtu piemērojams, tās rīcībā ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem par nozīmīgiem kropļojumiem izejvielu tirgū, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem. Veicot izmeklēšanu, kropļojumus pārbauda tikai pēc tam, kad Komisija ir konstatējusi, ka dempinga starpības ir augstākas par cenu samazinājuma starpību. Saskaņā ar vispārējiem PTO un ES noteikumiem piemērotais maksājuma līmenis nevar būt augstāks par konstatēto dempinga starpību, un tāpēc šādos apstākļos būtu apšaubāma gan kropļojumu esības, gan juridisko nosacījumu analīze.
2.2.Izmeklēšanas
Komisija noteica galīgos antidempinga maksājumus 34 lietās, kas tika sāktas šajā pārskatā. Lietu saraksts ir sniegts 1. pielikumā.
No 34 izmeklēšanām 13 gadījumos tika izvirzīts jautājums par nozīmīgiem kropļojumiem izejvielu tirgū.
2.2.1.Dempinga starpības zemākas par cenu samazinājuma starpību — netika pārbaudīti nozīmīgi kropļojumi
Četrās izmeklēšanās (alumīnija štancējumi no Ķīnas (2021), karsti velmēti plakani dzelzs/tērauda velmējumi no Turcijas (2021), plakani nerūsējošā tērauda aukstie velmējumi no Indonēzijas (2021) un grafīta elektrodi no Ķīnas (2022)) konstatētās dempinga starpības bija zemākas par cenu samazinājuma starpību. Tāpēc Komisija nepārbaudīja kropļojumus izejvielu tirgū, jo pasākumus varēja noteikt tikai dempinga starpību līmenī.
2.2.2.Cenu samazinājuma starpība zemāka par dempinga starpību — tika pārbaudīti nozīmīgi kropļojumi
Pārējās deviņās lietās dažiem uzņēmumiem dempinga starpība pārsniedza cenu samazinājuma starpību. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai ir izpildīti Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījumi.
Trīs lietās no šīm deviņām (kalcija silīcijs (2022), plakani alumīnija velmējumi (2021) un pārveidotā alumīnija folija (2021) — viss no Ķīnas) katra izejviela atsevišķi veidoja vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Tomēr attiecībā uz kalcija silīciju Komisija neatrada pierādījumus apgalvojumiem, ka elektroenerģijas cenu Ķīnas Tautas Republikas ziemeļu provincēs kropļo dubulto cenu shēma, un turklāt šajā reģionā nav atrodams neviens ražotājs eksportētājs, kas sadarbotos ar Komisiju. Viens ražotājs arī iesniedza pierādījumus, ka elektroenerģijas cenas tā reģionā ir daudz augstākas, nekā norādīts sūdzībā. Attiecībā uz abām lietām par alumīnija izstrādājumiem — alumīnija lietņu cenas vietējā tirgū, par kurām tika apgalvots, ka tās ir izkropļotas, nebija ievērojami zemākas par cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos. Pārveidotās alumīnija folijas cenas svārstījās gan zem, gan virs starptautiskajām etaloncenām. Rezultātā visās trijās izmeklēšanās nebija izpildīti Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.a punktā minētie nosacījumi, un tika noteikti pasākumi cenu samazinājuma starpības līmenī.
Saistībā ar plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem no Indijas (2021) kropļojumi atklājās attiecībā uz hromu, kas veido vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām. Indijas ražotāja eksportētāja Chromeni cenu samazinājuma starpība bija zemāka par dempinga starpību. Tomēr Chromeni realitātē neizmantoja kropļojumiem pakļauto izejvielu, tāpēc nebija jāveic papildu analīze par Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta piemērošanu.
Divās turpmākajās izmeklēšanās (konkrētas karsti velmētas nerūsējošā tērauda loksnes un ruļļi no Indonēzijas un Ķīnas (2020)) tika konstatēti šādi kropļojumi izejvielu tirgū. Indonēzijā kropļojumus konstatēja niķeļa rūdas jomā, kas veido vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām. Šādi kropļojumi bija eksporta aizliegums, eksporta nodoklis, licencēšanas prasību un de facto eksporta kvota. Cena par niķeļa rūdu bija ievērojami zemāka (par vairāk nekā 30 %) nekā cena reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū (Filipīnās). Ķīnā tika konstatēti nozīmīgi kropļojumi, tostarp eksporta nodoklis vai licencēšanas prasība dažām izejvielām (nerūsējošā tērauda lūžņiem, ferosilīcijam, niķeļa čugunam, ferohromam, vanādijam un feroniķelim). Tika konstatēts, ka vismaz viena no tām veido vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām ražojumam, kam veica izmeklēšanu. Šo galveno izejvielu cenas bija ievērojami zemākas par cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos, tāpēc bija spēkā nosacījumi saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Tomēr Savienības interešu pārbaudē saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.b punktu tika konstatēts, ka dempinga starpības līmenī pasākumi nesamērīgi ietekmētu importu no ĶTR un Indonēzijas, ņemot vērā paredzamo spēcīgo negatīvo ietekmi uz piegādes ķēdēm un uz kāda nozīmīga lietotāja finansiālo dzīvotspēju, kas veido 30–40 % no ES patēriņa. Attiecībā uz ietekmi uz piegādes ķēdēm Komisija norādīja, ka citi Savienības ražotāji, kas izgatavo attiecīgo ražojumu, tikpat kā nemaz nebija veikuši piegādes minētajam lietotājam, lai gan to rīcībā bija vērā ņemama neizmantota jauda. Turklāt bija nelieli potenciālie importa apjomi no citām eksportētājvalstīm. Tādējādi skartajam lietotājam jau tagad vajadzētu pārkārtot vērtību ķēdes, lai novērstu tādu pasākumu ietekmi, kuru pamatā ir zemāka cenu samazinājuma starpības, ņemot vērā šo pasākumu iespējamo ietekmi uz rentabilitāti. Komisija konstatēja, ka minētā lietotāja spēja novirzīt lielo izmaksu pieauguma segšanu uz klientiem bija apšaubāma, jo lietotāja galvenie konkurenti pakārtotajā tirgū bija tie paši Savienībā esošie KVNT ražotāji. Tā rezultātā Savienības interesēs nebija piemērot augstāku maksājuma likmi, tāpēc piemērojamos pasākumus noteica ar zemāku likmi, lai novērstu ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.
Pārējās trīs lietās tika veikta mazākā maksājuma noteikuma modulācija attiecībā uz dažiem vai visiem eksportētājiem.
Pirmā ES antidempinga lieta, kurā modulēja mazākā maksājuma noteikumu, bija par urīnvielu un amonija nitrātu (UAN) no Krievijas (2019). Tika konstatēti kropļojumi attiecībā uz dabasgāzi — galveno UAN izejvielu —, proti, eksporta nodoklis, licencēšanas prasības un dubulto cenu shēma. Dabasgāzes cenas bija ievērojami zemākas par Vaidhausas cenu (eksportētās Krievijas gāzes cenu uz Vācijas/Čehijas robežas). Visiem eksportētājiem, kas sadarbojās ar Komisiju, dempinga starpības bija augstākas par cenu samazinājuma starpību. Veicot Savienības interešu pārbaudi, Komisija secināja, ka pasākumiem augstākā dempinga līmenī nebūs negatīvas ietekmes uz ES piegādes ķēdi un ka jebkāda ietekme būs niecīga un nebūs nesamērīga. Tādēļ Komisija konstatēja, ka mēslošanas līdzekļi tajā laikā veidoja kopumā 1 % no lauksaimniecības izmaksām. Specializētajām saimniecībām, kas vairāk izmanto UAN, tas varētu veidot pat 10 % no ražošanas izmaksām, un maksājumu palielinājums pat visaugstākajā ierosinātajā līmenī ietekmētu izmaksas aptuveni par 3 %. Ņemot vērā to, ka Savienības ražotāji, salīdzinājumā ar Krievijas ražotājiem eksportētājiem, cieta ne tikai no dempinga nodarītā kaitējuma, bet arī no papildu tirdzniecības kropļojumiem, Komisija secināja, ka maksājums, kas ir zemāks par dempinga starpību, nebūtu pietiekams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Rezultātā pasākumi, kuru pamatā ir dempinga starpības, svārstījās no 20 % līdz 31,9 % salīdzinājumā ar cenu samazinājuma starpību no 13,7 % līdz 16,3 %, ko varētu piemērot, ja nebūtu kropļojumu izejvielu tirgū.
Divās citās izmeklēšanās (elektrolītiski ar hromu pārklāts tērauds (ECCS) no Ķīnas (2022) un taukskābes no Indonēzijas (2023)) mazākā maksājuma noteikuma modulācija tika veikta vienam eksportētājam, kas sadarbojās, un visiem pārējiem katrā no lietām.
Veicot Ķīnā izmeklēšanu par ECCS, Komisija pārbaudīja nozīmīgu kropļojumu esību tikai attiecībā uz vienu uzņēmumu (Handan Jintai), ņemot vērā, ka tā dempinga starpība bija augstāka par cenu samazinājuma starpību. Izmeklēšanā atklājās nozīmīgi kropļojumi PVN atmaksas veidā par karsti velmētiem ruļļiem un tas, ka šīs izejvielas cenas, kas novērotas neizkropļotā reprezentatīvā tirgū, bija par 30–50 % augstākas nekā Handan Jintai maksātās cenas. Ķīnā bija vērā ņemama neizmantota jauda, kas būtu varējusi palielināt globālo piedāvājumu, izraisīt cenu nospiešanu un, ja pasākums nebūtu noteikts dempinga līmenī, mīkstināt tā efektivitāti. Turklāt lietotājiem būtu pieejams EECS no Savienības ražošanas nozares vai citām trešām valstīm, pat ja augstāka maksājuma dēļ samazinātos imports no Ķīnas. Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt šim uzņēmumam augstākus maksājumus (53,9 %, nevis 23,9 %). Ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, valsts mēroga maksājumu noteica, pamatojoties uz augstāko dempinga starpību, kas konstatēta Handan Jintai. Savienības interešu apsvērumu dēļ saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 21. pantu Komisija nolēma, ka vajadzētu noteikt pasākumus, kas atbilst fiksētam maksājumam par tonnu.
Veicot izmeklēšanu par taukskābēm, eksportētājam P.T. Musim Mas, kas sadarbojās, dempinga starpība bija augstāka par cenu samazinājuma starpību. Šā uzņēmuma izmeklēšanā tika konstatēti nozīmīgi kropļojumi eksporta nodokļa veidā, ko piemēro neapstrādātai palmu eļļai un neapstrādātai palmu kodolu eļļai. Šīs izejvielas veidoja attiecīgi vairāk nekā 40 % un 50 % no ražošanas izmaksām, bet cenas bija ievērojami zemākas par starptautiskajā tirgū dominējošajām cenām. Veicot Savienības interešu pārbaudi saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 7. panta 2.b punktu, Komisija konstatēja, ka Indonēzijā bija vērā ņemama neizmantota jauda, kas būtu varējusi palielināt globālo piedāvājumu, samazināt cenas un, ja pasākums nebūtu noteikts dempinga līmenī, mīkstināt tā efektivitāti. Komisija arī secināja, ka Savienības ražotāji vai citas trešās valstis varētu apgādāt lietotājus pat tad, ja samazinātos imports no Indonēzijas. Tāpēc uzņēmumam P.T. Musim Mas bija lietderīgi noteikt pasākumus augstākā līmenī (46,4 %, nevis 30,5 %).
2.3.Izvērtēšana
Saskaņā ar pārskatītajiem un pastiprinātajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) tiesību aktiem ES uzskata, ka ir jānovērš vērā ņemamie kropļojumi izejvielu tirgū eksportētājvalstīs, kas dažiem ražotājiem eksportētājiem sniedz būtiskas nepamatotas priekšrocības attiecībā uz galveno izejvielu izmaksām. Šī prakse pastiprina kaitējumu, ko ES rūpniecībai nodara imports par dempinga cenām. Izmaiņas, kas ieviestas ar modernizācijas paketi, garantē, ka pārskatītās mazākā maksājuma noteikuma disciplīnas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret šādu kaitīgu kropļojošu praksi eksporta valstī. Antidempinga instrumentam ir svarīgi būt ar atbilstīgu iedarbību, lai varētu novērst papildu kaitējumu, ko izraisa dažiem eksportētājiem piešķirtas nepamatotas un mākslīgi radītas priekšrocības, kuras kropļo līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Jauno noteikumu īstenošana ir apliecinājusi, ka tie ir praktiski un realizējami un ka tiem ir ietekme tad, ja tiek izpildīti nosacījumi. Noteikumus izstrādāja arī tā, lai nodrošinātu, ka mazākā maksājuma noteikuma — ES antidempinga noteikumu stūrakmens — piemērošanu var atcelt tikai ļoti īpašos gadījumos, ja tas ir pamatoti.
Attiecīgo lietu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus.
·Noteikumi ir pietiekami sīki un niansēti izstrādāti, lai aptvertu daudzos un dažādos scenārijus, kas varētu rasties šajā kontekstā.
·Pārskatāmajās izmeklēšanās nav gūts apstiprinājums tam, ka varētu vairs nepietikt ar 17 % slieksni (t. i., katrai izejvielai jāveido vairāk nekā 17 % no ražošanas izmaksām). Tiesa, ar šā sliekšņa palīdzību nozare varēja piemērot noteikumus sūdzības posmā 38 % gadījumu no visām antidempinga lietām, kas tika sāktas pārskata periodā. Turklāt visās izmeklēšanās tika gūts apliecinājums, ka sūdzībā izteiktie apgalvojumi par sliekšņa sasniegšanu ir pareizi.
·Lai gan analīze ir mērķtiecīga, tās darbības joma ir pietiekami plaša un tajā ir aplūkoti visi kropļojumi izejvielu tirgū, kuriem ir konkrēta ietekme uz ražošanas izmaksām, tādējādi ļaujot Komisijai rīkoties, ja tas ir pamatoti. Vienlaikus netiek sodīti uzņēmumi, kuri negūst nekādu labumu no kropļojumiem izejvielu tirgū, piemēram, gadījumā, ja eksportējošie uzņēmumi neizmanto attiecīgo izejvielu.
·Savienības interešu pārbaude saskaņā ar 7. panta 2.b punktu ir būtisks papildu aizsardzības līdzeklis, lai nodrošinātu, ka stingrāki pasākumi netiks noteikti, ja tie varētu negatīvi ietekmēt, piemēram, lietotājus vai vērtību ķēdi. Pārbaudot divas lietas, kur Savienības interešu apsvērumu dēļ pasākumi netika noteikti augstākā dempinga līmenī (konkrētas karsti velmētas nerūsējošā tērauda loksnes un ruļļi no Indonēzijas un Ķīnas), tika konstatēts, ka zemāka līmeņa pasākumi būtiski ietekmēja importa apjomu, lai gan vienlaikus tie ļāva liela mēroga lietotājam — nozīmīgam darba devējam Savienībā — turpināt importu, tomēr neietekmējot to ar augstāka līmeņa nodokļiem.
·Noteikumi ir nediskriminējoši, par ko liecina fakts, ka mazākā maksājuma noteikuma modulāciju piemēroja lietās, kas attiecas uz Krieviju, Ķīnu un Indonēziju.
3.Mazākā maksājuma noteikums antisubsidēšanas izmeklēšanās — Antisubsidēšanas pamatregulas 12. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts
3.1.Procedūra
2018. gada jūnijā ieviestās izmaiņas Antisubsidēšanas pamatregulas 12. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā faktiski samazināja mazākā maksājuma noteikuma piemērošanu gadījumos, kad Komisija konstatē, ka Savienības interesēs nav noteikt pasākumu apjomu kompensējamo subsīdiju līmenī. Ja Savienības interešu pārbaudē, ņemot vērā visas dažādās iesaistīto personu intereses, tajā skaitā Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses, tiek konstatēts, ka Savienības interesēs ir piemērot antisubsidēšanas pasākumus, Komisija nosaka kompensācijas maksājumus šādā (augstākā) līmenī.
3.2.Izmeklēšanas
Komisija ir noteikusi kompensācijas pasākumus astoņās lietās, kas sāktas kopš 2018. gada 8. jūnija. Sešās no šīm lietām Komisija veica atsevišķas antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz vienādiem vienas un tās pašas izcelsmes ražojumiem. Lietu saraksts ir sniegts 2. pielikumā.
Visās lietās, veicot Savienības interešu pārbaudi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka Savienības interesēs nebūtu noteikt kompensācijas pasākumus kompensējamo subsīdiju kopējās summas līmenī. Divās lietās (biodīzelis no Indonēzijas (2019) un nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumi no Ēģiptes (2020)) šādu secinājumu izdarīja jau pagaidu posmā saskaņā ar 12. panta 1. punktu.
Izskatot abas antisubsidēšanas lietas, kurās neveica atsevišķas antidempinga izmeklēšanas par vienādiem vienas un tās pašas izcelsmes ražojumiem, Komisija konstatēja, ka subsidēšanas apjoms bija zemāka par konstatēto cenu samazinājuma starpību, tāpēc arī visam subsīdijas apjomam vajadzēja būt piemērotam uz pirmsmodernizācijas noteikumu pamata.
Pārējās sešās izmeklēšanās, kurās veica atsevišķas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, rezultāti atšķiras.
Pirms TAI pārskatīšanas/ pastiprināšanas mazākā maksājuma noteikums, ko piemēroja antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām, paredzēja abām procedūrām tikai vienu kaitējuma novēršanas līmeni, jo abas attiecas uz vienu un to pašu importu. Tāpēc kombinētie antidempinga un kompensācijas pasākumi nevarēja pārsniegt kaitējuma novēršanas līmeni. Situācija ir atšķirīga kopš 2018. gada jūnija, kad ieviesa izmaiņas. Kopumā, izņemot gadījumus, kad Savienības interešu apsvērumi nosaka citādi, pašlaik noteiktie kompensācijas pasākumi ir piemērojami papildus visiem atsevišķiem antidempinga maksājumiem, kas jau sedz pilnu šajos gadījumos noteikto kaitējuma starpību.
Tas ir uzskatāmi redzams antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās attiecībā uz alumīnija foliju no Ķīnas. Antidempinga pasākumus noteica cenu samazinājuma starpības līmenī, kas svārstījās robežās no 23,6 % līdz 28,5 %. Pirms modernizācijas veikšanas gan antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumu pilnais līmenis nevarēja pārsniegt kaitējuma novēršanas līmeni. Tomēr saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem Komisija piemēro antisubsidēšanas pasākumus pilnā konstatēto subsīdiju līmenī, attiecīgi nesamazinot atsevišķi veicamos antidempinga pasākumus, jo tas nav pretrunā Savienības interesēm. Tā rezultātā ir nodrošināta papildu aizsardzība robežās no 0,7 % līdz 18,2 %.
Ietekme uz pasākumu līmeni bija arī atsevišķi veiktajās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās attiecībā uz plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem (NTAV) no Indijas (2022) un stikla šķiedras audumiem (SŠA) no Ķīnas (2020). Veicot grozījumus tiesību aktos, dažiem eksportētājiem tika noteikts augstāks pasākumu līmenis, nekā tas būtu bijis saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem. NTAV lietā galīgais pasākumu līmenis uzņēmumam Chromeni Steels Private Ltd. ietvēra visu subsidēšanas apjomu 7,5 % apmērā un antidempinga maksājuma likmi 35,3 % apmērā, kas jau atbilst kaitējuma starpībai. SŠA lietā uzņēmumam Yuntianhua Group līdzīgā veidā tika piemērots pilns subsīdijas apjoms 17 % apmērā un dempinga maksājuma likme 37,6 % apmērā, kas arī atbilst visai kaitējuma starpībai. Abos gadījumos pirms veiktajiem grozījumiem pasākumu pilnais galīgais līmenis nebūtu varējis pārsniegt kaitējuma novēršanas līmeni.
No otras puses, antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās attiecībā uz optisko šķiedru kabeļiem no Ķīnas (2022) piemērotie kombinētie antidempinga un kompensācijas maksājuma pasākumi tika balstīti uz dempinga un subsīdiju apjomiem, un, lai gan to apjoms bija ievērojams (robežās no 19,7 % līdz 44 % ), tie tomēr nepārsniedza kaitējuma starpību. Tādējādi jaunajiem noteikumiem nevarētu būt nekādas ietekmes, jo pasākuma līmenis atbilda maksimālajam aizsardzības līmenim, ko pieļauj PTO noteikumi.
3.3.Izvērtēšana
Trešo valstu subsīdijas rada arvien lielākas bažas, un ir svarīgi apliecināt, ka tad, ja šāda prakse rada kaitējumu Savienības ražotājiem, tā tiek stingri apkarota. Piemērojot kompensācijas pasākumus tādā līmenī, kas pilnībā atspoguļo subsīdiju summas, ES uzskatāmi apliecina, ka stingri vēršas pret šādas negodīgas tirdzniecības prakses graujošajām sekām un nodrošina atbilstīgu ES ražošanas nozares aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Tas ir īpaši skaidri redzams, ja vienādiem vienas un tās pašas izcelsmes ražojumiem tiek piemēroti atsevišķi antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi. Kā minēts 1.5.4. iedaļā, šis noteikums ir radījis būtiskas atšķirības vairākās atsevišķās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās par vienādiem vienas un tās pašas izcelsmes ražojumiem, it īpaši attiecībā uz pārveidotā alumīnija foliju, NTAV un SŠA, paaugstinot ES ražošanas nozarei kopējo aizsardzības līmeni. Tas nozīmē, ka tagad ražošanas nozare papildus antidempinga sūdzībām var iesniegt arī antisubsidēšanas sūdzību, gūstot no tā nepārprotamu labumu, jo rezultātā varēs nodrošināt sev papildu atbilstīga līmeņa aizsardzību.
Turklāt ir skaidrs, ka kopš modernizācijas veikšanas antisubsidēšanas izmeklēšanās ir atklājušies arvien sarežģītāki veidi, kā subsīdijas tiek piešķirtas, arī izmantojot pārrobežu finansiālo atbalstu. Ņemot vērā, ka šī ārkārtīgi graujošā prakse vēršas plašumā, Komisija uzskata, ka ir obligāti jāturpina piemērot kompensācijas pasākumus, lai pamatotos gadījumos kompensētu visas konstatētās subsīdiju summas. Vienlaikus Savienības interešu pārbaude saglabā sistēmā būtisku līdzsvaru un elastību, ļaujot Komisijai ņemt vērā visu uzņēmēju intereses.
4.Mazākā maksājuma noteikums uzņēmumos — Antidempinga pamatregulas 8. panta 1. punkts un Antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 1. punkts
Komisija nepieņēma jaunas cenu saistības veiktajās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās, kuras sāka kopš modernizācijas paketes stāšanās spēkā.
5.Antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punkta piemērošanas pārskatīšana — iepriekšējas informācijas izpaušanas periods
Ar modernizācijas nolūkā veiktajiem grozījumiem Komisijai ir ieviests pienākums trīs nedēļas iepriekš informēt visas ieinteresētās personas (pēc pārskatīšanas 2020. gada jūnijā aizstāts ar četrām nedēļām), vai tā plāno noteikt pagaidu antidempinga pasākumus vai ne (iepriekšējas informācijas izpaušana). Šajā periodā Komisija var reģistrēt importu, lai izvairītos no uzkrājumu veidošanās, kā ietekmē varētu mazināties nodokļu koriģējošā ietekme, un, ja nepieciešams, ļaut iekasēt nodokļus par šo periodu ar atpakaļejošu datumu.
Tika grozīts arī Antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punkts, lai gadījumos, kad imports nav reģistrēts, Komisija varētu veikt analīzi un noteikt, vai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā ir bijis būtisks importa pieaugums, kas tādējādi rada papildu kaitējumu. Ja analīze šo faktu apliecinātu, Komisija varētu palielināt kaitējuma starpību, lai atspoguļotu minēto papildu kaitējumu.
Komisija noteica galīgos antidempinga maksājumus 34 lietās, kas tika sāktas kopš 2018. gada 8. jūnija. Komisija noteica pagaidu pasākumus 22 lietās un nereģistrēja importu 11 lietās. Sīkāka informācija par lietām ir sniegta 1. pielikuma pēdējā slejā.
Minēto 11 lietu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus.
oIzmeklēšanās par pārveidoto alumīnija foliju no Ķīnas (2021) un kalcija silīciju no Ķīnas (2022) konstatēts, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā imports samazinājās attiecīgi vidēji par 47 % un 36 %. Izmeklēšanās par monoetilēnglikolu no Saūda Arābijas (2021) konstatēts, ka imports šajā periodā bija par 15,3 % mazāks.
oIzmeklēšanās par tērauda riteņiem no Ķīnas (2020) un plakaniem alumīnija velmējumiem no Ķīnas (2021) importa apjoma palielinājums iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā netika novērots.
oIzmeklēšanas par grafīta elektrodu sistēmām no Ķīnas (2022) konstatēts, ka importa apjoms iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā palielinājās par 5,5 %, tomēr tas bija nebūtisks pieaugums.
oPārējās piecās izmeklēšanās (konkrēts smagais termopapīrs no Korejas (2020), monoetilēnglikols no ASV (2021), bērza saplāksnis no Krievijas (2021), elektrolītiski ar hromu pārklāts tērauds (ECCS) no Ķīnas un Brazīlijas (2022)) Komisija konstatēja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importa apjoms ievērojami palielinājās. Palielinājums svārstījās no 39 % monoetilēnglikola gadījumā līdz teju 99 % bērza saplākšņa gadījumā. Lai novērstu papildu kaitējumu, ko radījis ievērojamais importa apjoma pieaugums, Komisija veica attiecīgas korekcijas, lai palielinātu kaitējuma novēršanas līmeņus. Pārējās lietās pasākumi bija balstīti uz dempinga starpību, izņemot pasākumus attiecībā uz ECCS no Ķīnas un Brazīlijas. Rezultātā kaitējuma novēršanas līmeņa korekcija neietekmēja noteikto pasākumu līmeni, jo maksājumi nevarēja pārsniegt attiecīgās dempinga starpības, kas ir maksimālā pieļaujamā aizsardzība saskaņā ar PTO un ES tiesību aktiem. ECCS lietās galīgo pasākumu līmeni ietekmēja korekcija 4,1 % apmērā ar mērķi novērst papildu kaitējumu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā.
6.Secinājumi
Attiecīgo modernizēto noteikumu pārskats un izvērtējums saistībā ar mazākā maksājuma noteikuma pārskatīto piemērošanu liecina, ka tie ir pilnībā sasnieguši paredzētos mērķus, proti, nodrošināt pietiekamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret dempingu un subsīdijām.
Tiesību aktu grozījumi tika rūpīgi izstrādāti, lai nodrošinātu stingrāku aizsardzību pret nozīmīgiem kropļojumi izejvielu tirgū, kas ir sevišķi kaitīgi, un vispārēju subsidēšanas praksi. Kopumā 38 % no visām antidempinga lietām, kas tika ierosinātas pārskata periodā, ES ražošanas nozare radīja nozīmīgus kropļojumus izejvielu tirgū, kā noteikts jaunajos tiesību aktos. Dažās no šīm lietām Komisija varēja pieņemt augstāka līmeņa pasākumu, nekā būtu bijis iespējams pirms attiecīgajiem tiesību aktu grozījumiem. Pārskatot praksi, var secināt, ka darbības joma un robežvērtības pašreizējā līmenī ir pietiekamas un atbilstošas, lai nodrošinātu pienācīgu un līdzsvarotu aizsardzību pret kropļojumiem izejvielu tirgū. Tāpat, atceļot mazākā maksājuma noteikumu attiecībā uz antisubsidēšanas praksi, ir nodrošināta lielāka aizsardzība ES ražotājiem, kas pakļauti subsidētam importam.
Savienības interešu pārbaude nodrošināja to, ka pastiprinātā tirdzniecības aizsardzības prakse joprojām ir mērķtiecīga un līdzsvarota.
Tā rezultātā Komisija neuzskatīja par lietderīgu sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas papildinātu pašreizējo pārskatu un izvērtējumu, kā paredzēts Antidempinga pamatregulas 23. panta 4. punktā un Antisubsidēšanas pamatregulas 32.a panta 2. punktā. Kā noteikts iepriekš minētajos noteikumos, Komisija arī turpmāk cieši uzraudzīs situāciju, ņemot vērā mainīgās politikas prioritātes un arvien sarežģītākos ģeopolitiskos apstākļus.
1. pielikums
ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
RAŽOJUMS
|
VALSTS
|
PAGAIDU PASĀKUMI
|
GALĪGIE
PASĀKUMI
|
APGALVOTIE KROPĻOJUMI IZEJVIELU TIRGŪ
|
PĀRBAUDĪTIE KROPĻOJUMI IZEJVIELU TIRGŪ,
JA DEMPINGA STARPĪBA PĀRSNIEDZ KAITĒJUMU
|
KROPĻOJUMI IZEJVIELU TIRGŪ / SAVIENĪBAS INTERESES
|
IZPILDĪTIE NOSACĪJUMI
|
9. PANTA 4. PUNKTS — REĢISTRĒTAIS IMPORTS
JĀ/NĒ
|
|
Urīnvielas un amonija nitrāta maisījumi
|
Krievija, Trinidāda un Tobāgo
ASV
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
Krievija: JĀ
Trinidāda un Tobāgo / ASV: NĒ
|
JĀ
|
Dabasgāze
> 50 % no RI
Cena ievērojami zemāka par etaloncenu
Savienības intereses: JĀ
|
JĀ
|
JĀ
|
|
Tērauda riteņi
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
NĒ
Imports nav pieaudzis
|
|
Konkrēti austi un/vai sašūti stikla šķiedras audumi
|
Ēģipte
Ķīna
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
—
|
|
Konkrēti polivinilspirti
|
Ķīna
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
—
|
|
Konkrētas karsti velmētas nerūsējošā tērauda loksnes un ruļļi
|
Indonēzija
Ķīna
Taivāna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
Indonēzija un Ķīna: JĀ
Taivāna: NĒ
|
Indonēzija un Ķīna: JĀ
|
Ķīna: galvenās izejvielas > 17 % no RI
Cena zemāka par etaloncenu
Indonēzija: niķeļa rūda > 17 % no RI
Cena zemāka par etaloncenu
Savienības intereses: NĒ
|
NĒ
|
JĀ
|
|
Konkrēts smagais termopapīrs
|
Koreja
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
NĒ
Importa pieaugums par 71 %.
Kaitējuma starpība palielinājās no 16,9 % līdz 17,6 %
|
|
Alumīnija štancējumi
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
NĒ
|
—
|
—
|
JĀ
|
|
Karsti velmēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi
|
Turcija
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
NĒ
|
—
|
—
|
JĀ
|
|
Plakani alumīnija velmējumi
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
JĀ
|
Alumīnija lietņi > 17 % no RI
Cena nav ievērojami zemāka par etaloncenu
|
NĒ
|
NĒ
Imports nav pieaudzis
|
|
Optiskās šķiedras kabeļi
|
Ķīna
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Plakani nerūsējošā tērauda aukstie velmējumi
|
Indija
Indonēzija
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
INDIJA: JĀ
|
Indija: Eksportētājs neizmanto izejvielu
|
NĒ
|
JĀ
|
|
Monoetilēnglikols
|
Saūda Arābija
ASV
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
NĒ
ASV: importa pieaugums par 39 %
Koriģētā kaitējuma starpība Saūda Arābijā: Imports nav pieaudzis
|
|
Bērza saplāksnis
|
Krievija
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
NĒ
Importa pieaugums par 98,6 %: koriģētā kaitējuma starpība ar koeficientu 1,02
|
|
Pārveidotā alumīnija folija
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
JĀ
|
Alumīnija lietņi
> 17 % no RI
Cenas nav ievērojami zemākas par etaloncenām
|
NĒ
|
NĒ
Importa pieaugums par 47 %
|
|
Vējturbīnu torņi no tērauda
|
Ķīna
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Dzelzs vai tērauda savienotājelementi
|
Ķīna
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Kalcija silīcijs
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
JĀ
|
Elektrība = 20 % no RI: nav pierādījumu par dubultajām cenām
|
NĒ
|
NĒ
Importa samazinājums par 36 %
|
|
Grafīta elektrodu sistēmas
|
Ķīna
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
NĒ
|
—
|
—
|
NĒ
Importa pieaugums par 5,5 %
|
|
Īpaši augstas absorbcijas polimēri
|
Korejas Republika
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Nerūsošais tērauds
|
Krievija
Turcija
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Elektrolītiski ar hromu pārklāts tērauds
|
Ķīna
Brazīlija
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
Ķīna: JĀ
Brazīlija: NĒ
|
JĀ
|
Karsti velmēti ruļļi (KVR) > 17 % no RI.
Cenas ievērojami zemākas par etaloncenām
Savienības intereses: JĀ
|
JĀ
|
NĒ
Importa pieaugums par 58 %: kaitējuma starpība koriģēta par 4,1 %
|
|
Keramikas flīzes
|
Indija
Turcija
|
—
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
Nav datu
|
|
Alumīnija riteņi
|
Maroka
|
Pagaidu regula
|
Galīgā regula
|
NĒ
|
—
|
—
|
—
|
JĀ
|
|
Taukskābes
|
Indonēzija
|
—
|
Galīgā regula
|
JĀ
|
JĀ
|
Izejvielas: NPE > 40 % un NPKE > 50 % no RI
Cenas ievērojami zemākas par etaloncenām
Savienības intereses: JĀ
|
JĀ
|
Nav datu
|
2. pielikums
KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI